Nodaļa · Iedaļa II
10. nodaļa: Graudaugu produkti
- 0%–12,8%ES
- 50%–200%Turcija
- 0%–11,2%ASV
- 0%–12%AK
- 159,3 mljrd. $Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Harmonizētās sistēmas 10. nodaļā ir 8 pozīcijas; tā ietilpst II iedaļā (augu valsts produkti).
ES kombinētajā nomenklatūrā 10. nodaļa ir sadalīta 65 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 12,8% (vidēji 3,8%). No tām 4 pozīcijām likme ir 0%. 58 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Turcijas muitas tarifa 10. nodaļā ir 75 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 50% līdz 200%.
ASV Harmonizētajā tarifu sarakstā 10. nodaļa ir sadalīta 30 tarifa pozīcijās; vispārējā muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 11,2% (vidēji 1,5%). No tām 6 pozīcijām likme ir 0%. 18 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
10. nodaļas preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 159,3 mljrd. $ (−9,6% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Amerikas Savienotās Valstis (24,5 mljrd. $), otrajā – Indija.
Importā pirmajā vietā – Ķīna, 11,5 mljrd. $.
Muitas nodokļa likmju salīdzinājums
Turcijas muitas tarifā norādīta likme, kas noteikta saskaņā ar Muitas tarifa likumu Nr. 474. Importā piemērojamo likmi nosaka Importa režīma lēmums; tā var būt zemāka vai atšķirties atkarībā no izcelsmes valsts.
Pozīcijas 8
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 6,7 milj. $6,7 milj. $+168,7 milj. $+1,8 mljrd. $+> 9,6 mljrd. $
Eksports: 191
- Amerikas Savienotās Valstis: 24,5 mljrd. $
- Indija: 12,1 mljrd. $
- Ukraina: 11,2 mljrd. $
- Argentīna: 10,8 mljrd. $
- Krievija: 10,7 mljrd. $
- Kanāda: 9,6 mljrd. $
- Brazīlija: 9,6 mljrd. $
- Austrālija: 8,4 mljrd. $
- Francija: 7,7 mljrd. $
- Taizeme: 6,8 mljrd. $
- Pakistāna: 4,4 mljrd. $
- Vjetnama: 4,2 mljrd. $
- Rumānija: 3,8 mljrd. $
- Vācija: 3 mljrd. $
- Polija: 2,9 mljrd. $
- Mjanma (Birma): 2,2 mljrd. $
- Kambodža: 1,9 mljrd. $
- Bulgārija: 1,9 mljrd. $
- Ungārija: 1,8 mljrd. $
- Kazahstāna: 1,5 mljrd. $
- Lietuva: 1,4 mljrd. $
- Dienvidāfrikas Republika: 1,3 mljrd. $
- Turcija: 1,2 mljrd. $
- Čehija: 1,1 mljrd. $
- Itālija: 1,1 mljrd. $
- Serbija: 1,1 mljrd. $
- Paragvaja: 1 mljrd. $
- Urugvaja: 1 mljrd. $
- Ķīna: 1 mljrd. $
- Latvija: 939,6 milj. $
- Austrija: 719,6 milj. $
- Nīderlande: 704 milj. $
- Slovākija: 572,2 milj. $
- Spānija: 531,2 milj. $
- Beļģija: 525,6 milj. $
- Slovēnija: 418,1 milj. $
- Tanzānija: 411,5 milj. $
- Moldova: 375,6 milj. $
- Horvātija: 367,8 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 350 milj. $
- Grieķija: 342,3 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 334,8 milj. $
- Dānija: 273,5 milj. $
- Igaunija: 271,1 milj. $
- Zviedrija: 199,6 milj. $
- Peru: 186,2 milj. $
