Nodaļa · Iedaļa VII

40. nodaļa: Kaučuks un tā izstrādājumi

40
  • 0%–6,5%ES
  • 10%–75%Turcija
  • 0%–14%ASV
  • 0%–6%AK
  • 229,3 mljrd. $Pasaules tirdzniecība 2024. gadā

40. nodaļa ietilpst VII iedaļā – plastmasas un to izstrādājumi; kaučuks un tā izstrādājumi – un sastāv no 17 pozīcijām.

ES kombinētās nomenklatūras 40. nodaļā ir 91 tarifa pozīcija, un trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 6,5%. No tām 33 pozīcijām likme ir 0%.

Turcijas muitas tarifā 40. nodaļa ir sadalīta 147 tarifa pozīcijās; likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 10% līdz 75% (vidēji 41,9%).

ASV Harmonizētā tarifu saraksta 40. nodaļā ir 142 tarifa pozīcijas, un vispārējā muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 14%. No tām 55 pozīcijām likme ir 0%.

2024. gadā 40. nodaļas preču eksports pasaulē sasniedza 229,3 mljrd. $, par 2,9% vairāk nekā 2023. gadā.

Visvairāk eksportēja Ķīna (16,5% no kopapjoma), otrajā vietā – Taizeme.

Visvairāk importēja Amerikas Savienotās Valstis (35,8 mljrd. $).

Muitas nodokļa likmju salīdzinājums

Turcijas muitas tarifā norādīta likme, kas noteikta saskaņā ar Muitas tarifa likumu Nr. 474. Importā piemērojamo likmi nosaka Importa režīma lēmums; tā var būt zemāka vai atšķirties atkarībā no izcelsmes valsts.

Pozīcijas 17

Pasaules tirdzniecība 2024. gadā

40 · 229,3 mljrd. $

Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 2,1 milj. $2,1 milj. $+207,9 milj. $+3,2 mljrd. $+> 7,3 mljrd. $

Eksports: 225
  1. Ķīna: 37,8 mljrd. $
  2. Taizeme: 20 mljrd. $
  3. Vācija: 16,3 mljrd. $
  4. Amerikas Savienotās Valstis: 14,6 mljrd. $
  5. Japāna: 11,4 mljrd. $
  6. Dienvidkoreja: 8,3 mljrd. $
  7. Vjetnama: 7,3 mljrd. $
  8. Malaizija: 7,1 mljrd. $
  9. Francija: 6,7 mljrd. $
  10. Polija: 6,7 mljrd. $
  11. Indonēzija: 6,3 mljrd. $
  12. Itālija: 6,3 mljrd. $
  13. Meksika: 5,7 mljrd. $
  14. Spānija: 5,6 mljrd. $
  15. Indija: 5,3 mljrd. $
  16. Čehija: 4,8 mljrd. $
  17. Turcija: 4 mljrd. $
  18. Kanāda: 3,7 mljrd. $
  19. Rumānija: 3,6 mljrd. $
  20. Nīderlande: 3,5 mljrd. $
  21. Beļģija: 3,3 mljrd. $
  22. Slovākija: 3,3 mljrd. $
  23. Ungārija: 3,2 mljrd. $
  24. Taivāna: 2,8 mljrd. $
  25. Kotdivuāra: 2,7 mljrd. $
  26. Apvienotā Karaliste: 2,6 mljrd. $
  27. Portugāle: 2 mljrd. $
  28. Krievija: 1,9 mljrd. $
  29. Brazīlija: 1,8 mljrd. $
  30. Kambodža: 1,6 mljrd. $
  31. Serbija: 1,5 mljrd. $
  32. Singapūra: 1,5 mljrd. $
  33. Šrilanka: 1,1 mljrd. $
  34. Zviedrija: 1,1 mljrd. $
  35. Slovēnija: 1,1 mljrd. $
  36. Luksemburga: 966,2 milj. $
  37. Austrija: 834,6 milj. $
  38. Filipīnas: 782,5 milj. $
  39. Mjanma (Birma): 750,2 milj. $
  40. Saūda Arābija: 749,8 milj. $
  41. Somija: 653,7 milj. $
  42. Laosa: 573,3 milj. $
  43. Bulgārija: 560,2 milj. $
  44. Čīle: 503,1 milj. $
  45. Dienvidāfrikas Republika: 502,9 milj. $
  46. Šveice: 481,3 milj. $
  47. Dānija: 446,9 milj. $
  48. Maroka: 347,3 milj. $
  49. Kostarika: 347 milj. $
  50. Apvienotie Arābu Emirāti: 344 milj. $
  51. Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 235,1 milj. $
  52. Gana: 229,5 milj. $
  53. Gvatemala: 228,6 milj. $
  54. Austrālija: 222 milj. $
  55. Lietuva: 218,7 milj. $
  56. Īrija: 212 milj. $
  57. Argentīna: 207,9 milj. $
  58. Latvija: 188,2 milj. $
  59. Libērija: 182,1 milj. $
  60. Ēģipte: 176,9 milj. $

Lielākās eksportētājvalstis

VietaValstsVērtībaDaļa
1 Ķīna 37,8 mljrd. $ 16,5%
2 Taizeme 20 mljrd. $ 8,7%
3 Vācija 16,3 mljrd. $ 7,1%
4 Amerikas Savienotās Valstis 14,6 mljrd. $ 6,4%
5 Japāna 11,4 mljrd. $ 5%
6 Dienvidkoreja 8,3 mljrd. $ 3,6%
7 Vjetnama 7,3 mljrd. $ 3,2%
8 Malaizija 7,1 mljrd. $ 3,1%
9 Francija 6,7 mljrd. $ 2,9%
10 Polija 6,7 mljrd. $ 2,9%

Lielākās importētājvalstis

VietaValstsVērtībaDaļa
1 Amerikas Savienotās Valstis 35,8 mljrd. $ 15,6%
2 Vācija 17,2 mljrd. $ 7,5%
3 Ķīna 17 mljrd. $ 7,4%
4 Francija 8,8 mljrd. $ 3,9%
5 Meksika 8,2 mljrd. $ 3,6%
6 Kanāda 6,9 mljrd. $ 3%
7 Itālija 6 mljrd. $ 2,6%
8 Apvienotā Karaliste 5,8 mljrd. $ 2,5%
9 Polija 5,6 mljrd. $ 2,4%
10 Nīderlande 5,6 mljrd. $ 2,4%

Nodaļas piezīmes

Piezīmes
Papildu piezīme

Jautājumi un atbildes

Kaučuks un tā izstrādājumi – kāds ir preču kods?

Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē 40. nodaļā, kas ietilpst VII iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.

Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 40 ES?

ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 40 svārstās no 0% līdz 6,5% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.

Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 40 ASV?

ASV Harmonizētajā tarifu sarakstā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma vispārējā muitas nodokļa likme kodam 40 svārstās no 0% līdz 14% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.

Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 40?

Ķīna: 37,8 mljrd. $ 2024. gadā (16,5% no pasaules eksporta).