0305 41 00 līdz 0305 49 80 · Kūpinātas zivis, ieskaitot filejas, bet izņemot ēdamus zivju subproduktus
Skat. 0305. pozīcijas HS skaidrojumu ceturto punktu.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 0305.41
Kūpināts lasis
Nav deklarējams atsevišķi: izmantojiet kādu no apakšiedalījumiem (1) Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Deklarējiet precēm atbilstošo desmitzīmju TARIC kodu: pasākumi apakšpozīcijās var atšķirties.
| 0305 41 00 10 | Atlantic salmon (Salmo salar) |
| 0305 41 00 90 | Other |
| Kārtas numurs | Izcelsme | Kvotas ietvaros piemērojamais muitas nodoklis | Periods | Apjoms | Atlikums | Derīgums |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 09.0732 | Norway | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 450 000 kg | 208 727 kg | Atvērta |
| 09.0836 | Iceland | Bez muitas | 2026. gada 1. maijs – 2027. gada 30. aprīlis | 105 000 kg | 104 990 kg | Atvērta |
| 09.0867 | Norway | Bez muitas | 2026. gada 1. maijs – 2027. gada 30. aprīlis | 5 250 000 kg | 4 968 049 kg | Atvērta |
Atlikumi pēc Komisijas iknedēļas kvotu ziņojuma (2026. gada 23. oktobris).
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas kontrole | ERGA OMNES (izņemot Kamerūna, Kambodža, Komoru salas, Trinidāda un Tobāgo, Sentvinsenta un Grenadīnas) | Regulation 1005/08 | 2026. gada 10. janvāris |
| Nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas kontrole | Kamerūna, Kambodža, Komoru salas, Trinidāda un Tobāgo, Sentvinsenta un Grenadīnas | Regulation 1005/08 | 2013. gada 11. decembris – 2027. gada 9. janvāris |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 13% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgumsKvota | Islande | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Norvēģija nolīgumsKvota | Norvēģija | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | 1,6% |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | 9,5% |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 26,1 milj. € | 48,1% | -3,5% | |
| 14,2 milj. € | 26,2% | +29,3% | |
| 4,6 milj. € | 8,4% | -34% | |
| 3,7 milj. € | 6,7% | +423,3% | |
| 1,8 milj. € | 3,3% | +105,2% | |
| 1,3 milj. € | 2,4% | -18,3% | |
| 1 milj. € | 1,9% | +112% | |
| 483 tūkst. € | 0,9% | +739,3% |
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
The tariff classification and country of origin of Smoked Salmon
1. Šajā nodaļā neietilpst:
a) pozīcijas 0106 zīdītāji;
c) beigtas zivis (ieskaitot to aknas, ikrus un pieņus) vai vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kas nav piemēroti vai derīgi pārtikai to sugas vai stāvokļa dēļ (5. nodaļa); pārtikai nederīgi milti vai granulas no zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem (pozīcija 2301); vai
d) kaviārs vai kaviāra aizstājēji, kas iegūti no zivju ikriem (pozīcija 1604).
2. Šajā nodaļā “granulas” ir produkti, kas aglomerēti, tieši presējot, vai kuriem pievienots neliels daudzums saistvielu.
3. Pozīcijās 0305 līdz 0308 neietilpst milti un granulas, kas derīgi lietošanai pārtikā (pozīcija 0309).
1. Apakšpozīcijās 03053211 un 03053219 mencu (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) filejas, kurās kopējais sāls saturs ir vismaz 12 % no svara un kuras ir derīgas lietošanai pārtikā bez tālākas rūpnieciskas apstrādes, uzskata par sālītām zivīm.
Savukārt saldētas mencu filejas, kurās kopējais sāls saturs ir mazāks par 12 % no svara, klasificējamas apakšpozīcijās 03047110 un 03047190, ciktāl faktiska un ilgstoša iekonservēšana atkarīga galvenokārt no saldēšanas.
