ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 0403.20
Jogurts
Nav deklarējams atsevišķi: izmantojiet kādu no apakšiedalījumiem (3) Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
EA = lauksaimniecības komponents, AD S/Z = papildu muitas nodoklis cukuram, AD F/M = papildu muitas nodoklis miltiem. Summa ir atkarīga no preces Meursing papildkoda (piena tauki, piena olbaltumvielas, ciete un cukurs).
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Deklarējiet precēm atbilstošo desmitzīmju TARIC kodu: pasākumi apakšpozīcijās var atšķirties.
| 0403 20 49 33 | Containing less than 70 % of sucrose (including invert sugar expessed as sucrose) |
| 0403 20 49 36 | Other |
| 0403 20 49 90 | Other |
| Kārtas numurs | Izcelsme | Kvotas ietvaros piemērojamais muitas nodoklis | Periods | Apjoms | Atlikums | Derīgums |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 09.1790 | Egypt | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 1 611 000 kg | 1 611 000 kg | Atvērta |
| 09.1956 | Chile | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 1 000 000 kg | 1 000 000 kg | Kritiska |
| 09.6719 | Ukraine | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 7 500 000 kg | 7 318 913 kg | Kritiska |
| 09.7227 | Peru | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 13 900 000 kg | 13 892 358 kg | Atvērta |
| 09.7236 | Colombia | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 27 800 000 kg | 27 156 463 kg | Atvērta |
| 09.7533 | Ecuador | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 11 350 000 Kilograms Sugar with a yield in white sugar of 92% | 11 349 056 Kilograms Sugar with a yield in white sugar of 92% | Atvērta |
| 09.8302 | Canada | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 35 000 000 kg | 34 995 962 kg | Atvērta |
Atlikumi pēc Komisijas iknedēļas kvotu ziņojuma (2026. gada 23. oktobris).
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
Austrija 4,9% / 10% samazinātā likme 
Beļģija 6% samazinātā likme 
Bulgārija 20% 
Čehija 12% samazinātā likme 
Dānija 25% 
Francija 5,5% samazinātā likme 
Grieķija 13% samazinātā likme 
Horvātija 25% 
Igaunija 24% 
Itālija 10% samazinātā likme 
Īrija 23% 
Kipra 5% samazinātā likme 
Latvija 12% samazinātā likme 
Lietuva 21% 
Luksemburga 3% samazinātā likme 
Malta 0% samazinātā likme 
Nīderlande 9% samazinātā likme 
Polija 5% samazinātā likme 
Portugāle 6% samazinātā likme 
Rumānija 11% samazinātā likme 
Slovākija 5% / 19% samazinātā likme 
Slovēnija 9,5% samazinātā likme 
Somija 13,5% samazinātā likme 
Spānija 21% 
Ungārija 5% samazinātā likme 
Vācija 7% samazinātā likme 
Zviedrija 6% samazinātā likme TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 7,6 + EA |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgumsKvota | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Lihtenšteina nolīgums | Lihtenšteina | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgumsKvota | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgumsKvota | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | 0 % + EA |
PTO tarifa kvota.
Sk. 1. pielikumu.
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Apvienotā Karaliste | 15,8 milj. € | 57,9% | +21,6% |
 Bosnija un Hercegovina | 4 milj. € | 14,6% | +5,2% |
 Serbija | 3,2 milj. € | 11,8% | +62,2% |
 Šveice | 2,5 milj. € | 9,3% | -1,6% |
 Norvēģija | 1,2 milj. € | 4,6% | +6,9% |
 Ukraina | 239 tūkst. € | 0,9% | +581,7% |
 Turcija | 188 tūkst. € | 0,7% | +17,3% |
 Amerikas Savienotās Valstis | 58 tūkst. € | 0,2% | +42,4% |
0403.20 Jogurts; paniņas, rūgušpiens un krējums, kefīrs un citi: jogurts
Turcija 7,6% – 170% Trešo valstu muitas nodoklis 16 tarifa pozīcijas · vidēji 89,4% ASV 17% – 20% Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas · vidēji 19% · 1× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis AK 6% – 12% Trešo valstu muitas nodoklis 16 tarifa pozīcijas · vidēji 7,5% · 12× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Kanāda Bez muitas – 6,5% Trešo valstu muitas nodoklis 7 tarifa pozīcijas · vidēji 4,9% · 3× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Meksika 20% Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas · 1× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Brazīlija 14,4% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Argentīna 16% Trešo valstu muitas nodoklis 8 tarifa pozīcijas 
Peru Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
Jaunzēlande 5% Trešo valstu muitas nodoklis 3 tarifa pozīcijas 
Japāna specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Trešo valstu muitas nodoklis 28 tarifa pozīcijas 
Taivāna 15% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
GCC 5% Trešo valstu muitas nodoklis 6 tarifa pozīcijas Šveice specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Trešo valstu muitas nodoklis 4 tarifa pozīcijas Norvēģija specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Trešo valstu muitas nodoklis 6 tarifa pozīcijas 
Ziemeļmaķedonija 5% – 25% Trešo valstu muitas nodoklis 14 tarifa pozīcijas · vidēji 20,4% 
Nigērija 35% Trešo valstu muitas nodoklis 4 tarifa pozīcijas 1. Ar jēdzienu “piens” jāsaprot pilnpiens vai daļēji vai pilnīgi nokrejots piens.
2. Pozīcijā 0403 jogurts var būt iebiezināts vai aromatizēts, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, ar augļiem, riekstiem, kakao, šokolādi, garšvielām, kafiju vai kafijas ekstraktiem, augiem, augu daļām, graudaugiem vai maizes un konditorejas izstrādājumiem, ar nosacījumu, ka pievienotās vielas netiek izmantotas, lai daļēji vai pilnīgi aizstātu jebkuru piena sastāvdaļu, un produkts saglabā jogurta pamatīpašības.
