XI iedaļa: Tekstils un tekstilizstrādājumi

1. Šajā sadaļā neietilpst:

1. a) dzīvnieku sari vai spalvas suku izgatavošanai (pozīcija 0502); zirgu astri un to atkritumi (pozīcija 0511);

2. b) cilvēku mati vai izstrādājumi no tiem (pozīcija 0501, 6703 vai 6704), izņemot filtraudumu vai audumu kāšanai, ko parasti lieto eļļas presēs vai tamlīdzīgiem mērķiem (pozīcija 5911);

3. c) kokvilnas īsšķiedras vai citi augu materiāli, kas iekļauti 14. nodaļā;

4. d) azbests, kas iekļauts pozīcijā 2524, vai azbesta izstrādājumi vai citi pozīcijā 6812 un 6813 iekļautie izstrādājumi;

5. e) pozīcijas 3005 vai 3006 izstrādājumi; zobu diegs (vaskots diegs zobstarpu tīrīšanai), atsevišķā mazumtirdzniecības iepakojumā, pozīcija 3306;

6. f) gaismjutīgi tekstilmateriāli, kas iekļauti pozīcijās 3701–3704;

7. g) plastmasas monopavedieni, kuru šķērsgriezums jebkurā vietā pārsniedz 1 mm, sloksnes vai tamlīdzīgas formas (piemēram, mākslīgie salmi), kuru šķietamais platums pārsniedz 5 mm (39. nodaļa), vai no šādiem monopavedieniem vai sloksnēm darinātas pīnes vai audumi, vai citādi pinumi un pīteņi (46. nodaļa);

8. h) audumi, adītas vai tamborētas drānas, tūba un filcs vai neaustie materiāli, kas impregnēti, pārklāti vai laminēti ar plastmasu, vai izstrādājumi no tiem, kas iekļauti 39. nodaļā;

9. ij) audumi, adītas vai tamborētas drānas, tūba un filcs vai neaustie materiāli, kas impregnēti, pārklāti vai laminēti ar gumiju, vai izstrādājumi no tiem, kas iekļauti 40. nodaļā;

10. k) ādas ar visu apmatojumu (41. vai 43. nodaļa) vai kažokādu izstrādājumi, mākslīgā kažokāda vai izstrādājumi no tās, kas iekļauti pozīcijā 4303 vai 4304;

11. l) izstrādājumi no tekstilmateriāliem, kas minēti pozīcijā 4201 vai 4202;

12. m) produkti vai izstrādājumi, kas minēti 48. nodaļā (piemēram, celulozes vate);

13. n) apavi vai to daļas, getras vai stulpiņi vai tamlīdzīgi 64. nodaļas izstrādājumi;

14. o) matu tīkliņi vai citas galvassegas vai to daļas, kas minētas 65. nodaļā;

15. p) preces, kas ietvertas 67. nodaļā;

16. q) tekstilmateriāli ar abrazīvu virsmu (pozīcija 6805), kā arī oglekļa šķiedras vai izstrādājumi no tām, kas iekļauti pozīcijā 6815;

17. r) stikla šķiedras vai izstrādājumi no tām, izņemot izšuvumus ar stikla pavedienu uz redzamas auduma pamatnes (70. nodaļa);

18. s) izstrādājumi, kas ietverti 94. nodaļā (piemēram, mēbeles, gultas piederumi, gaismekļi un apgaismes piederumi);

19. t) 95. nodaļas izstrādājumi (piemēram, rotaļlietas, spēles, sporta piederumi un tīkli);

20. u) 96. nodaļas izstrādājumi (piemēram, sukas, ceļojumu šūšanas komplekti, rāvējslēdzēji, rakstāmmašīnu lentes, sanitārie dvieļi (paketes) un tamponi, autiņi un autiņu ieliktņi) vai

21. v) 97. nodaļas izstrādājumi.

2.

A) Preces, kas klasificējamas 50.–55. nodaļā vai pozīcijā 5809 vai 5902 un sastāv no diviem vai vairākiem tekstilmateriāliem, klasificē atbilstīgi tam materiālam, kurš preces masā ir pārsvarā.

Ja neviens no tekstilmateriāliem preces masā nav pārsvarā, tad preces klasificē tā, it kā tās pilnībā sastāvētu no tā tekstilmateriāla, kas iekļauts pozīcijā ar lielāko kārtas numuru no vienlīdz pieļaujamajām pozīcijām.

