ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 0304.92
0304 92 00: Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju: citāda, saldēta, ilkņzivju (Dissostichus spp.)
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
- 0304 Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums (malts vai nemalts):
- citāda, saldēta:
- 0304 92 00 ilkņzivju (Dissostichus spp.)
Kas jāmaksā
Imports: ES
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 3
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 7
- Aizliegums vai ierobežojumsImporta aizliegums
- Izcelsmes valstis
- Ziemeļkoreja
- Tiesību akts
- Regulation 1548/17
- Importa kontroleVeterinārā pārbaude
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Andora, Šveice, Fēru salas, Grenlande, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Sanmarīno
- Tiesību akts
- Regulation 0632/21
- Dokumenti
- N853 Vienotais sanitārais ievešanas dokuments produktiem (VSID-P) (kā tas parādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 II pielikuma 2. daļas B iedaļā (OV L 261))
- Y058 Atbrīvojums saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas 2019/2122 7. pantu (Preces, kas ir daļa no pasažieru personīgās bagāžas un paredzētas personīgam patēriņam vai lietošanai) vai Komisijas Deleģētās regulas 2019/2122 10. pantu (mazi preču sūtījumi, ko sūta fiziskām personām un ko nav paredzēts laist tirgū)
- Y170 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Andoras saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y171 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Šveices saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y172 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Farēru salām saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y173 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Grenlandes saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y174 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Islandes saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y175 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Lihtenšteinas saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y176 Preces, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuras ieved no Norvēģijas, saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y177 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Sanmarīno saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- C084 Atbrīvojums saskaņā ar Regulas 2019 / 2122 3. un 4. pantu (zinātniskiem mērķiem paredzēti dzīvnieki, pētniecības un diagnostikas paraugi, un produktu analīzei un kvalitātes testēšanai paraugi)
- Importa kontroleIerobežojums laišanai brīvā apgrozībā
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 1368/06
- Dokumenti
- C641 Dissostichus - Nozvejas dokuments, imports
- Importa kontroleNelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas kontrole
- Izcelsmes valstis
- Kambodža, Kamerūna, Komoru salas, Sentvinsenta un Grenadīnas, Trinidāda un Tobāgo
- Spēkā
- līdz 2027. gada 9. janvāris
- Tiesību akts
- Regulation 1005/08
- Dokumenti
- Y927 Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 uz deklarētajām precēm neattiecas
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Eksporta pasākumi 2
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Eksporta ierobežojums | All third countries | Regulation 1368/06 | 2007. gada 1. janvāris |
| Nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas kontrole | Kamerūna, Kambodža, Komoru salas, Trinidāda un Tobāgo, Sentvinsenta un Grenadīnas | Regulation 1005/08 | 2013. gada 11. decembris – 2027. gada 9. janvāris |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Importa PVN ES dalībvalstīs
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
-
Austrija 10% samazinātā likme -
Beļģija 6% samazinātā likme -
Bulgārija 20% -
Čehija 12% samazinātā likme -
Dānija 25% -
Francija 5,5% samazinātā likme -
Grieķija 13% samazinātā likme -
Horvātija 5% samazinātā likme -
Igaunija 24% -
Itālija 10% samazinātā likme -
Īrija 0% samazinātā likme -
Kipra 5% samazinātā likme -
Latvija 21% -
Lietuva 21% -
Luksemburga 3% samazinātā likme -
Malta 0% samazinātā likme -
Nīderlande 9% samazinātā likme -
Polija 5% samazinātā likme -
Portugāle 6% samazinātā likme -
Rumānija 11% samazinātā likme -
Slovākija 5% / 19% samazinātā likme -
Slovēnija 9,5% samazinātā likme -
Somija 13,5% samazinātā likme -
Spānija 10% samazinātā likme -
Ungārija 5% samazinātā likme -
Vācija 7% samazinātā likme -
Zviedrija 6% samazinātā likme
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 7,5% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | 2,2% |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | 2,6% |
ES: imports pa mēnešiem · HS 0304.92
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Francijas Dienvidjūru teritorija | 593 tūkst. € | 87,1% | +96% |
 Indonēzija | 35 tūkst. € | 5,2% | -42,1% |
 Vjetnama | 30 tūkst. € | 4,4% | — |
 Argentīna | 22 tūkst. € | 3,3% | -2,3% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Turcija 30% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
ASV Bez muitas – 6% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas · vidēji 3% 
AK 6% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Kanāda Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Meksika 15% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Brazīlija 9% Vispārējā (MFN) 6 tarifa pozīcijas Argentīna 9% Vispārējā (MFN) 12 tarifa pozīcijas 
Peru Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Jaunzēlande Bez muitas Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas 
Japāna 3,5% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Taivāna 10% – 24% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas · vidēji 17% 
GCC 5% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Ziemeļmaķedonija Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Nigērija 20% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Juridiskās piezīmes
Papildu piezīmes
1. Apakšpozīcijās 03053211 un 03053219 mencu (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) filejas, kurās kopējais sāls saturs ir vismaz 12 % no svara un kuras ir derīgas lietošanai pārtikā bez tālākas rūpnieciskas apstrādes, uzskata par sālītām zivīm.
