ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 0205.00
0205 00 20: Svaiga, atdzesēta vai saldēta zirgu, ēzeļu, mūļu: svaiga vai atdzesēta
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
- 0205 00 Svaiga, atdzesēta vai saldēta zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu gaļa:
- 0205 00 20 svaiga vai atdzesēta
Kas jāmaksā
Imports: ES
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 5
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 5
- Importa kontroleVeterinārā pārbaude
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Andora, Šveice, Fēru salas, Grenlande, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Sanmarīno
- Tiesību akts
- Regulation 0632/21
- Dokumenti
- N853 Vienotais sanitārais ievešanas dokuments produktiem (VSID-P) (kā tas parādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 II pielikuma 2. daļas B iedaļā (OV L 261))
- Y170 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Andoras saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y171 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Šveices saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y174 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Islandes saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y175 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Lihtenšteinas saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y176 Preces, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuras ieved no Norvēģijas, saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y177 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Sanmarīno saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- C084 Atbrīvojums saskaņā ar Regulas 2019 / 2122 3. un 4. pantu (zinātniskiem mērķiem paredzēti dzīvnieki, pētniecības un diagnostikas paraugi, un produktu analīzei un kvalitātes testēšanai paraugi)
- Importa kontroleVeterinārā pārbaude
- Izcelsmes valstis
- Fēru salas, Grenlande
- Tiesību akts
- Regulation 0632/21
- Dokumenti
- N853 Vienotais sanitārais ievešanas dokuments produktiem (VSID-P) (kā tas parādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 II pielikuma 2. daļas B iedaļā (OV L 261))
- Y058 Atbrīvojums saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas 2019/2122 7. pantu (Preces, kas ir daļa no pasažieru personīgās bagāžas un paredzētas personīgam patēriņam vai lietošanai) vai Komisijas Deleģētās regulas 2019/2122 10. pantu (mazi preču sūtījumi, ko sūta fiziskām personām un ko nav paredzēts laist tirgū)
- Y170 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Andoras saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y171 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Šveices saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y174 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Islandes saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y175 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Lihtenšteinas saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y176 Preces, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuras ieved no Norvēģijas, saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y177 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Sanmarīno saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- C084 Atbrīvojums saskaņā ar Regulas 2019 / 2122 3. un 4. pantu (zinātniskiem mērķiem paredzēti dzīvnieki, pētniecības un diagnostikas paraugi, un produktu analīzei un kvalitātes testēšanai paraugi)
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Importa PVN ES dalībvalstīs
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
-
Austrija 10% samazinātā likme -
Beļģija 6% samazinātā likme -
Bulgārija 20% -
Čehija 12% samazinātā likme -
Dānija 25% -
Francija 5,5% / 10% samazinātā likme -
Grieķija 13% samazinātā likme -
Horvātija 5% samazinātā likme -
Igaunija 24% -
Itālija 10% samazinātā likme -
Īrija 23% -
Kipra 5% samazinātā likme -
Latvija 21% -
Lietuva 21% -
Luksemburga 3% samazinātā likme -
Malta 0% samazinātā likme -
Nīderlande 9% samazinātā likme -
Polija 5% samazinātā likme -
Portugāle 6% samazinātā likme -
Rumānija 11% samazinātā likme -
Slovākija 19% samazinātā likme -
Slovēnija 9,5% samazinātā likme -
Somija 13,5% samazinātā likme -
Spānija 10% samazinātā likme -
Ungārija 27% -
Vācija 7% samazinātā likme -
Zviedrija 6% samazinātā likme
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 5,1% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija un vēl 5Indija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | 1,6% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 4% |
ES: imports pa mēnešiem · HS 0205.00
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Argentīna | 44,4 milj. € | 75,5% | +11,4% |
 Urugvaja | 12,1 milj. € | 20,6% | -26,1% |
 Apvienotā Karaliste | 1,6 milj. € | 2,7% | +3,1% |
 Islande | 739 tūkst. € | 1,3% | -34,1% |
 Amerikas Savienotās Valstis | 34 € | 0% | — |
 Norvēģija | 26 € | 0% | — |
 Šveice | 1 € | 0% | -100% |
 Austrālija | 0 € | 0% | -100% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
0205.00 Svaiga, atdzesēta vai saldēta zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu gaļa
Turcija 225% Trešo valstu muitas nodoklis 4 tarifa pozīcijas ASV Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija AK 4% Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
Kanāda Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Meksika 10% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Brazīlija 9% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Argentīna 9% Vispārējā (MFN) 9 tarifa pozīcijas 
Peru Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Jaunzēlande Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Japāna Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Taivāna 20% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
GCC 5% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas Šveice specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas Norvēģija specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Ziemeļmaķedonija Bez muitas Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Nigērija 20% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija ES: tarifa pozīcijas: 0205.00
Juridiskās piezīmes
KN skaidrojumi
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Nodaļas vispārīgās piezīmes
GAĻA UN ĒDAMI GAĻAS SUBPRODUKTI
Vispārīgie skaidrojumi
1. Gaļa un tās subprodukti, kas ir derīgi un piemēroti lietošanai uzturā, tiek klasificēti šajā nodaļā, pat ja, piemēram, tiek norādīts, ka tie ir paredzēti mājas dzīvnieku barības ražošanai.
