0709 60 10 līdz 0709 60 99 · Capsicum ģints vai Pimenta ģints pipari
Skat. 0709. pozīcijas HS skaidrojumu pirmā punkta (5) apakšpunktu.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 0709.60
0709 60 10
0709 60 10: Svaigi dārzeņpipari un čili pipari: Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi: dārzeņpipari (paprika)
Svaigi dārzeņpipari un čili pipari
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
- 0709 Citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi:
- 0709 60 Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi (dārzeņpipari jeb paprika, smaržīgie pipari u. tml.):
- 0709 60 10 dārzeņpipari (paprika)
Kas jāmaksā
Imports: ES
Muitas nodoklis 7,2% trešo valstu likme atkarīgs no izcelsmes valsts
Papildu nodokļi un maksājumi 4 papildu pasākumi Importa prasības: 6 PVN importa dalībvalsts standarta likme, no 17% līdz 27%
Muitas kalkulatorsAprēķināt nodokļus un maksājumus → Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 6
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Tarifa kvotaNepreferenciāla tarifu kvota 1,5%
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Apvienotā Karaliste, Krievija
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. decembris
- Tiesību akts
- Regulation 1988/20
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 6
- Aizliegums vai ierobežojumsImporta aizliegums
- Izcelsmes valstis
- Ziemeļkoreja
- Tiesību akts
- Regulation 0285/18
- Importa kontroleOficiālā kontrole — augi
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice
- Tiesību akts
- Regulation 2072/19
- Dokumenti
- C085 Vienotais sanitārais ievešanas dokuments augiem un augu produktiem (VSID-AP) (kā tas parādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 II pielikuma 2. daļas C iedaļā (OV L 261))
- Y146 Atbrīvojums zinātniskiem mērķiem paredzētiem produktiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 48. panta 1. punktu
- Y979 Atbrīvojums no oficiālajām kontrolēm attiecībā uz tādiem augiem, izņemot stādīšanai paredzētus augus, augu produktus un citus objektus, kas ir daļa no pasažieru personīgās bagāžas un paredzēti personīgam patēriņam vai lietošanai (Regulas (ES) 2019/2122 7.d pants)
- Y171 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Šveices saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Dominikāna, Ēģipte, Turcija
- Tiesību akts
- Regulation 1793/19
- Dokumenti
- C678 Vienotais sanitārais ievešanas dokuments barībai un pārtikai, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika (VSID-D) (kā tas parādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 II pielikuma 2. daļas D iedaļā (OV L 261))
- Y978 Atbrīvojums saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1793 1. panta 3. punktu
- Y176 Preces, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuras ieved no Norvēģijas, saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Tarifa kvotas
| Kārtas numurs | Izcelsme | Kvotas ietvaros piemērojamais muitas nodoklis | Periods | Apjoms | Atlikums | Derīgums |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 09.0057 | All third countries, Israel | 0,9% · 1,5% | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 500 000 kg | 0 kg | Izsmelta |
| 09.1303 | Israel | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 17 248 000 kg | 8 725 129 kg | Atvērta |
Atlikumi pēc Komisijas iknedēļas kvotu ziņojuma (2026. gada 23. oktobris).
Importa PVN ES dalībvalstīs
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
-
Austrija 4,9% samazinātā likme -
Beļģija 6% samazinātā likme -
Bulgārija 20% -
Čehija 12% samazinātā likme -
Dānija 25% -
Francija 5,5% samazinātā likme -
Grieķija 13% samazinātā likme -
Horvātija 5% samazinātā likme -
Igaunija 24% -
Itālija 4% samazinātā likme -
Īrija 0% samazinātā likme -
Kipra 5% samazinātā likme -
Latvija 12% samazinātā likme -
Lietuva 21% -
Luksemburga 3% samazinātā likme -
Malta 0% samazinātā likme -
Nīderlande 9% samazinātā likme -
Polija 5% samazinātā likme -
Portugāle 6% samazinātā likme -
Rumānija 11% samazinātā likme -
Slovākija 5% / 19% samazinātā likme -
Slovēnija 9,5% samazinātā likme -
Somija 13,5% samazinātā likme -
Spānija 21% -
Ungārija 27% -
Vācija 7% samazinātā likme -
Zviedrija 6% samazinātā likme
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 7,2% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | 3,7% |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | 4,3% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 5,7% |
Zemsvītras piezīmes
PTO tarifa kvota.