3. Pozīcijā 0405:
a) “sviests” ir dabīgs sviests, sūkalu sviests vai atjaunotais sviests (svaigs, sālīts vai rūgtenais sviests, ieskaitot konservētu sviestu), ko iegūst tikai no piena un kurā piena tauku saturs ir 80 % vai vairāk, bet ne vairāk par 95 %, piena beztauku sausnas ne vairāk par 2 %, un ūdens saturs nepārsniedz 16 %. Sviestam nav emulgatoru piedevas, bet tajā var būt nātrija hlorīds, pārtikas krāsvielas, neitralizējoši sāļi un nekaitīgu pienskābes baktēriju ieraugs;
b) “piena tauku pasta” ir ziežama ūdens emulsija eļļā, kurā vienīgie tauki ir piena tauki, kuru saturs ir 39 % vai vairāk, bet mazāk par 80 %.
4. Produkti, kas iegūti, iebiezinot sūkalas ar piena vai piena tauku piedevu, klasificējami pozīcijā 0406 kā sieri, ja tiem ir trīs šādas īpašības:
a) piena tauku saturs sausnā ir 5 % vai vairāk;
b) sausna ir vismaz 70 % no svara, bet ne vairāk kā 85 %, un
c) tie ir veidnēti vai tos var veidnēt.
5. Šajā nodaļā neietilpst:
a) lietošanai pārtikā nederīgi nedzīvi kukaiņi (pozīcija 0511);
b) produkti, kas iegūti no sūkalām un kuros ir vairāk par 95 % laktozes, kas izteikta kā bezūdens laktoze, pārrēķinot sausnā (pozīcija 1702);
c) produkti, kas iegūti no piena, aizstājot kādu no tā dabiskajām sastāvdaļām (piemēram, sviestskābes taukus) ar citu sastāvdaļu (piemēram, oleīnskābes taukiem) (pozīcija 1901 vai 2106); vai
d) albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrātus, kas satur vairāk nekā 80 % sūkalu olbaltumvielas, pārrēķinot sausnā) (pozīcija 3502), un globulīni (pozīcija 3504).
6. Pozīcijā 0410 jēdziens “kukaiņi” nozīmē ēdamus nedzīvus kukaiņus vai to daļas - svaigus, dzesinātus, saldētus, kaltētus, kūpinātus, sālītus vai sālījumā, kā arī kukaiņu miltus un rupja maluma miltus, kas derīgi lietošanai pārtikā. Jēdzienā neietilpst ēdami nedzīvi kukaiņi sagatavoti vai konservēti ar citu paņēmienu (galvenokārt IV sadaļa).
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Produktus pastas formā, kurus parasti ēd ar karoti, neklasificē kā produktus, kas ir pulvera, granulu veidā vai citā cietā formā.
Šis pozīcijas izpratnē termins “paniņas” ietver gan svaigas (t.i. nepaskābinātas), gan paskābinātas paniņas.
Šajās apakšpozīcijās ietilpst tikai tie produkti, kuri ir iegūti tikai Streptococcus thermophilus un Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus laktiskās fermentācijas ceļā.
Šajās apakšpozīcijās neietilpst produkti, kuri pēc fermentācijas (rūgšanas) ir bijuši pakļauti siltumapstrādei, kura ir dezaktivējusi jogurta kultūras (0403 90. apakšpozīcija).
Vispārīgie skaidrojumi
No piena kazeīna iegūtus kazeinātus izmanto, piemēram, kā emulgatorus (nātrija kazeināts) vai proteīna avotu (kalcija kazeināts). Produkti, kuru sastāvā nātrija kazeināta saturs sausnā pārsniedz 3 % no masas, ir izslēgti no pozīcijām 0401 –0404, jo minētie kazeināti šādā koncentrācijā pienā dabiski nav sastopami (jo īpaši skatīt pozīciju 1901).
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | citāds | 7,6 + EA | — |
| 2025 | nemainīts | 7,6 + EA | — |
| 2024 | nemainīts | 7,6 + EA | — |
| 2023 | nemainīts | 7,6 + EA | — |
| 2022 | Other | 7,6 + EA | — |
| 2021 | tā gada nomenklatūrā nav | — | — |
| 2020 | tā gada nomenklatūrā nav | — | — |
| 2019 | tā gada nomenklatūrā nav | — | — |
Lietots kopš 2022; agrāk šīs preces klasificēja pozīcijā 1901 90 99.
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijā 0403.20 (jogurts; paniņas, rūgušpiens un krējums, kefīrs un citi: jogurts) ir 14 tarifa pozīcijas; viena no tām ir 0403 20 49.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir specifisks vai kombinēts muitas nodoklis: 7,6 + EA.
Precēm no 115 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (7,6 + EA) vietā; 114 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
ES imports HS apakšpozīcijā 0403.20 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 27,3 milj. € (+19% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 1,90 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Apvienotā Karaliste ar 58% no importa, otrajā vietā – Bosnija un Hercegovina.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 7,6%–170%, ASV 17%–20%, AK 6%–12%, Kanāda 0%–6,5%, Meksika 20%, Brazīlija 14,4%, Argentīna 16%, Peru bez muitas, Jaunzēlande 5%, Taivāna 15%, GCC 5%, Ziemeļmaķedonija 5%–25% un Nigērija 35%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 0403.20 preces 2 mljrd. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Apvienotā Karaliste.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 7,6 + EA; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
115 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 114 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
Visā apakšpozīcijā 0403.20 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Apvienotā Karaliste (17 milj. $), otrajā vietā – Šveice.