Nodaļa · Iedaļa V

25. nodaļa: Sāls; sērs; zemes un akmens; apmešanas materiāli, kaļķi un cements

25
  • 0%–1,7%ES
  • 0%–100%Turcija
  • 0%–3%ASV
  • Bez muitasAK
  • 64,3 mljrd. $Pasaules tirdzniecība 2024. gadā

Harmonizētās sistēmas 25. nodaļā ir 29 pozīcijas; tā ietilpst V iedaļā (minerālprodukti).

ES kombinētajā nomenklatūrā 25. nodaļa ir sadalīta 80 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 1,7% (vidēji 0,2%). No tām 67 pozīcijām likme ir 0%. 3 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.

Turcijas muitas tarifa 25. nodaļā ir 140 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 0% līdz 100%. No tām 3 pozīcijām likme ir 0%.

ASV Harmonizētajā tarifu sarakstā 25. nodaļa ir sadalīta 79 tarifa pozīcijās; vispārējā muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 3% (vidēji 0,3%). No tām 71 pozīcijai likme ir 0%. 1 pozīcijai noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.

25. nodaļas preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 64,3 mljrd. $ (−16,3% gada laikā).

Eksportā pirmajā vietā – Austrālija (4,3 mljrd. $), otrajā – Ķīna.

Importā pirmajā vietā – Ķīna, 9,6 mljrd. $.

Muitas nodokļa likmju salīdzinājums

ES Bez muitas – 1,7% Trešo valstu muitas nodoklis 80 tarifa pozīcijas · vidēji 0,2% · 3× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Turcija Bez muitas – 100% Likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) 140 tarifa pozīcijas · vidēji 26,7% ASV Bez muitas – 3% Vispārējā (MFN) 79 tarifa pozīcijas · vidēji 0,3% · 1× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis AK Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 86 tarifa pozīcijas

Turcijas muitas tarifā norādīta likme, kas noteikta saskaņā ar Muitas tarifa likumu Nr. 474. Importā piemērojamo likmi nosaka Importa režīma lēmums; tā var būt zemāka vai atšķirties atkarībā no izcelsmes valsts.

Pozīcijas 29

Pasaules tirdzniecība 2024. gadā

25 · 64,3 mljrd. $

Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 23,9 milj. $23,9 milj. $+275,4 milj. $+953,2 milj. $+> 2,4 mljrd. $

Eksports: 208
  1. Austrālija: 4,3 mljrd. $
  2. Ķīna: 4,2 mljrd. $
  3. Turcija: 3,3 mljrd. $
  4. Amerikas Savienotās Valstis: 3 mljrd. $
  5. Apvienotie Arābu Emirāti: 2,6 mljrd. $
  6. Vācija: 2,6 mljrd. $
  7. Indija: 2,4 mljrd. $
  8. Maroka: 1,9 mljrd. $
  9. Spānija: 1,8 mljrd. $
  10. Ēģipte: 1,8 mljrd. $
  11. Vjetnama: 1,8 mljrd. $
  12. Kanāda: 1,6 mljrd. $
  13. Nīderlande: 1,4 mljrd. $
  14. Francija: 1,4 mljrd. $
  15. Beļģija: 1,1 mljrd. $
  16. Brazīlija: 1,1 mljrd. $
  17. Jordānija: 1,1 mljrd. $
  18. Meksika: 1 mljrd. $
  19. Itālija: 1 mljrd. $
  20. Dienvidāfrikas Republika: 972,3 milj. $
  21. Saūda Arābija: 953,2 milj. $
  22. Zimbabve: 901,9 milj. $
  23. Norvēģija: 833,4 milj. $
  24. Japāna: 817,1 milj. $
  25. Krievija: 802,3 milj. $
  26. Taizeme: 791,6 milj. $
  27. Apvienotā Karaliste: 707,6 milj. $
  28. Grieķija: 684,4 milj. $
  29. Kazahstāna: 677,3 milj. $
  30. Omāna: 635,3 milj. $
  31. Indonēzija: 623,3 milj. $
  32. Pakistāna: 620 milj. $
  33. Peru: 619,2 milj. $
  34. Malaizija: 612,6 milj. $
  35. Katara: 597,2 milj. $
  36. Alžīrija: 586,6 milj. $
  37. Austrija: 583,6 milj. $
  38. Slovākija: 518 milj. $
  39. Irāna: 436,3 milj. $
  40. Portugāle: 432 milj. $
  41. Togo: 427,3 milj. $
  42. Senegāla: 425,8 milj. $
  43. Polija: 406,5 milj. $
  44. Dienvidkoreja: 397,5 milj. $
  45. Zambija: 350,1 milj. $
  46. Horvātija: 340,5 milj. $
  47. Īrija: 330,7 milj. $
  48. Tunisija: 316,5 milj. $
  49. Ukraina: 315,6 milj. $
  50. Kambodža: 297,5 milj. $
  51. Čehija: 296,5 milj. $
  52. Dānija: 275,4 milj. $
  53. Nigērija: 247,3 milj. $
  54. Kenija: 222,5 milj. $
  55. Kuveita: 220,6 milj. $
  56. Šveice: 218,2 milj. $
  57. Mozambika: 202,3 milj. $
  58. Bulgārija: 200,7 milj. $
  59. Zviedrija: 200,2 milj. $
  60. Čīle: 190,5 milj. $