ES: imports pa mēnešiem · HS 0709.60
pēdējie 12 mēneši648,3 milj. €+17,1% · iepriekšējie 12 mēneši
Vidējā importa cena1,72 € par kg
Preferenciālā likme99%
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Maroka | 278,7 milj. € | 43% | +13% |
 Turcija | 253,1 milj. € | 39% | +15,7% |
 Izraēla | 27 milj. € | 4,2% | +56,3% |
 Ēģipte | 17,9 milj. € | 2,8% | +76,3% |
 Albānija | 17,7 milj. € | 2,7% | +11,6% |
 Ziemeļmaķedonija | 11,9 milj. € | 1,8% | +2,4% |
 Jordānija | 11,4 milj. € | 1,8% | +134,9% |
 Kenija | 9,2 milj. € | 1,4% | +37,4% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Turcija 19,5% Trešo valstu muitas nodoklis 8 tarifa pozīcijas 
ASV specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
AK 6% Trešo valstu muitas nodoklis 5 tarifa pozīcijas 
Kanāda Bez muitas Vispārējā (MFN) 5 tarifa pozīcijas · 1× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Meksika 10% Vispārējā (MFN) 11 tarifa pozīcijas 
Brazīlija 9% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Argentīna 9% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Peru Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Jaunzēlande Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Japāna 3% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Taivāna 20% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
GCC Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas · 2× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas Ziemeļmaķedonija specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Vispārējā (MFN) 5 tarifa pozīcijas 
Nigērija 20% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija ES: tarifa pozīcijas: 0709.60
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
- N349585 U.S. CBP
The tariff classification of organic mini peppers from Mexico
Juridiskās piezīmes
Piezīmes
1. Šajā nodaļā neietilpst pozīcijas 1214 lopbarības produkti.
2. Pozīcijās 0709–0712 “dārzeņi” attiecas arī uz ēdamām sēnēm, trifelēm, olīvām, kaperiem, kabačiem, ķirbjiem, baklažāniem, cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), Capsicum un Pimenta ģints dārzeņiem (dārzeņpipariem, smaržīgajiem pipariem u. tml.), fenheli, pētersīļiem, lapu kārveli, estragonu, kressalātiem un dārza majorānu (Majorana hortensis jeb Origanum majorana).
3. Pozīcijā 0712 ietilpst visi kaltētie dārzeņi, kas minēti pozīcijās 0701–0711, izņemot:
a) kaltētus lobītus pākšu dārzeņus (pozīcija 0713);
c) kartupeļu miltus, pulveri, pārslas, granulas un zirnīšus (pozīcija 1105);
d) pozīcijas 0713 kaltētu pākšu dārzeņu miltus un pulveri (pozīcija 1106).
4. Šajā nodaļā tomēr nav ietverti kaltēti, grūsti vai malti Capsicum vai Pimenta ģints dārzeņi (pozīcija 0904).
5. Pozīcija 0711 attiecas uz dārzeņiem, kas apstrādāti tikai, lai nodrošinātu to īslaicīgu konservēšanu transportēšanas vai uzglabāšanas laikā pirms to izmantošanas (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā) ar noteikumu, ka šādā stāvoklī tie joprojām nav derīgi tūlītējai lietošanai pārtikā.
KN skaidrojumi
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Nodaļas vispārīgās piezīmes
ĒDAMI DĀRZEŅI UN ATSEVIŠĶAS SAKNES UN BUMBUĻI
Vispārīgi skaidrojumi
1. Blanšēšana šajā nodaļā nav atļauta, izņemot šādu produktu blanšēšanu:
- saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī), klasificēti 0710. Pozīcijā,
- kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti, klasificēti 0713. pozīcijā.
2. Dīgsti (dārzeņu dīgsti un citi dīgsti) ir diedzētas sēklas, ko lieto pārtikā un ēd svaigus vai termiski apstrādātus. Diedzēšana ir sēklu dīgšanas procesa izraisīšana, mitrinot tās (tas palielina ūdens saturu sēklās un izbeidz to miera periodu), kamēr sāk augt jauns stāds un veidojas lapas.