B) Piemērojot iepriekšminēto noteikumu:

1. a) pozamenta dziju no astriem (pozīcija 5110) un metalizētus pavedienus (pozīcija 5605) uzskata par viendabīgu tekstilmateriālu, kura masu veido tā komponentu masu summa; klasificējot audumus, metāla pavedienus uzskata par tekstilmateriālu;

2. b) lai izvēlētos atbilstīgu pozīciju, vispirms jāizvēlas attiecīgā nodaļa, tad attiecīgā pozīcija šajā nodaļā, neņemot vērā materiālus, kas nav klasificēti šajā nodaļā;

3. c) gadījumos, kad 54. un 55. nodaļa ir saistīta ar kādu citu nodaļu, 54. un 55. nodaļu uzskata par vienu nodaļu;

4. d) ja kādā nodaļā vai pozīcijā minētas preces no dažādiem tekstilmateriāliem, tiek pieņemts, ka šīs preces sastāv no viena tekstilmateriāla.

C) Nosacījumi, kas minēti A un B punktā, attiecas arī uz dziju, kas minēta tālāk 3., 4., 5. vai 6. piezīmē.

3.

A) Šajā sadaļā, ievērojot tālāk B punktā minētos izņēmumus, dzijas (vienkārtas, daudzkārtu vai šķeterētas) pieskaita pie “auklām, tauvām, virvēm un trosēm”, ja tās ir:

1. a) no zīda vai no zīda atlikām, ar lineāro blīvumu lielāku par 20000 deciteksiem;

2. b) no ķīmiskajām šķiedrām (ieskaitot dziju no diviem vai vairākiem monopavedieniem, kas ietilpst 54. nodaļā), ar lineāro blīvumu lielāku par 10000 deciteksu;

3. c) no kaņepājiem vai liniem:

   1. 1) slīpēti, ar lineāro blīvumu 1429 deciteksi vai vairāk, vai

   2. 2) neslīpēti, ar lineāro blīvumu lielāku par 20000 deciteksu;

4. d) no kokosšķiedrām trijās vai vairāk kārtās;

5. e) no citām augu šķiedrām, ar lineāro blīvumu lielāku par 20000 deciteksu, vai

6. f) stiprināti ar metāla pavedienu.

B) Izņēmumi:

1. a) dzija no vilnas vai dzīvnieku cita apmatojuma un papīra dzija, izņemot tos, kas pastiprināta ar metāla pavedienu;

2. b) ķīmisko pavedienu grīstes, kas minētas 55. nodaļā, un daudzpavedienu dzija bez groduma vai ar grodumu ne vairāk kā pieci vijumi (vērpes) metrā, kas minēta 54. nodaļā;

3. c) zīdvērpēja pavediens, kas iekļauts pozīcijā 5006, un monopavedieni, kas iekļauti 54. nodaļā;

4. d) metalizēti pavedieni, kas iekļauti pozīcijā 5605; ar metāla pavedienu stiprinātai dzijai piemēro šīs piezīmes A punkta f) apakšpunktu, un

5. e) šenilpavedieni, pozamenta pavedieni un cilpainie pavedieni, kas iekļauti pozīcijā 5606.

4.

A) 50., 51., 52., 54. un 55. nodaļā, ievērojot tālāk B punktā minētos izņēmumus, formulējums “sagatavota mazumtirdzniecībai” attiecībā uz dziju nozīmē dziju (vienkārtas, daudzkārtu vai šķeterētu), kas sagatavota:

1. a) uz kārstuvēm, spolēm, cilindriem vai tamlīdzīgiem turētājiem, to masai (ieskaitot turētāja masu) nepārsniedzot:

   1. 1) 85 g – zīdam, zīda atlikām vai ķīmiskajiem pavedieniem vai

   2. 2) 125 g – citādos gadījumos;

2. b) kamolos un šķeterēs, to masai nepārsniedzot:

   1. 1) 85 g – ķīmiskajiem pavedieniem, kuru lineārais blīvums mazāks par 3000 deciteksu, zīdam vai zīda atlikām;

   2. 2) 125 g – visiem pārējiem pavedieniem ar lineāro blīvumu līdz 2000 deciteksu vai

   3. 3) 500 g – citādos gadījumos;

3. c) šķeterēs, kas sastāv no vairākām ar diegiem atsevišķi pārsietām, savstarpēji neatkarīgām mazākām šķeterēm ar vienādu masu, kurš katrai atsevišķai šķeterei nepārsniedz:

   1. 1) 85 g – zīdam, zīda atlikām vai ķīmiskajiem pavedieniem vai

   2. 2) 125 g – citādos gadījumos.