Lielākās eksportētājvalstis

VietaValstsVērtībaDaļa
1 Austrālija 4,3 mljrd. $ 6,6%
2 Ķīna 4,2 mljrd. $ 6,6%
3 Turcija 3,3 mljrd. $ 5,2%
4 Amerikas Savienotās Valstis 3 mljrd. $ 4,7%
5 Apvienotie Arābu Emirāti 2,6 mljrd. $ 4,1%
6 Vācija 2,6 mljrd. $ 4%
7 Indija 2,4 mljrd. $ 3,7%
8 Maroka 1,9 mljrd. $ 2,9%
9 Spānija 1,8 mljrd. $ 2,8%
10 Ēģipte 1,8 mljrd. $ 2,8%

Lielākās importētājvalstis

VietaValstsVērtībaDaļa
1 Ķīna 9,6 mljrd. $ 14,9%
2 Amerikas Savienotās Valstis 5,3 mljrd. $ 8,3%
3 Indija 4,7 mljrd. $ 7,3%
4 Nīderlande 2,2 mljrd. $ 3,5%
5 Vācija 2 mljrd. $ 3,1%
6 Itālija 1,8 mljrd. $ 2,7%
7 Francija 1,5 mljrd. $ 2,4%
8 Indonēzija 1,5 mljrd. $ 2,3%
9 Japāna 1,4 mljrd. $ 2,2%
10 Beļģija 1,4 mljrd. $ 2,1%

Nodaļas piezīmes

Piezīmes

1. Ja nav īpašu piebilžu tekstā vai 4. piezīmē, šajā nodaļā ir ietverti tikai neapstrādāti produkti un skaloti produkti (arī izmantojot ķīmiskas vielas, kas izdala piemaisījumus, bet nemaina produkta struktūru), sadrupināti, samalti, pulverī saberzti, izsijāti produkti, produkti, kas bagātināti ar flotācijas, magnētiskās separācijas paņēmienu vai citā mehāniskā vai fizikālā procesā (izņemot kristalizāciju), bet produkti, kas apdedzināti, karsēti, iegūti sajaukšanas rezultātā vai pakļauti apstrādei, kura nav norādīta katrā pozīcijā, šajā nodaļā nav ietverti.

Šajā nodaļā klasificējamiem produktiem var būt pievienota putekļu nomācēja viela ar noteikumu, ka šāda piedeva nepadara produktu īpaši piemērotu kādai specifiskai, nevis vispārējai izmantošanai.

2. Šajā nodaļā neietilpst:

  1. a) sublimētais, nogulsnētais vai koloidālais sērs (pozīcija 2802);

  2. b) krāszeme, kas satur 70 % vai vairāk ķīmiski saistītās dzelzs, pārrēķinot Fe2O3 (pozīcija 2821);

  3. c) medikamenti un pārējie 30. nodaļas izstrādājumi;

  4. d) smaržvielas, kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļi (33. nodaļa);

  5. e) dolomīta blietēšanas maisījums (pozīcija 3816);

  6. f) bruģakmeņi, ietves apmaļu akmeņi vai plāksnes (pozīcija 6801); mozaīkas klucīši un tamlīdzīgi izstrādājumi (pozīcija 6802); jumta šīfera plāksnes, apšuvuma plāksnes un hidroizolācijas šīferis (pozīcija 6803);

  7. g) dārgakmeņi un pusdārgakmeņi (pozīcija 7102 vai 7103);

  8. h) sintētiskie nātrija hlorīda vai magnija oksīda kristāli (izņemot optiskos elementus) ar katra kristāla masu vismaz 2,5 g, kas minēti pozīcijā 3824; nātrija hlorīda vai magnija oksīda optiskie elementi (pozīcija 9001);

  9. ij) biljarda krīts (pozīcija 9504); vai

  10. k) rakstīšanas, zīmēšanas vai drēbnieku krītiņi (pozīcija 9609).

3. Izstrādājumi, kurus var klasificēt gan pozīcijā 2517, gan kādā citā šīs nodaļas pozīcijā, jāklasificē pozīcijā 2517.

4. Pozīcijā 2530 ietilpst arī: neputots vermikulīts, perlīts un hlorīti; krāszemes, karsētas vai nekarsētas, sajauktas vai nesajauktas; dabiskie vizlas dzelzs oksīdi; sepiolīts (arī pulētos gabalos); dzintars; aglomerēts sepiolīts un aglomerēts dzintars plāksnēs, stienīšos, stieņos un tamlīdzīgās formās, pēc formēšanas tālāk neapstrādāts; ahāts; stroncianīts (kalcinēts vai nekalcinēts), izņemot stroncija oksīdu; keramikas izstrādājumu, ķieģeļu vai betona lauskas.

Jautājumi un atbildes

Sāls; sērs; zemes un akmens; apmešanas materiāli, kaļķi un cements – kāds ir preču kods?

Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē 25. nodaļā, kas ietilpst V iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.

Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 25 ES?

ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 25 svārstās no 0% līdz 1,7% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.

Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 25 ASV?

ASV Harmonizētajā tarifu sarakstā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma vispārējā muitas nodokļa likme kodam 25 svārstās no 0% līdz 3% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.

Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 25?

Austrālija: 4,3 mljrd. $ 2024. gadā (6,6% no pasaules eksporta).