Pozīcija · Nodaļa 40
4011: Jaunas gumijas pneimatiskās riepas
40. nodaļā (kaučuks un tā izstrādājumi) pozīcijai 4011 ir 8 apakšpozīcijas.
Muitas nodokļa likmju salīdzinājums
Apakšpozīcijas 8
- 4011.10vieglajiem automobiļiem (ieskaitot kravas pasažieru autofurgonus un sacīkšu automobiļus)Jaunas vieglo automobiļu riepas
- 4011.20autobusiem vai kravas automobiļiemJaunas autobusu un kravas automobiļu riepas
- 4011.30Jaunas gumijas pneimatiskās riepas: izmantojamas aviācijā
- 4011.40Jaunas gumijas pneimatiskās riepas: motocikliemJaunas motociklu riepas
- 4011.50Jaunas gumijas pneimatiskās riepas: velosipēdiem
- 4011.70lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļiem un mašīnāmJaunas lauksaimniecības un meža tehnikas riepas
- 4011.80būvdarbos, raktuvēs un rūpniecībā izmantojamiem transportlīdzekļiem un mašīnāmJaunas riepas būvtehnikai un rūpniecības mašīnām
- 4011.90Jaunas gumijas pneimatiskās riepas: citādasCitas jaunas pneimatiskās riepas
ES: imports pa mēnešiem
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 564,8 tūkst. $564,8 tūkst. $+77,1 milj. $+1,8 mljrd. $+> 3,6 mljrd. $
Eksports: 192
- Ķīna: 22,9 mljrd. $
- Taizeme: 7,8 mljrd. $
- Japāna: 5,9 mljrd. $
- Vācija: 5,5 mljrd. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 4,8 mljrd. $
- Spānija: 3,6 mljrd. $
- Dienvidkoreja: 3,6 mljrd. $
- Indija: 3,1 mljrd. $
- Vjetnama: 3 mljrd. $
- Čehija: 2,9 mljrd. $
- Francija: 2,8 mljrd. $
- Polija: 2,7 mljrd. $
- Slovākija: 2,7 mljrd. $
- Meksika: 2,5 mljrd. $
- Rumānija: 2,5 mljrd. $
- Ungārija: 2,2 mljrd. $
- Itālija: 2,2 mljrd. $
- Kanāda: 2 mljrd. $
- Indonēzija: 1,9 mljrd. $
- Turcija: 1,8 mljrd. $
- Nīderlande: 1,7 mljrd. $
- Portugāle: 1,6 mljrd. $
- Beļģija: 1,2 mljrd. $
- Brazīlija: 1,1 mljrd. $
- Serbija: 1,1 mljrd. $
- Kambodža: 864,9 milj. $
- Luksemburga: 833,4 milj. $
- Taivāna: 672,1 milj. $
- Slovēnija: 663 milj. $
- Filipīnas: 488,1 milj. $
- Čīle: 477,9 milj. $
- Somija: 470 milj. $
- Malaizija: 462,7 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 452,3 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 288,7 milj. $
- Kostarika: 221,2 milj. $
- Zviedrija: 185,2 milj. $
- Šrilanka: 164,2 milj. $
- Krievija: 152 milj. $
- Latvija: 139,1 milj. $
- Ēģipte: 138,5 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 130 milj. $
- Austrija: 114,3 milj. $
- Lietuva: 103,3 milj. $
- Singapūra: 96,7 milj. $
- Izraēla: 90,4 milj. $
- Pakistāna: 85,6 milj. $
- Argentīna: 77,1 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 73,7 milj. $
- Kolumbija: 63,8 milj. $
- Igaunija: 58 milj. $
- Peru: 56 milj. $
- Kazahstāna: 51,2 milj. $
- Ekvadora: 50 milj. $
- Šveice: 45,7 milj. $
- Dānija: 44,9 milj. $
- Īrija: 44,4 milj. $
- Horvātija: 43,3 milj. $
- Uganda: 43,1 milj. $
- Panama: 37,8 milj. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 59,9 milj. $59,9 milj. $+274,8 milj. $+978,3 milj. $+> 3,2 mljrd. $
Imports: 225
- Amerikas Savienotās Valstis: 19,5 mljrd. $
- Vācija: 8,5 mljrd. $
- Francija: 4,9 mljrd. $
- Meksika: 3,8 mljrd. $
- Kanāda: 3,4 mljrd. $
- Apvienotā Karaliste: 3,3 mljrd. $
- Nīderlande: 3,2 mljrd. $
- Itālija: 3 mljrd. $
- Austrālija: 2,7 mljrd. $