Parasti, dīgstus, kas ir gatavi cilvēku patēriņam, var piedāvāt trīs veidos:
a) kā dīgstošu stādu ar dīgļlapām (neizplaukušām pirmajām lapām), sēklu un sakņu atliekām;
b) kā stādu, kas ir dīgstošs grauds, piemēram, diedzēti mieži, tā dēvētais “negrauzdētais iesals” (skat. arī 1107 10 11. līdz 1107 10 99. apakšpozīcijās skaidrojumus), ko var lietot svaigus salātos vai pēc turpmākas apstrādes galvenokārt alus vai viskija izgatavošanai;
c) kā sīku stādiņu, ko veido tikai dīgļlapas, bez sēklu un sakņu atliekām un kam vēl nav izveidojušās “īstās” lapas (kas veidojas pēcembrionālā stadijā). Šāda veida dīgstus parasti iepako mazās kastītēs ar augšanas vidi.
Klasificējot dīgstus, jāpiemēro šādi principi:
- 7. nodaļā minēto dārzeņu dīgsti klasificējami kā svaigi dārzeņi 7. nodaļas attiecīgajās pozīcijās, jo svaigi dārzeņi ietilpst šajā nodaļā, neatkarīgi no tā, vai dīgsti paredzēti lietošanai pārtikā, sēšanai vai stādīšanai, izņemot pārstādīšanai gatavus dārzeņu stādus, kas ietilpst pozīcijā 0602 (skat. 7. nodaļas HS skaidrojumu vispārīgi skaidrojumi desmitā daļa),
- pupiņas, ko izmanto pupiņu dīgstu iegūšanai, klasificējamas pozīcijā 0713 kā kaltēti pākšu dārzeņi (skat. 0713 31. apakšpozīcijas HS skaidrojumus). Tomēr pupiņu dīgsti, kas no tām izdiedzēti, un citu kaltētu pākšu dārzeņu dīgsti klasificējami pozīcijā 0708 kā svaigi pākšu dārzeņi,
- lai gan sēklu veidā daži augi klasificējami citās Kombinētās nomenklatūras nodaļās, piemēram, 9. un 12. nodaļā, tiklīdz tie izdiedzēti, tie kļūst derīgi lietošanai pārtikā kā dārzeņi un attiecīgi klasificējami 7. nodaļā, jo tie ir zaudējuši 9. un 12. nodaļai raksturīgās iezīmes. Skat. 0709 pozīcijas HS skaidrojumu pirmā daļa (14) punktu, attiecībā uz bambusa dzinumiem un sojas pupiņu asniem,
- dīgsti, kas izdiedzēti no 10. nodaļā (pozīcijas 1001, 1002, 1003, 1004, 1006 vai 1008) minēto graudaugu graudiem, piemēram, diedzēti mieži, klasificējami apakšpozīcijā 1107 10 (diedzēti mieži ir izslēgti no 10. nodaļas, skat. 1003 pozīcijas HS skaidrojumu (a) izņēmums), kas ir visspecifiskākā pozīcija diedzētiem graudaugiem, pozīcijā nav ierobežojuma žāvētiem diedzētiem graudaugiem (iesals). “Negrauzdētais iesals” klasificējams apakšpozīcijās 1107 10 11 līdz 1107 10 99 (skat. 1107 10 11. līdz 1107 10 99. apakšpozīcijās skaidrojumu pirmā daļa), un to raksturo kā graudu, kas sācis dīgt, bet vēl nav bijis žāvēts,
- šķirnes Zea mays var. saccharata (cukurkukurūza) dīgsti, kas jāklasificē 7. nodaļā, piemērojot 7. nodaļas 2. piezīmi un 10. nodaļas 2. piezīmi, klasificējami pozīcijā 0709 (0709 99 60. apakšpozīcija).