B) Izņēmumi:

1. a) vienkārtas dzija no jebkura tekstilmateriāla, izņemot:

   1. 1) vienkārtas jēldziju no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem; un

   2. 2) balinātu, krāsotu vai apdrukātu vienkārtas dziju no vilnas vai no smalkiem dzīvnieku matiem, ar lineāro blīvumu lielāku par 5000 deciteksu;

2. b) nebalināta daudzkārtu vai šķeterēta dzija:

   1. 1) no zīda vai zīda atlikām, sagatavota jebkurā veidā, vai

   2. 2) no citiem tekstilmateriāliem, izņemot vilnu vai smalku spalvu, šķeterēs;

3. c) balināta, krāsota vai apdrukāta daudzkārtu vai šķeterēta dzija no zīda vai zīda atlikām, ar lineāro blīvumu 133 deciteksi vai mazāk, un

4. d) vienkārtas, daudzkārtu vai šķeterēta dzija no jebkura tekstilmateriāla:

   1. 1) krustspoļu šķeterēs vai

   2. 2) uz turētājiem vai kādā citā veidā, kas norāda uz to lietojumu tekstilrūpniecībā (piemēram, uz saivām, šķeterējamās mašīnas cilindriem, spolēm, koniskām spolēm vai vārpstiņām vai kokonos izšūšanai).

5. Pozīcijā 5204, 5401 un 5508 “šujamais diegs” ir daudzkārtu vai šķeterēta dzija:

1. a) uz turētājiem (piemēram, uz spolēm, patronām), to svaram (ieskaitot turētāja masu) nepārsniedzot 1000 g;

2. b) apstrādāts lietošanai par šujamo diegu un

3. c) ar noslēdzošo labējo grodumu.

6. Šajā sadaļā “augstas stiprības dzija” ir dzija, kuras izturība, izteikta cN/tex (centiņūtonos uz teksu), pārsniedz:

7. Šajā sadaļā termins “apdarināti” nozīmē:

1. a) sagriezti citādi nekā kvadrātos vai taisnstūros;

2. b) pabeigti un lietošanai gatavi izstrādājumi (vai arī tādi, kuri tikai jāsadala, pārgriežot dalītājpavedienus), kam nav nepieciešama šūšana vai cita apstrāde (piemēram, putekļu lupatas, dvieļi, galdauti, lakati, segas);

3. c) izstrādājumi, kas sagriezti pēc izmēra un kuru vismaz viena mala ir nostiprināta, termiski sakausējot, ar apmalojumu, kas redzami sašaurinās vai saplacinās, un pārējās malas ir apstrādātas, kā aprakstīts jebkurā citā šīs piezīmes punktā, izņemot audumus, kuru grieztās malas ir pasargātas no irstamības ar karsto griešanu vai ar kādu citu vienkāršu paņēmienu;

4. d) izstrādājumi ar eģi vai apvīlēti, vai ar mezglotām bārkstīm kādā no malām, izņemot audumus, kuru grieztās malas ir apmetinātas, lai pasargātu no irstamības, vai ar kādu citu vienkāršu paņēmienu;

5. e) piegriezti noteiktā lielumā un ar cauro vīli;

6. f) izstrādājumi, kas savienoti šujot, līmējot vai citādi (izņemot gabalpreces no diviem vai vairākiem identiska materiāla auduma gabaliem ar kopā sašūtām malām, kā arī gabalpreces no diviem un vairākiem tekstilmateriāliem divās vai vairākās kārtās ar polsterējumu vai bez tā);

7. g) adīti vai tamborēti izstrādājumi, kas darināti noteiktā formā, neatkarīgi no tā, vai tie sagatavoti atsevišķos gabalos vai savienotā veidā.