2. Saistībā ar trešajā daļā minētajām apakšpozīcijām termins “fileja” ietver “pusliemeņus”, t. i., zivs mīkstuma gabalus, kas veido zivs augšējo vai apakšējo daļu, labo vai kreiso pusi, ar nosacījumu, ka galva, ķidas, spuras (muguras, anālā, astes, vēdera, krūšu) un asakas (mugurkauls jeb lielā muguras asaka, vēdera jeb ribu asakas, žaunu vāki un žaunu loki, u. tml.) ir atdalītas.
Tādu produktu klasificēšana kā filejas neietekmē to sagriešana gabalos, ciktāl šos gabalus var identificēt kā iegūtus no filejām.
Pirmo divu daļu noteikumus piemēro šādām zivīm:
a) tunzivs (Thunnus ģints) apakšpozīcijās 03044990 un 03048700;
b) zobenzivs (Xiphias gladius) apakšpozīcijās 03044500 un 03048400;
c) marlīns, buriniekzivs un šķēpnesis (Istiophoridae dzimta) apakšpozīcijās 03044990 un 03048990;
d) okeāna haizivis (Hexanchus griseus, Cetorhinus maximus, Rhincodon typus vai Alopiidae, Carcharhinidae, Sphyrnidae un Lamnidae dzimtu zivju) apakšpozīcijās 03044720, 03044790, 03048815, 03048822 un 03048829.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Skat. 0305. pozīcijas HS skaidrojumu ceturto punktu.
Vispārīgie skaidrojumi
1. Dziļi sasaldētas zivis un vēžveidīgos, mīkstmiešus un citus ūdens bezmugurkaulniekus klasificē tāpat kā saldētas zivis un vēžveidīgos, mīkstmiešus un pārējos ūdens bezmugurkaulniekus.
2. Vienkārša applaucēšana (blanšēšana), kura ietver sevī vieglu siltumapstrādi, bet kurai neseko vārīšana kā tāda, klasifikāciju neietekmē. To bieži izmanto pirms saldēšanas, it īpaši tunzivīm un vēžveidīgo vai mīkstmiešu gaļai.
3. 3. nodaļā neietilpst sekojošie:
a) zivju peldpūšļi, jēli, kaltēti vai sālīti, kas nav derīgi lietošanai pārtikā (0511. pozīcija);
b) mazsālītas zivis, kaltētas vai kūpinātas un iemērktas augu eļļā, lai nodrošinātu to pagaidu konservāciju, t.i., produkti, kuri pazīstami kā “puskonservēti” (1604. pozīcija);
c) zivis, vienkārši marinētas eļļā vai etiķī, ar vai bez tālākas apstrādes (1604. pozīcija);
d) mīkstmieši, kuri ir bijuši pakļauti pietiekamai siltumapstrādei, lai izraisītu to olbaltumvielu jeb proteīnu sarecēšanu (1605. pozīcija).
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | Klusā okeāna laši (Oncorhynchus nerka, Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus), Atlantijas laši (Salmo salar) un Donavas laši (Hucho hucho) | 13% | — |
| 2025 | nemainīts | 13% | — |
| 2024 | nemainīts | 13% | — |
| 2023 | nemainīts | 13% | — |
| 2022 | nemainīts | 13% | — |
| 2021 | nemainīts | 13% | — |
| 2020 | nemainīts | 13% | — |
| 2019 | Pacific salmon (Oncorhynchus nerka, Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou and Oncorhynchus rhodurus), Atlantic salmon (Salmo salar) and Danube salmon (Hucho hucho) | 13% | — |
KN kods 0305 41 00 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 0305.41 (klusā okeāna laši).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 13%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Preces no 137 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 13%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 0305.41 preces 54,3 milj. € vērtībā (+10% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Apvienotā Karaliste ar 48% no importa, otrajā vietā – Norvēģija.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 37,5%, ASV 5%, AK 12%, Kanāda bez muitas, Meksika 15%, Brazīlija 9%, Argentīna 9%, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 10,5%, Taivāna 10%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija bez muitas un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 0305.41 preces 2 mljrd. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Norvēģija.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 13%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
148 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 137 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Visā apakšpozīcijā 0305.41 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Norvēģija (50 milj. $), otrajā vietā – Apvienotā Karaliste.