Neizsmeļošs dīgstu saraksts ar to KN kodiem:
| KN kods | Apraksts (nosaukums latīņu valodā) |
| 0703 10 19 | Sīpolu (Allium cepa) dīgsti |
| 0703 20 00 | Ķiploku (Allium sativum) dīgsti |
| 0703 90 00 | Puravu (Allium porrum) dīgsti |
| 0704 90 90 | Brokoļu (Brassica oleracea var. italica) dīgsti |
| 0706 90 90 | Biešu (Beta vulgaris ssp. vulgaris) dīgsti |
| 0706 90 90 | Redīsu (Raphanus sativus) dīgsti |
| 0708 10 00 | Zirņu (Pisum sativum) dīgsti |
| 0708 20 00 | Šķautnaino pupiņu (Phaseolus angularis) dīgsti |
| 0708 20 00 | Zeltaino pupiņu (Vigna radiata) dīgsti |
| 0708 20 00 | Rīsu pupiņu (Phaseolus pubescens) dīgsti |
| 0708 90 00 | Aunazirņu (Cicer arietinum) dīgsti |
| 0708 90 00 | Sparģeļzirņu (Lotus maritimus) dīgsti |
| 0708 90 00 | Lēcu (Lens culinaris) dīgsti |
| 0708 90 00 | Cūku zirņu (Cajanus cajan) dīgsti |
| 0709 99 10 | Rukolas (Eruca vesicaria ssp. Sativa)) dīgsti |
| 0709 99 50 | Fenheļa (Foeniculum vulgare var. Azoricum)) dīgsti |
| 0709 99 60 | Cukurkukurūzas (Zea mays var. Saccharata)) dīgsti |
| 0709 99 90 | Lucernas (Medicago sativa) dīgsti |
| 0709 99 90 | Bazilika (Ocimum spp.) dīgsti |
| 0709 99 90 | Melno sinepju (Brassica nigra, syn.: Sinapis nigra L., Sisymbrium nigrum (L.) Prantl.) dīgsti |
| 0709 99 90 | Fenheļa daudzvārpiņas (Agastache foeniculum) dīgsti |
| 0709 99 90 | Ārstniecības gurķenes (Borago officinalis) dīgsti |
| 0709 99 90 | Ķīnas tūnas (Toona sinensis) dīgsti |
| 0709 99 90 | Salikornijas (Salicornia europaea) dīgsti |
| 0709 99 90 | Koriandra (Coriandrum sativum) dīgsti |
| 0709 99 90 | Krešu (Lepidium sativum) dīgsti |
| 0709 99 90 | Grieķu trigonellas (Trigonella foenum-graecum) dīgsti |
| 0709 99 90 | Krūmveida perillas (Perilla frutescens) dīgsti |
| 0709 99 90 | Saulespuķu (Helianthus annuus) dīgsti |
| 0709 99 90 | Balto sinepju (Sinapis alba) dīgsti |
| 1107 10 19 | Negrauzdēts kviešu (Triticum aestivum) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts miežu (Hordeum vulgare) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts prosas (Panicum miliaceum) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts auzu (Avena sativa) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts rīsu (Oryza sativa) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts rudzu (Secale cereale) iesals |
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Šī apakšpozīcija iepriekšējos gados
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | dārzeņpipari (paprika) | 7,2% | — |
| 2025 | nemainīts | 7,2% | — |
| 2024 | nemainīts | 7,2% | — |
| 2023 | nemainīts | 7,2% | — |
| 2022 | nemainīts | 7,2% | — |
| 2021 | nemainīts | 7,2% | — |
| 2020 | nemainīts | 7,2% | — |
| 2019 | Sweet peppers | 7,2% | — |
KN kods 0709 60 10 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 0709.60 (capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 7,2%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Preces no 133 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 7,2%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 0709.60 preces 648,3 milj. € vērtībā (+17% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Maroka ar 43% no importa, otrajā vietā – Turcija.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 19,5%, AK 6%, Kanāda bez muitas, Meksika 10%, Brazīlija 9%, Argentīna 9%, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 3%, Taivāna 20%, GCC bez muitas, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 0709.60 preces 3 mljrd. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Maroka.
Jautājumi un atbildes
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 0709 60 10 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 7,2%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kurām valstīm kodam 0709 60 10 piemēro zemāku likmi?
148 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 133 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Vai kodam 0709 60 10 piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES dalībvalstis importē šīs preces?
Visā apakšpozīcijā 0709.60 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Maroka (373 milj. $), otrajā vietā – Turcija.