Savukārt saldētas mencu filejas, kurās kopējais sāls saturs ir mazāks par 12 % no svara, klasificējamas apakšpozīcijās 03047110 un 03047190, ciktāl faktiska un ilgstoša iekonservēšana atkarīga galvenokārt no saldēšanas.
2. Saistībā ar trešajā daļā minētajām apakšpozīcijām termins “fileja” ietver “pusliemeņus”, t. i., zivs mīkstuma gabalus, kas veido zivs augšējo vai apakšējo daļu, labo vai kreiso pusi, ar nosacījumu, ka galva, ķidas, spuras (muguras, anālā, astes, vēdera, krūšu) un asakas (mugurkauls jeb lielā muguras asaka, vēdera jeb ribu asakas, žaunu vāki un žaunu loki, u. tml.) ir atdalītas.
Tādu produktu klasificēšana kā filejas neietekmē to sagriešana gabalos, ciktāl šos gabalus var identificēt kā iegūtus no filejām.
Pirmo divu daļu noteikumus piemēro šādām zivīm:
a) tunzivs (Thunnus ģints) apakšpozīcijās 03044990 un 03048700;
b) zobenzivs (Xiphias gladius) apakšpozīcijās 03044500 un 03048400;
c) marlīns, buriniekzivs un šķēpnesis (Istiophoridae dzimta) apakšpozīcijās 03044990 un 03048990;
d) okeāna haizivis (Hexanchus griseus, Cetorhinus maximus, Rhincodon typus vai Alopiidae, Carcharhinidae, Sphyrnidae un Lamnidae dzimtu zivju) apakšpozīcijās 03044720, 03044790, 03048815, 03048822 un 03048829.
KN skaidrojumi
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Nodaļas vispārīgās piezīmes
ZIVIS UN VĒŽVEIDĪGIE, MĪKSTMIEŠI UN CITI ŪDENS BEZMUGURKAULNIEKI
Vispārīgie skaidrojumi
1. Dziļi sasaldētas zivis un vēžveidīgos, mīkstmiešus un citus ūdens bezmugurkaulniekus klasificē tāpat kā saldētas zivis un vēžveidīgos, mīkstmiešus un pārējos ūdens bezmugurkaulniekus.
2. Vienkārša applaucēšana (blanšēšana), kura ietver sevī vieglu siltumapstrādi, bet kurai neseko vārīšana kā tāda, klasifikāciju neietekmē. To bieži izmanto pirms saldēšanas, it īpaši tunzivīm un vēžveidīgo vai mīkstmiešu gaļai.
3. 3. nodaļā neietilpst sekojošie:
a) zivju peldpūšļi, jēli, kaltēti vai sālīti, kas nav derīgi lietošanai pārtikā (0511. pozīcija);
b) mazsālītas zivis, kaltētas vai kūpinātas un iemērktas augu eļļā, lai nodrošinātu to pagaidu konservāciju, t.i., produkti, kuri pazīstami kā “puskonservēti” (1604. pozīcija);
c) zivis, vienkārši marinētas eļļā vai etiķī, ar vai bez tālākas apstrādes (1604. pozīcija);
d) mīkstmieši, kuri ir bijuši pakļauti pietiekamai siltumapstrādei, lai izraisītu to olbaltumvielu jeb proteīnu sarecēšanu (1605. pozīcija).
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Šī apakšpozīcija iepriekšējos gados
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | ilkņzivju (Dissostichus spp.) | 7,5% | — |
| 2025 | nemainīts | 7,5% | — |
| 2024 | nemainīts | 7,5% | — |
| 2023 | nemainīts | 7,5% | — |
| 2022 | nemainīts | 7,5% | — |
| 2021 | nemainīts | 7,5% | — |
| 2020 | nemainīts | 7,5% | — |
| 2019 | Toothfish (Dissostichus spp.) | 7,5% | — |
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijai 0304.92 (svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju) atbilst tikai viena tarifa pozīcija – 0304 92 00.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 7,5%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Precēm no 150 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (7,5%) vietā; 137 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
ES imports HS apakšpozīcijā 0304.92 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 680,8 tūkst. € (+76% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 4,01 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Francijas Dienvidjūru teritorija ar 87% no importa, otrajā vietā – Indonēzija.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 30%, ASV 0%–6%, AK 6%, Kanāda bez muitas, Meksika 15%, Brazīlija 9%, Argentīna 9%, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 3,5%, Taivāna 10%–24%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija bez muitas un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 0304.92 preces 2 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Francijas Dienvidjūru teritorija.
Jautājumi un atbildes
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 0304 92 00 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 7,5%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kurām valstīm kodam 0304 92 00 piemēro zemāku likmi?
150 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 137 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
No kurām valstīm ES dalībvalstis importē šīs preces?
Visā apakšpozīcijā 0304.92 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Francijas Dienvidjūru teritorija (704 tūkst. $), otrajā vietā – Kazahstāna.