8. No 50. līdz 60. nodaļai:

1. a) 50.–55. nodaļa un 60. nodaļa, un, ja konteksts nenosaka citādi, arī 56.–59. nodaļa neattiecas uz precēm, kas apdarinātas atbilstīgi 7. piezīmē sniegtajiem norādījumiem, un

2. b) 50.–55. nodaļa un 60. nodaļa neattiecas uz precēm, kas minētas 56.–59. nodaļā.

9. Pie austiem materiāliem, kas minēti 50.–55. nodaļā, pieskaitāmi arī audumi, ko veido paralēlas tekstildzijas kārtas, kuras atrodas viena virs otras šaurā vai taisnā leņķī. Šīs kārtas pavedienu krustošanās vietās savienotas salīmējot vai termiski.

10. Elastīgos materiālus, kas sastāv no tekstilmateriāliem savienojumā ar gumijas pavedieniem, klasificē šajā sadaļā.

11. Šajā sadaļā termins “impregnēts” nozīmē arī “iemērkts”.

12. Šajā sadaļā termins “poliamīdi” ietver arī aramīdus.

13. Šajā sadaļā un attiecīgos gadījumos arī visā nomenklatūrā termins “elastīga (elastomēra) dzija” ir tāda sintētisko tekstilmateriālu pavedienu dzija, arī monopavediens, bet izņemot teksturēto dziju, kura, izstiepjot to trīsreiz garāku, nepārtrūkst, un, izstiepjot to divreiz garāku, piecu minūšu laikā atgūst garumu, kas nepārsniedz sākotnējo garumu vairāk kā pusotru reizi.

14. Ja vien konteksts nenosaka citādi, tad dažādu pozīciju tekstilģērbus klasificē attiecīgajās pozīcijās pat tad, ja tie ir sagatavoti komplektos mazumtirdzniecībai. Šajā piezīmē “tekstila apģērbi” ir apģērba gabali, kas minēti pozīcijās 6101–6114 un pozīcijās 6201–6211.

15. Ievērojot XI sadaļas 1. piezīmi, tekstilmateriālus, apģērba gabalus un citus tekstilizstrādājumus, kuros, lai nodrošinātu papildu funkcijas, ir ietvertas ķīmiskas, mehāniskas vai elektroniskas sastāvdaļas vai nu kā ievietotas sastāvdaļas, vai tekstilšķiedrā vai audumā esošas, klasificē to attiecīgajās XI sadaļas pozīcijās, ar noteikumu, ka tie saglabā šajā sadaļā ietilpstošo preču būtiskās īpašības.

1. Šajā sadaļā un attiecīgos gadījumos arī visā nomenklatūrā lietotiem terminiem ir šāda nozīme:

1. a) “nebalināta dzija”:

   dzija:

   1. 1) nebalināta, nekrāsota (ne masā, ne atsevišķi) un neapdrukāta, kas ir tās sastāvā esošo šķiedru dabiskajā krāsā, vai

   2. 2) nenoteiktas krāsas (pelēka), no irdinātām šķiedrām;

      šāda dzija var būt apstrādāta ar bezkrāsas apretu vai nenoturīgu krāsvielu (kas izzūd pēc vienkāršas mazgāšanas ar ziepēm), kā arī – ķīmisko šķiedru dzijas gadījumā – apstrādāta ar matējošu līdzekli (piemēram, ar titāna dioksīdu);

2. b) “balināta dzija”:

   dzija:

   1. 1) kas pakļauta balināšanas procesam, izgatavota no balinātām šķiedrām vai, ja vien konteksts nenosaka citādi, krāsota baltā krāsā (vai nu masā, vai atsevišķi) vai apstrādāta ar baltu apretu;

   2. 2) kas sastāv gan no nebalinātām, gan balinātām šķiedrām, vai

   3. 3) daudzkārtu vai šķeterēta, kas sastāv gan no balinātiem, gan nebalinātiem pavedieniem;

3. c) “krāsainā (krāsota vai apdrukāta) dzija”:

   dzija:

   1. 1) kas ir krāsota (vai nu masā, vai atsevišķi), izņemot baltā krāsā vai ar nenoturīgu krāsvielu, vai apdrukāta, vai izgatavota no krāsotām vai apdrukātām šķiedrām;