- Spānija: 2,4 mljrd. $
- Polija: 2,2 mljrd. $
- Brazīlija: 2,1 mljrd. $
- Krievija: 2 mljrd. $
- Beļģija: 1,8 mljrd. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 1,7 mljrd. $
- Saūda Arābija: 1,5 mljrd. $
- Čehija: 1,3 mljrd. $
- Japāna: 1,2 mljrd. $
- Turcija: 1,2 mljrd. $
- Dienvidkoreja: 1,1 mljrd. $
- Indonēzija: 1,1 mljrd. $
- Slovākija: 994,1 milj. $
- Zviedrija: 978,3 milj. $
- Rumānija: 890,3 milj. $
- Malaizija: 887 milj. $
- Šveice: 841,5 milj. $
- Ungārija: 838,6 milj. $
- Austrija: 827,7 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 767 milj. $
- Čīle: 761 milj. $
- Ķīna: 740,3 milj. $
- Peru: 657,8 milj. $
- Irāka: 643,2 milj. $
- Ēģipte: 629,6 milj. $
- Kolumbija: 626,5 milj. $
- Vjetnama: 590 milj. $
- Portugāle: 580,7 milj. $
- Kazahstāna: 563,2 milj. $
- Maroka: 514,5 milj. $
- Ukraina: 513,3 milj. $
- Taivāna: 473,8 milj. $
- Filipīnas: 463 milj. $
- Dānija: 459,4 milj. $
- Taizeme: 457 milj. $
- Argentīna: 442,8 milj. $
- Norvēģija: 396,8 milj. $
- Somija: 364,1 milj. $
- Grieķija: 357,1 milj. $
- Paragvaja: 354,9 milj. $
- Nigērija: 349,2 milj. $
- Izraēla: 340,4 milj. $
- Īrija: 334,7 milj. $
- Slovēnija: 327,3 milj. $
- Uzbekistāna: 316,3 milj. $
- Singapūra: 305,1 milj. $
- Horvātija: 284 milj. $
- Jaunzēlande: 274,8 milj. $
- Luksemburga: 273,9 milj. $
- Bulgārija: 271,1 milj. $
- Lietuva: 265,5 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 22,9 mljrd. $ | 22,6% | |
| 2 | 7,8 mljrd. $ | 7,7% | |
| 3 | 5,9 mljrd. $ | 5,9% | |
| 4 | 5,5 mljrd. $ | 5,4% | |
| 5 | 4,8 mljrd. $ | 4,7% | |
| 6 | 3,6 mljrd. $ | 3,6% | |
| 7 | 3,6 mljrd. $ | 3,5% | |
| 8 | 3,1 mljrd. $ | 3,1% | |
| 9 | 3 mljrd. $ | 2,9% | |
| 10 | 2,9 mljrd. $ | 2,8% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 19,5 mljrd. $ | 19,2% | |
| 2 | 8,5 mljrd. $ | 8,4% | |
| 3 | 4,9 mljrd. $ | 4,9% | |
| 4 | 3,8 mljrd. $ | 3,7% | |
| 5 | 3,4 mljrd. $ | 3,4% | |
| 6 | 3,3 mljrd. $ | 3,2% | |
| 7 | 3,2 mljrd. $ | 3,1% | |
| 8 | 3 mljrd. $ | 2,9% | |
| 9 | 2,7 mljrd. $ | 2,7% | |
| 10 | 2,4 mljrd. $ | 2,4% |
ES kombinētās nomenklatūras pozīcijā 4011 ir 9 tarifa pozīcijas, un trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 4% līdz 4,5%.
Turcijas muitas tarifā pozīcija 4011 ir sadalīta 19 tarifa pozīcijās; likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 0% līdz 4,5% (vidēji 4,2%). No tām 1 pozīcijai likme ir 0%.
ASV Harmonizētā tarifu saraksta pozīcijā 4011 ir 14 tarifa pozīcijas, un vispārējā muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 4%. No tām 6 pozīcijām likme ir 0%.
Apvienotās Karalistes Globālajā tarifā pozīcija 4011 ir sadalīta 10 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 4% līdz 4,5% (vidēji 4,1%).
Kanādas muitas tarifa pozīcijā 4011 ir 15 tarifa pozīcijas, un MFN muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 7%. No tām 6 pozīcijām likme ir 0%.
Meksikas muitas tarifā pozīcija 4011 ir sadalīta 31 tarifa pozīcijā; importa muitas nodoklis (IGI) svārstās no 0% līdz 35% (vidēji 17,7%). No tām 13 pozīcijām likme ir 0%.
Brazīlijas muitas tarifa pozīcijā 4011 ir 13 tarifa pozīcijas, un TEC likme svārstās no 0% līdz 25%. No tām 4 pozīcijām likme ir 0%.