- Šveice: 168,7 milj. $
- Somija: 165,1 milj. $
- Portugāle: 143,7 milj. $
- Īrija: 135 milj. $
- Gajāna: 134,1 milj. $
- Laosa: 119,5 milj. $
- Taivāna: 108,8 milj. $
- Bolīvija: 103,5 milj. $
- Ēģipte: 96,6 milj. $
- Meksika: 96 milj. $
- Čīle: 93,9 milj. $
- Japāna: 91,9 milj. $
- Uganda: 87 milj. $
- Singapūra: 73,2 milj. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 146,1 milj. $146,1 milj. $+644 milj. $+2,4 mljrd. $+> 5,2 mljrd. $
Imports: 222
- Ķīna: 11,5 mljrd. $
- Ēģipte: 7,2 mljrd. $
- Meksika: 6,7 mljrd. $
- Indonēzija: 6,3 mljrd. $
- Japāna: 6,2 mljrd. $
- Vjetnama: 5,4 mljrd. $
- Saūda Arābija: 5,2 mljrd. $
- Filipīnas: 4,9 mljrd. $
- Itālija: 4,8 mljrd. $
- Spānija: 4,6 mljrd. $
- Dienvidkoreja: 4,4 mljrd. $
- Vācija: 3,9 mljrd. $
- Nīderlande: 3,2 mljrd. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 3,2 mljrd. $
- Alžīrija: 3,1 mljrd. $
- Brazīlija: 3 mljrd. $
- Turcija: 2,7 mljrd. $
- Maroka: 2,6 mljrd. $
- Malaizija: 2,6 mljrd. $
- Kolumbija: 2,4 mljrd. $
- Beļģija: 2,4 mljrd. $
- Apvienotā Karaliste: 2,4 mljrd. $
- Nigērija: 2,4 mljrd. $
- Irāka: 2,2 mljrd. $
- Irāna: 1,9 mljrd. $
- Peru: 1,8 mljrd. $
- Taizeme: 1,7 mljrd. $
- Taivāna: 1,6 mljrd. $
- Dienvidāfrikas Republika: 1,4 mljrd. $
- Kotdivuāra: 1,4 mljrd. $
- Jemena: 1,3 mljrd. $
- Kenija: 1,2 mljrd. $
- Izraēla: 1,2 mljrd. $
- Kanāda: 1,2 mljrd. $
- Francija: 1,1 mljrd. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 1,1 mljrd. $
- Senegāla: 1,1 mljrd. $
- Portugāle: 1,1 mljrd. $
- Tunisija: 1,1 mljrd. $
- Bangladeša: 1 mljrd. $
- Benina: 1 mljrd. $
- Čīle: 994,3 milj. $
- Zimbabve: 933,2 milj. $
- Angola: 933,1 milj. $
- Rumānija: 898,8 milj. $
- Dominikāna: 871 milj. $
- Austrija: 830,9 milj. $
- Gvatemala: 806,2 milj. $
- Mozambika: 797,1 milj. $
- Kamerūna: 761,2 milj. $
- Īrija: 715,3 milj. $
- Pakistāna: 705 milj. $
- Venecuēla: 700,4 milj. $
- Uzbekistāna: 675,2 milj. $
- Polija: 659 milj. $
- Ekvadora: 644 milj. $
- Togo: 623,3 milj. $
- Kuveita: 614,4 milj. $
- Gvineja: 600,7 milj. $
- Jordānija: 570,6 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 24,5 mljrd. $ | 15,4% | |
| 2 | 12,1 mljrd. $ | 7,6% | |
| 3 | 11,2 mljrd. $ | 7% | |
| 4 | 10,8 mljrd. $ | 6,8% | |
| 5 | 10,7 mljrd. $ | 6,7% | |
| 6 | 9,6 mljrd. $ | 6% | |
| 7 | 9,6 mljrd. $ | 6% | |
| 8 | 8,4 mljrd. $ | 5,3% | |
| 9 | 7,7 mljrd. $ | 4,8% | |
| 10 | 6,8 mljrd. $ | 4,3% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 11,5 mljrd. $ | 7,2% | |
| 2 | 7,2 mljrd. $ | 4,5% | |
| 3 | 6,7 mljrd. $ | 4,2% | |
| 4 | 6,3 mljrd. $ | 4% | |
| 5 | 6,2 mljrd. $ | 3,9% | |
| 6 | 5,4 mljrd. $ | 3,4% | |
| 7 | 5,2 mljrd. $ | 3,3% | |
| 8 | 4,9 mljrd. $ | 3,1% | |
| 9 | 4,8 mljrd. $ | 3% | |
| 10 | 4,6 mljrd. $ | 2,9% |
Nodaļas piezīmes
Piezīmes
1.