   2. 2) kas sastāv no dažādu krāsu krāsotām šķiedrām vai no nebalinātām vai balinātām šķiedrām apvienojumā ar krāsainām šķiedrām (melanždzija vai divkrāsaina priekšdzija), vai vienā krāsā vai vairākās krāsās punktveidā apdrukāta dzija;

   3. 3) kas iegūta no apdrukātas lentes vai priekšdzijas, vai

   4. 4) daudzkārtu vai šķeterēta, kas sastāv no nebalinātas vai balinātas dzijas apvienojumā ar krāsotu dziju;

   iepriekš minētās definīcijas pēc analoģijas piemēro arī monopavedieniem, lentēm vai tamlīdzīgiem izstrādājumiem, kas minēti 54. nodaļā;

4. d) “nebalināti audumi”:

   nebalināti, nekrāsoti vai neapdrukāti audumi no nebalinātās dzijas; tie var būt apstrādāti ar bezkrāsaino apretu vai krāsoti ar nenoturīgām krāsvielām;

5. e) “balināti audumi”:

   audumi:

   1. 1) kas gabalos balināti vai, ja konteksts nenosaka citādi, krāsoti baltā krāsā, vai apstrādāti ar balto apretu;

   2. 2) kas izgatavoti no balinātās dzijas, vai

   3. 3) kas izgatavoti no nebalinātās un balinātās dzijas;

6. f) “krāsoti audumi”:

   audumi:

   1. 1) kas gabalos krāsoti vienā krāsā, izņemot baltu (ja vien konteksts nenosaka citādi), vai ar krāsainu apretu, izņemot baltu (ja vien konteksts nenosaka citādi), vai

   2. 2) kas darināti no krāsotas vienkrāsainas dzijas;

7. g) “audumi no dažādu krāsu dzijām”:

   audumi (izņemot apdrukātus), kas:

   1. 1) izgatavoti no dažādu krāsu dzijām vai no dzijām vienas krāsas dažādos toņos (izņemot dabisko šķiedras krāsu);

   2. 2) izgatavoti no nebalinātas vai balinātas dzijas apvienojumā ar krāsotu dziju vai

   3. 3) izgatavoti no divkrāsainas priekšdzijas vai melanždzijas;

      (jebkurā gadījumā pavedienus, kas veido eģi vai gabalu galus, vērā neņem);

8. h) “apdrukāti audumi”:

   gabalos apdrukāti audumi neatkarīgi no tā, vai tie izgatavoti no vienkrāsainas vai daudzkrāsainas dzijas.

   (Pie apdrukātiem audumiem pieskaitāmi arī: ar otiņu, suku, pulverizatoru, trafaretu apzīmēti, kā arī batikoti audumi.)

   Merserizācija iepriekš minēto kategoriju dziju vai audumu klasifikāciju neiespaido.

   Apakšpunktos d) līdz h) iekļautās definīcijas pēc analoģijas piemēro arī adītām vai tamborētām drānām;

9. ij) audekla pinums:

   audumi, kuru struktūrā katrs audu pavediens iet pamīšus virs un zem nākošā šķēru pavediena un katrs šķēru pavediens iet pamīšus virs un zem nākošā audu pavediena.

2.

A) 56.–63. nodaļā minētos izstrādājumus, kas sastāv no diviem vai vairākiem tekstilmateriāliem, uzskata par izstrādājumiem, kas sastāv tikai no tā tekstilmateriāla, kurš jāizvēlas saskaņā ar šīs sadaļas 2. piezīmi, kurā noteikts, kā klasificēt 50.–55. nodaļas vai pozīcijas 5809 izstrādājumus, kas sastāv no šiem pašiem tekstilmateriāliem.

B) Piemērojot iepriekšminēto noteikumu:

1. a) vajadzības gadījumā vērā ņem tikai to daļu, kas nosaka klasifikāciju saskaņā ar skaidrojumu 3. punktu;

2. b) attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, kas sastāv no pamatauduma un plūksnotas vai cilpainas virsmas, pamataudumu neņem vērā;

3. c) attiecībā uz pozīcijas 5810 izšuvumiem un to izstrādājumiem ņem vērā tikai pamata audumu. Izšuvumus bez redzamas pamatnes un to izstrādājumus tomēr klasificē tikai pēc lietotajiem izšujamiem diegiem.