Argentīnas muitas tarifā pozīcija 4011 ir sadalīta 509 tarifa pozīcijās; ārpuszonas muitas nodoklis (AEC) svārstās no 0% līdz 16% (vidēji 15,9%). No tām 4 pozīcijām likme ir 0%.
Peru muitas tarifa pozīcijā 4011 ir 10 tarifa pozīcijas, un ad valorem muitas nodoklis ir 0%.
Jaunzēlandes muitas tarifā pozīcija 4011 ir sadalīta 59 tarifa pozīcijās; parastā muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 10% (vidēji 2,5%). No tām 33 pozīcijām likme ir 0%.
Japānas muitas tarifa pozīcijā 4011 ir 13 tarifa pozīcijas, un piemērojamā likme ir 0%.
Taivānas muitas tarifā pozīcija 4011 ir sadalīta 12 tarifa pozīcijās; 1. slejas likme svārstās no 0% līdz 10% (vidēji 7,9%). No tām 2 pozīcijām likme ir 0%.
Persijas līča sadarbības padomes kopējā muitas tarifa pozīcijā 4011 ir 11 tarifa pozīcijas, un muitas nodoklis ir 5%.
Šveices muitas tarifā pozīcija 4011 ir sadalīta 8 tarifa pozīcijās; normālā tarifa likme ir 0%.
Norvēģijas muitas tarifa pozīcijā 4011 ir 8 tarifa pozīcijas, un parastā muitas nodokļa likme ir 0%.
Ziemeļmaķedonijas muitas tarifā pozīcija 4011 ir sadalīta 11 tarifa pozīcijās; MFN muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 13% (vidēji 5,6%). No tām 5 pozīcijām likme ir 0%.
Nigērijas muitas tarifa pozīcijā 4011 ir 8 tarifa pozīcijas, un importa muitas nodoklis svārstās no 10% līdz 20%.
2024. gadā pozīcijas 4011 preču eksports pasaulē sasniedza 101,2 mljrd. $, par 0,7% vairāk nekā 2023. gadā.
Visvairāk eksportēja Ķīna (22,6% no kopapjoma), otrajā vietā – Taizeme.
Visvairāk importēja Amerikas Savienotās Valstis (19,5 mljrd. $).
Latvija ar 139,1 milj. $ ieņēma 40. vietu starp 192 eksportētājvalstīm.
Latvija importēja šīs preces 176,5 milj. $ vērtībā.
Juridiskās piezīmes
Piezīmes
1. Ja kontekstā nav paredzēts citādi, visās šīs nomenklatūras nodaļās “kaučuks” ir šādi vulkanizēti, nevulkanizēti vai cieti produkti: dabiskais kaučuks, balata, gutaperča, gvajule, čikle un tamlīdzīgi dabiskā kaučuka veidi, sintētiskais kaučuks, naftas faktiss un minētās vielas reģenerētā veidā.
2. Šajā nodaļā neietilpst:
a) preces, kas minētas XI sadaļā (tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi);
b) apavi un to daļas, kas minētas 64. nodaļā;
c) galvassegas un to daļas (ieskaitot peldcepures), kas minētas 65. nodaļā;
d) mehāniskās vai elektriskās ierīces un to daļas no cietā kaučuka, kas minētas XVI sadaļā (ieskaitot visu veidu elektropreces);
e) izstrādājumi, kas minēti 90., 92., 94. vai 96. nodaļā, un
f) izstrādājumi, kas minēti 95. nodaļā (izņemot sporta cimdus un izstrādājumus, kas ietverti pozīcijās 4011–4013).
3. Pozīcijās 4001–4003 un 4005 “pirmformas” ir tikai šādas formas:
a) šķidrumi un pastas (ieskaitot lateksu, iepriekš vulkanizētu vai nevulkanizētu, un citādas dispersijas un šķīdumus);
b) neregulāras formas bloki, gabali, ķīpas, pulveri, granulas, drupatas un tamlīdzīgas nefasētas vai beramas formas.