A) Šās nodaļas pozīcijās iekļautie produkti klasificējami šajās pozīcijās tikai tad, ja tajos ir graudi, arī vārpās vai stiebros;
B) Šajā nodaļā neietilpst graudi, kas atsēnaloti vai citādi apstrādāti. Lobīti, slīpēti, pulēti, glazēti, tvaicēti vai šķelti rīsi tomēr klasificējami pozīcijā 1006. Tāpat arī kvinoja, kurai pilnīgi vai daļēji noņemts augļapvalks, lai atdalītu saponīnu, bet kas nav bijusi pakļauta nekādiem citiem procesiem, tomēr klasificējama pozīcijā 1008.
2. Pozīcijā 1005 neietilpst cukurkukurūza (7. nodaļa).
Piezīme par apakšpozīcijām
1. “Cietie kvieši” ir Triticum durum sugas kvieši un hibrīdi, kas iegūti, krustojot Triticum durum šķirnes, un kuriem ir tāds pats hromosomu skaits (28) kā šai sugai.
Papildu piezīmes
1. Turpmāk minētajiem terminiem ir šāda nozīme:
a) “apaļgraudu rīsi” (apakšpozīcijas 10061030, 10062011, 10062092, 10063021, 10063042, 10063061 un10063092) ir rīsi, kuru graudi garumā nepārsniedz 5,2 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir mazāka par 2;
b) “vidējgraudu rīsi” (apakšpozīcijas 10061050, 10062013, 10062094, 10063023, 10063044, 10063063 un 10063094) ir rīsi, kuru graudi garumā pārsniedz 5,2 mm, bet nepārsniedz 6,0 mm, un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir mazāka par 3;
c) “garengraudu rīsi” (apakšpozīcijas 10061071, 10061079, 10062015, 10062017, 10062096, 10062098, 10063025, 10063027, 10063046, 10063048, 10063065, 10063067, 10063096 un 10063098) ir rīsi, kuru graudu garums pārsniedz 6,0 mm;
d) “nelobīti rīsi” (apakšpozīcijas 10061030, 10061050, 10061071, 10061079 un 10061090) ir rīsi, kuriem pēc kulšanas ir saglabājusies miziņa;
e) “lobīti rīsi” (apakšpozīcijas 10062011, 10062013, 10062015, 10062017, 10062019, 10062092, 10062094, 10062096, 10062098 un 10062099) ir rīsi, kuriem ir atdalīta tikai miziņa. Piemēram, šis termins attiecināms uz rīsiem, ko tirdzniecībā apzīmē “brown rice”, “cargo rice”, “loonzain” un “riso sbramato”;
f) “daļēji slīpēti rīsi” (apakšpozīcijas 10063021, 10063023, 10063025, 10063027, 10063029, 10063042, 10063044, 10063046, 10063048 un 10063049) ir rīsi, kuriem atdalīta miziņa, daļa no dīgļa un visa vai daļa no augļapvalka ārējiem slāņiem, bet nav atdalīti iekšējie slāņi;
g) “pilnīgi noslīpēti rīsi” (apakšpozīcijas 10063061, 10063063, 10063065, 10063067, 10063069, 10063092, 10063094, 10063096, 10063098 un 10063099) ir rīsi, kuriem atdalīta miziņa, visi augļapvalka ārējie un iekšējie slāņi, viss dīglis garengraudu vai vidējgraudu rīsiem, vismaz daļa no dīgļa apaļgraudu rīsiem, bet kuriem gareniskās baltās rievas pieļaujamas ne vairāk kā uz 10 % graudu;
h) “šķeltie rīsi” (apakšpozīcija 100640) ir putraimi, kas garumā nepārsniedz trīs ceturtdaļas no veselu graudu vidējā garuma.
2. Ievedmuita maisījumiem, kuri ietverti šajā nodaļā, ir šāda:
a) maisījumiem, kuros viena no sastāvdaļām veido vismaz 90 svara %, piemērojama šai sastāvdaļai noteiktā likme;
b) citādiem maisījumiem piemērojama tās sastāvdaļas likme, kas rada vislielāko ievedmuitas nodokļa summu.
Jautājumi un atbildes
Graudaugu produkti – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē 10. nodaļā, kas ietilpst II iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 10 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 10 svārstās no 0% līdz 12,8% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 10 ASV?
ASV Harmonizētajā tarifu sarakstā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma vispārējā muitas nodokļa likme kodam 10 svārstās no 0% līdz 11,2% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 10?
Amerikas Savienotās Valstis: 24,5 mljrd. $ 2024. gadā (15,4% no pasaules eksporta).