0405 90 10 un 0405 90 90 · Citādi
Skat. šīs nodaļas apakšpozīciju 2. piezīmi un 0405. pozīcijas skaidrojumu (C) punktu.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 0405.90
Citi piena tauki (ghī, sviesta eļļa)
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 231,3 €/100 kg/net |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgumsKvota | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgumsKvota | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgumsKvota | Jaunzēlande | 30,83 EUR / 100 kg |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | 0 EUR / 100 kg |
PTO tarifa kvota.
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 89,3 milj. € | 57,2% | -42,4% | |
| 57 milj. € | 36,5% | -42,7% | |
| 6,5 milj. € | 4,2% | -10,6% | |
| 2,3 milj. € | 1,4% | -17,6% | |
| 708 tūkst. € | 0,5% | +22,7% | |
| 178 tūkst. € | 0,1% | +371,7% | |
| 113 tūkst. € | 0,1% | -19,5% | |
| 11 tūkst. € | 0% | +5034% |
0405.90 Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas: citāds
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
The tariff classification of Brown Butter from Finland
The tariff classification of Ghee from Greece
The tariff classification of Organic Coconut Oil & Ghee Butter and Organic Ghee Butter from India, Phillipines and Sri Lanka
The tariff classification of Cheese Flavor Pastes and Cultured Cream Flavor Paste from New Zealand
The product is an Anhydrous Milkfat that contains anhydrous milkfat and salt that is packaged in intermediate bulk containers (IBM) of 1000kg net weight.
1. Ar jēdzienu “piens” jāsaprot pilnpiens vai daļēji vai pilnīgi nokrejots piens.
2. Pozīcijā 0403 jogurts var būt iebiezināts vai aromatizēts, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, ar augļiem, riekstiem, kakao, šokolādi, garšvielām, kafiju vai kafijas ekstraktiem, augiem, augu daļām, graudaugiem vai maizes un konditorejas izstrādājumiem, ar nosacījumu, ka pievienotās vielas netiek izmantotas, lai daļēji vai pilnīgi aizstātu jebkuru piena sastāvdaļu, un produkts saglabā jogurta pamatīpašības.
3. Pozīcijā 0405:
a) “sviests” ir dabīgs sviests, sūkalu sviests vai atjaunotais sviests (svaigs, sālīts vai rūgtenais sviests, ieskaitot konservētu sviestu), ko iegūst tikai no piena un kurā piena tauku saturs ir 80 % vai vairāk, bet ne vairāk par 95 %, piena beztauku sausnas ne vairāk par 2 %, un ūdens saturs nepārsniedz 16 %. Sviestam nav emulgatoru piedevas, bet tajā var būt nātrija hlorīds, pārtikas krāsvielas, neitralizējoši sāļi un nekaitīgu pienskābes baktēriju ieraugs;
b) “piena tauku pasta” ir ziežama ūdens emulsija eļļā, kurā vienīgie tauki ir piena tauki, kuru saturs ir 39 % vai vairāk, bet mazāk par 80 %.
4. Produkti, kas iegūti, iebiezinot sūkalas ar piena vai piena tauku piedevu, klasificējami pozīcijā 0406 kā sieri, ja tiem ir trīs šādas īpašības:
a) piena tauku saturs sausnā ir 5 % vai vairāk;
b) sausna ir vismaz 70 % no svara, bet ne vairāk kā 85 %, un
c) tie ir veidnēti vai tos var veidnēt.
5. Šajā nodaļā neietilpst:
a) lietošanai pārtikā nederīgi nedzīvi kukaiņi (pozīcija 0511);
b) produkti, kas iegūti no sūkalām un kuros ir vairāk par 95 % laktozes, kas izteikta kā bezūdens laktoze, pārrēķinot sausnā (pozīcija 1702);
c) produkti, kas iegūti no piena, aizstājot kādu no tā dabiskajām sastāvdaļām (piemēram, sviestskābes taukus) ar citu sastāvdaļu (piemēram, oleīnskābes taukiem) (pozīcija 1901 vai 2106); vai
d) albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrātus, kas satur vairāk nekā 80 % sūkalu olbaltumvielas, pārrēķinot sausnā) (pozīcija 3502), un globulīni (pozīcija 3504).
6. Pozīcijā 0410 jēdziens “kukaiņi” nozīmē ēdamus nedzīvus kukaiņus vai to daļas - svaigus, dzesinātus, saldētus, kaltētus, kūpinātus, sālītus vai sālījumā, kā arī kukaiņu miltus un rupja maluma miltus, kas derīgi lietošanai pārtikā. Jēdzienā neietilpst ēdami nedzīvi kukaiņi sagatavoti vai konservēti ar citu paņēmienu (galvenokārt IV sadaļa).
1. Apakšpozīcijā 040410 “pārveidotās sūkalas” ir produkti, ko veido sūkalu sastāvdaļas, tas ir, sūkalas, no kurām pilnīgi vai daļēji atdalīta laktoze, proteīni un minerālvielas, sūkalas, kurām pievienotas dabiskas sūkalu sastāvdaļas, un produkti, kas iegūti, sajaucot dabiskas sūkalu sastāvdaļas.
2. Apakšpozīcijā 040510 “sviests” neattiecas uz atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu (apakšpozīcija 040590).
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Skat. šīs nodaļas apakšpozīciju 2. piezīmi un 0405. pozīcijas skaidrojumu (C) punktu.
Vispārīgie skaidrojumi
No piena kazeīna iegūtus kazeinātus izmanto, piemēram, kā emulgatorus (nātrija kazeināts) vai proteīna avotu (kalcija kazeināts). Produkti, kuru sastāvā nātrija kazeināta saturs sausnā pārsniedz 3 % no masas, ir izslēgti no pozīcijām 0401 –0404, jo minētie kazeināti šādā koncentrācijā pienā dabiski nav sastopami (jo īpaši skatīt pozīciju 1901).
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | citāds | 231,3 €/100 kg/net | — |
| 2025 | nemainīts | 231,3 €/100 kg/net | — |
| 2024 | nemainīts | 231,3 €/100 kg/net | — |
| 2023 | nemainīts | 231,3 €/100 kg/net | — |
| 2022 | nemainīts | 231,3 €/100 kg/net | — |
| 2021 | nemainīts | 231,3 €/100 kg/net | — |
| 2020 | nemainīts | 231,3 €/100 kg/net | — |
| 2019 | Other | 231,3 €/100 kg/net | — |
KN kods 0405 90 90 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 0405.90 (sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas: citāds).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir specifisks vai kombinēts muitas nodoklis: 231,3 €/100 kg/net.
Preces no 112 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 231,3 €/100 kg/net.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 0405.90 preces 156,1 milj. € vērtībā (−42% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Apvienotā Karaliste ar 57% no importa, otrajā vietā – Jaunzēlande.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 140%, ASV 10%, Kanāda 7,5%, Meksika 0%–20%, Brazīlija 14,4%, Argentīna 16%, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 35%, Taivāna 8%–15%, GCC 5%, Ziemeļmaķedonija 15% un Nigērija 5%–20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 0405.90 preces 1 mljrd. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Apvienotā Karaliste.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 231,3 €/100 kg/net; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
114 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 112 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
Visā apakšpozīcijā 0405.90 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Apvienotā Karaliste (124 milj. $), otrajā vietā – Jaunzēlande.