4. Šīs nodaļas 1. piezīmē un pozīcijā 4002 “sintētiskais kaučuks” ir:
a) nepiesātinātas sintētiskas vielas, ko, vulkanizējot ar sēru, var neatgriezeniski transformēt netermoplastiskās vielās, kuras 18–29 °C, izstiepjot tās trīsreiz garākas, nepārtrūkst, bet, izstiepjot tās divreiz garākas, 5 minūšu laikā atgūst tādu garumu, kas pārsniedz sākotnējo ne vairāk kā pusotras reizes. Šajā pārbaudē var pievienot šķērssaišu veidošanai nepieciešamas vielas, tādas kā vulkanizācijas aktivatori vai paātrinātāji; pieļaujama arī 5. piezīmes B) apakšpunkta 2) un 3) nodalījumā minēto vielu klātbūtne; tādu vielu klātbūtne, kuras nav vajadzīgas šķērssaišu veidošanai, kā plastifikatori un pildvielas, tomēr nav pieļaujama;
b) tioplasti (TM) un
c) dabiskais kaučuks, kas modificēts, potējot vai sajaucot ar plastmasām, depolimerizēts dabiskais kaučuks, nepiesātinātu sintētisku vielu maisījumi ar piesātinātiem sintētiskiem lielmolekulāriem polimēriem, ja visi iepriekš minētie produkti atbilst a) apakšpunktā noteiktajām vulkanizācijas un stiepes deformācijas un reģenerācijas prasībām.
5.
A) Pozīcijās 4001 un 4002 nav ietverts kaučuks vai kaučuku maisījumi, ja pirms vai pēc koagulācijas tie sajaukti ar:
1) vulkanizējošām vielām, paātrinātājiem, palēninātājiem vai aktivatoriem (izņemot tos, ko pievieno, lai sagatavotu iepriekš vulkanizētu kaučuka lateksu);
2) pigmentiem vai citām krāsvielām, izņemot tās, ko pievieno tikai identifikācijas vajadzībām;
3) plastifikatoriem vai pildvielām (izņemot minerāleļļu), stiprinātājiem, organiskiem šķīdinātājiem vai citām vielām, izņemot tās, kas minētas B) punktā;
B) šādu materiālu klātbūtne kaučukā vai kaučuku maisījumos nav šķērslis to ietveršanai attiecīgi pozīcijā 4001 vai 4002 ar nosacījumu, ka šāds kaučuks vai maisījums saglabā izejmateriāla pamatīpašības:
1) emulgatori vai pretsalipes vielas;
2) neliels daudzums emulgatoru sadalīšanās produktu;
3) ļoti neliels daudzums šādu vielu: siltumjutīgi reaģenti (galvenokārt siltumjutīgu kaučuka lateksu iegūšanai), virsmaktīvi katjonu reaģenti (galvenokārt elektropozitīvu kaučuka lateksu iegūšanai), antioksidanti, koagulanti, līdzekļi kaučuka pārvēršanai drumstalās, salizturības nodrošinātāji līdzekļi, peptizatori, konservanti, stabilizatori, viskozitāti regulējošie līdzekļi vai tamlīdzīgas speciālas piedevas.
6. Pozīcijā 4004 “atkritumi, atgriezumi un lūžņi” ir atkritumi, atgriezumi un lūžņi, kas veidojas kaučuka vai tā izstrādājumu ražošanas vai apstrādes procesā, kā arī kaučuka izstrādājumi, kas griezumu, nodiluma vai citu iemeslu dēļ nav izmantojami.
7. Vulkanizēta kaučuka pavedieni, kuru šķērsgriezums pārsniedz 5 mm, jāklasificē kā sloksnes, stieņi vai fasonprofili, kas minēti pozīcijā 4008.
8. Pozīcijā 4010 ietvertas transportieru lentes vai transmisijas siksnas vai pievadsiksnas no tekstildrānas, kas impregnēta, pārklāta vai sakausēta ar gumiju, kā arī no auduma, kas austs no tekstildzijas vai korda, kurš impregnēts vai pārklāts ar gumiju vai iekausēts gumijā.
9. Pozīcijās 4001, 4002, 4003, 4005 un 4008 “plātnes”, “loksnes” un “lentes” nozīmē tikai plātnes, loksnes un lentes, kā arī pareizas ģeometriskas formas blokus, kas ir nesagriezti vai tikai sagriezti taisnstūros (ieskaitot kvadrātu), kuriem ir vai nav gatavo izstrādājumu īpašību, ar apdrukātu vai citādi apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet nav citādi piegriezti pēc formas vai pakļauti turpmākai apstrādei.
Pozīcijā 4008 “stieņi” un “fasonprofili” attiecas tikai uz izstrādājumiem, kas ir piegriezti vai nav piegriezti noteiktā garumā vai ar virsmas apdari, bet tālāk nav apstrādāti.
Jautājumi un atbildes
Jaunas gumijas pneimatiskās riepas – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē pozīcijā 4011 (40. nodaļa), kas ietilpst VII iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 4011 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 4011 svārstās no 4% līdz 4,5% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 4011 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 4011 svārstās no 0% līdz 4,5% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 4011?
Ķīna: 22,9 mljrd. $ 2024. gadā (22,6% no pasaules eksporta).