0703 10 11 līdz 0703 10 90 · Sīpoli un šalotes
Šajās apakšpozīcijās ietilpst visas sīpolu (Allium cepa) un šalotu (Allium ascalonicum) varietātes.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 0703.10
Svaigi sīpoli un šalotes
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 9,6% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | 6,1% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 7,6% |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 39,9 milj. € | 22,6% | -47,2% | |
| 34,5 milj. € | 19,5% | +10% | |
| 17,9 milj. € | 10,1% | +17,1% | |
| 16,5 milj. € | 9,3% | -33,8% | |
| 13,5 milj. € | 7,7% | +18% | |
| 10,5 milj. € | 5,9% | -19,7% | |
| 6 milj. € | 3,4% | -12,3% | |
| 5,9 milj. € | 3,3% | -60,9% |
0703.10 Sīpoli, šalotes, ķiploki, puravi un citādi sīpolu dārzeņi: sīpoli un šalotes
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Šajās apakšpozīcijās ietilpst visas sīpolu (Allium cepa) un šalotu (Allium ascalonicum) varietātes.
Vispārīgi skaidrojumi
1. Blanšēšana šajā nodaļā nav atļauta, izņemot šādu produktu blanšēšanu:
2. Dīgsti (dārzeņu dīgsti un citi dīgsti) ir diedzētas sēklas, ko lieto pārtikā un ēd svaigus vai termiski apstrādātus. Diedzēšana ir sēklu dīgšanas procesa izraisīšana, mitrinot tās (tas palielina ūdens saturu sēklās un izbeidz to miera periodu), kamēr sāk augt jauns stāds un veidojas lapas.
Parasti, dīgstus, kas ir gatavi cilvēku patēriņam, var piedāvāt trīs veidos:
a) kā dīgstošu stādu ar dīgļlapām (neizplaukušām pirmajām lapām), sēklu un sakņu atliekām;
b) kā stādu, kas ir dīgstošs grauds, piemēram, diedzēti mieži, tā dēvētais “negrauzdētais iesals” (skat. arī 1107 10 11. līdz 1107 10 99. apakšpozīcijās skaidrojumus), ko var lietot svaigus salātos vai pēc turpmākas apstrādes galvenokārt alus vai viskija izgatavošanai;
c) kā sīku stādiņu, ko veido tikai dīgļlapas, bez sēklu un sakņu atliekām un kam vēl nav izveidojušās “īstās” lapas (kas veidojas pēcembrionālā stadijā). Šāda veida dīgstus parasti iepako mazās kastītēs ar augšanas vidi.
Klasificējot dīgstus, jāpiemēro šādi principi:
Neizsmeļošs dīgstu saraksts ar to KN kodiem:
| KN kods | Apraksts (nosaukums latīņu valodā) |
| 0703 10 19 | Sīpolu (Allium cepa) dīgsti |
| 0703 20 00 | Ķiploku (Allium sativum) dīgsti |
| 0703 90 00 | Puravu (Allium porrum) dīgsti |
| 0704 90 90 | Brokoļu (Brassica oleracea var. italica) dīgsti |
| 0706 90 90 | Biešu (Beta vulgaris ssp. vulgaris) dīgsti |
| 0706 90 90 | Redīsu (Raphanus sativus) dīgsti |
| 0708 10 00 | Zirņu (Pisum sativum) dīgsti |
| 0708 20 00 | Šķautnaino pupiņu (Phaseolus angularis) dīgsti |
| 0708 20 00 | Zeltaino pupiņu (Vigna radiata) dīgsti |
| 0708 20 00 | Rīsu pupiņu (Phaseolus pubescens) dīgsti |
| 0708 90 00 | Aunazirņu (Cicer arietinum) dīgsti |
| 0708 90 00 | Sparģeļzirņu (Lotus maritimus) dīgsti |
| 0708 90 00 | Lēcu (Lens culinaris) dīgsti |
| 0708 90 00 | Cūku zirņu (Cajanus cajan) dīgsti |
| 0709 99 10 | Rukolas (Eruca vesicaria ssp. Sativa)) dīgsti |
| 0709 99 50 | Fenheļa (Foeniculum vulgare var. Azoricum)) dīgsti |
| 0709 99 60 | Cukurkukurūzas (Zea mays var. Saccharata)) dīgsti |
| 0709 99 90 | Lucernas (Medicago sativa) dīgsti |
| 0709 99 90 | Bazilika (Ocimum spp.) dīgsti |
| 0709 99 90 | Melno sinepju (Brassica nigra, syn.: Sinapis nigra L., Sisymbrium nigrum (L.) Prantl.) dīgsti |
| 0709 99 90 | Fenheļa daudzvārpiņas (Agastache foeniculum) dīgsti |
| 0709 99 90 | Ārstniecības gurķenes (Borago officinalis) dīgsti |
| 0709 99 90 | Ķīnas tūnas (Toona sinensis) dīgsti |
| 0709 99 90 | Salikornijas (Salicornia europaea) dīgsti |
| 0709 99 90 | Koriandra (Coriandrum sativum) dīgsti |
| 0709 99 90 | Krešu (Lepidium sativum) dīgsti |
| 0709 99 90 | Grieķu trigonellas (Trigonella foenum-graecum) dīgsti |
| 0709 99 90 | Krūmveida perillas (Perilla frutescens) dīgsti |
| 0709 99 90 | Saulespuķu (Helianthus annuus) dīgsti |
| 0709 99 90 | Balto sinepju (Sinapis alba) dīgsti |
| 1107 10 19 | Negrauzdēts kviešu (Triticum aestivum) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts miežu (Hordeum vulgare) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts prosas (Panicum miliaceum) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts auzu (Avena sativa) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts rīsu (Oryza sativa) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts rudzu (Secale cereale) iesals |
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | šalotes | 9,6% | — |
| 2025 | nemainīts | 9,6% | — |
| 2024 | nemainīts | 9,6% | — |
| 2023 | nemainīts | 9,6% | — |
| 2022 | nemainīts | 9,6% | — |
| 2021 | nemainīts | 9,6% | — |
| 2020 | nemainīts | 9,6% | — |
| 2019 | Shallots | 9,6% | — |
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijā 0703.10 (sīpoli, šalotes, ķiploki, puravi un citādi sīpolu dārzeņi: sīpoli un šalotes) ir 3 tarifa pozīcijas; viena no tām ir 0703 10 90.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 9,6%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Precēm no 147 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (9,6%) vietā; 133 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
ES imports HS apakšpozīcijā 0703.10 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 177 milj. € (−22% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 0,61 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Ēģipte ar 23% no importa, otrajā vietā – Peru.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 49,5%, AK 8%, Kanāda bez muitas, Meksika 10%, Brazīlija 0%–9%, Argentīna 0%–9%, Peru 6%, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 0%–8,5%, Taivāna 20%–25%, GCC bez muitas, Ziemeļmaķedonija 0%–5% un Nigērija 35%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 0703.10 preces 1 mljrd. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Ēģipte.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 9,6%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
147 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 133 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
Visā apakšpozīcijā 0703.10 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Ēģipte (65 milj. $), otrajā vietā – Jaunzēlande.