2. Šajā nodaļā vārdu “gaļa” un “subprodukti” nozīme ir tāda, kā norādīts šīs nodaļas HS vispārīgos skaidrojumos.
3. Norādes par to, kādos dažādos stāvokļos var atrasties šajā nodaļā minētā gaļa un subprodukti (svaigā jeb jēlā, dzesinātā, saldētā, sālītā vai sālījumā, kaltētā vai kūpinātā), ir dotas šīs nodaļas HS vispārīgos skaidrojumos. Jāievēro, ka dziļi sasaldēta gaļa un pilnīgi vai daļēji atsaldēta gaļa ir jāklasificē tāpat kā saldēta gaļa. Turklāt, “saldēta” nozīmē ne tikai tādu gaļu, kas ir sasaldēta svaiga, bet arī tādu gaļu, kas vispirms ir tikusi viegli izkaltēta vai apžāvēta un tad sasaldēta tādā mērā, ka tās faktiskā un ilgstošā saglabāšana ir būtiski atkarīga no šādas sasaldēšanas.
4. Šīs nodaļas HS vispārīgos skaidrojumos ir dotas norādes arī par atšķirībām starp šajā nodaļā minēto gaļu un subproduktiem un 16. nodaļā minēto gaļu un subproduktiem. Tomēr šajā nodaļā ir iekļauti gaļas subprodukti, kas ir jēli, kapāti vai malti vai smalki sacirsti bez tālākas apstrādes, iepakoti plastmasas iepakojumā (arī desu veidā) vienīgi kraušanas darbu vai to transportēšanas ērtībai.
5. Šķirojot gaļas izcirtņus ar un bez kauliem, skrimšļi un cīpslas netiek uzskatītas par kauliem.
6. Gaļa un gaļas subprodukti, kas satur konservantus, stabilizētājus vai antioksidantus, kuri pievienoti, lai apturētu šo produktu kvalitātes samazināšanos, joprojām tiek klasificēti šajā nodaļā.
1.A.d papildpiezīme un 1.A.e papildpiezīme
Šīs nodaļas 1.A.d un 1.A.e papildpiezīmē (lasīt saistībā ar šīs nodaļas 1.C papildpiezīmi) nosakot, vai izpildīti nosacījumi par ribu minimālo un maksimālo skaitu, ņem vērā tikai ar mugurkaulu tieši saistītas veselas vai daļēji nocirstas ribas.
Saskaņā ar šo skaidrojumu turpmākajā attēlā redzams liellopa liemeņa priekšējās ceturtdaļas paraugs, kas atbilst 1.A.d un 1.A.e papildpiezīmei, ko lasa saistībā ar šīs nodaļas 1.C papildpiezīmi.
PRIEKŠĒJĀ CETURTDAĻA PAKAĻĒJĀ CETURTDAĻA
2.C. papildpiezīme
Šīs nodaļas 2.C. papildpiezīmes nolūkam attiecībā uz ciršanas tehnikas diviem veidiem un daļām “žokļi”, “vaigi” un “žokļi un vaigi kopā” skat. diagrammas zemāk:
6.(a) papildpiezīme
Sāls nav uzskatama par garšvielu šīs papildpiezīmes nozīmē.
Skat. arī šīs nodaļas 7. papildpiezīmi.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Šī apakšpozīcija iepriekšējos gados
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | svaiga vai atdzesēta | 5,1% | — |
| 2025 | nemainīts | 5,1% | — |
| 2024 | nemainīts | 5,1% | — |
| 2023 | nemainīts | 5,1% | — |
| 2022 | nemainīts | 5,1% | — |
| 2021 | nemainīts | 5,1% | — |
| 2020 | nemainīts | 5,1% | — |
| 2019 | Fresh or chilled | 5,1% | — |
KN kods 0205 00 20 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 0205.00 (svaiga, atdzesēta vai saldēta zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu gaļa).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 5,1%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Preces no 132 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 5,1%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 0205.00 preces 58,8 milj. € vērtībā (−1% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Argentīna ar 76% no importa, otrajā vietā – Urugvaja.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 225%, ASV bez muitas, AK 4%, Kanāda bez muitas, Meksika 10%, Brazīlija 9%, Argentīna 9%, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna bez muitas, Taivāna 20%, GCC 5%, Ziemeļmaķedonija bez muitas un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 0205.00 preces 238 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Argentīna.
Jautājumi un atbildes
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 0205 00 20 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 5,1%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kurām valstīm kodam 0205 00 20 piemēro zemāku likmi?
145 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 132 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Vai kodam 0205 00 20 piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES dalībvalstis importē šīs preces?
Visā apakšpozīcijā 0205.00 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Argentīna (37 milj. $), otrajā vietā – Urugvaja.