0709 60 10 līdz 0709 60 99 · Capsicum ģints vai Pimenta ģints pipari
Skat. 0709. pozīcijas HS skaidrojumu pirmā punkta (5) apakšpunktu.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 0709.60
Svaigi dārzeņpipari un čili pipari
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
Preces iekļauj šajā apakšpozīcijā saskaņā ar attiecīgajos Eiropas Savienības noteikumos paredzētajiem nosacījumiem (sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/952/oj) 254. pantu).
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 278,7 milj. € | 43% | +13% | |
| 253,1 milj. € | 39% | +15,7% | |
| 27 milj. € | 4,2% | +56,3% | |
| 17,9 milj. € | 2,8% | +76,3% | |
| 17,7 milj. € | 2,7% | +11,6% | |
| 11,9 milj. € | 1,8% | +2,4% | |
| 11,4 milj. € | 1,8% | +134,9% | |
| 9,2 milj. € | 1,4% | +37,4% |
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
The tariff classification of organic mini peppers from Mexico
1. Šajā nodaļā neietilpst pozīcijas 1214 lopbarības produkti.
2. Pozīcijās 0709–0712 “dārzeņi” attiecas arī uz ēdamām sēnēm, trifelēm, olīvām, kaperiem, kabačiem, ķirbjiem, baklažāniem, cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), Capsicum un Pimenta ģints dārzeņiem (dārzeņpipariem, smaržīgajiem pipariem u. tml.), fenheli, pētersīļiem, lapu kārveli, estragonu, kressalātiem un dārza majorānu (Majorana hortensis jeb Origanum majorana).
3. Pozīcijā 0712 ietilpst visi kaltētie dārzeņi, kas minēti pozīcijās 0701–0711, izņemot:
a) kaltētus lobītus pākšu dārzeņus (pozīcija 0713);
c) kartupeļu miltus, pulveri, pārslas, granulas un zirnīšus (pozīcija 1105);
d) pozīcijas 0713 kaltētu pākšu dārzeņu miltus un pulveri (pozīcija 1106).
4. Šajā nodaļā tomēr nav ietverti kaltēti, grūsti vai malti Capsicum vai Pimenta ģints dārzeņi (pozīcija 0904).
5. Pozīcija 0711 attiecas uz dārzeņiem, kas apstrādāti tikai, lai nodrošinātu to īslaicīgu konservēšanu transportēšanas vai uzglabāšanas laikā pirms to izmantošanas (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā) ar noteikumu, ka šādā stāvoklī tie joprojām nav derīgi tūlītējai lietošanai pārtikā.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Skat. 0709. pozīcijas HS skaidrojumu pirmā punkta (5) apakšpunktu.
Vispārīgi skaidrojumi
1. Blanšēšana šajā nodaļā nav atļauta, izņemot šādu produktu blanšēšanu:
2. Dīgsti (dārzeņu dīgsti un citi dīgsti) ir diedzētas sēklas, ko lieto pārtikā un ēd svaigus vai termiski apstrādātus. Diedzēšana ir sēklu dīgšanas procesa izraisīšana, mitrinot tās (tas palielina ūdens saturu sēklās un izbeidz to miera periodu), kamēr sāk augt jauns stāds un veidojas lapas.
Parasti, dīgstus, kas ir gatavi cilvēku patēriņam, var piedāvāt trīs veidos:
a) kā dīgstošu stādu ar dīgļlapām (neizplaukušām pirmajām lapām), sēklu un sakņu atliekām;
b) kā stādu, kas ir dīgstošs grauds, piemēram, diedzēti mieži, tā dēvētais “negrauzdētais iesals” (skat. arī 1107 10 11. līdz 1107 10 99. apakšpozīcijās skaidrojumus), ko var lietot svaigus salātos vai pēc turpmākas apstrādes galvenokārt alus vai viskija izgatavošanai;
c) kā sīku stādiņu, ko veido tikai dīgļlapas, bez sēklu un sakņu atliekām un kam vēl nav izveidojušās “īstās” lapas (kas veidojas pēcembrionālā stadijā). Šāda veida dīgstus parasti iepako mazās kastītēs ar augšanas vidi.
Klasificējot dīgstus, jāpiemēro šādi principi:
Neizsmeļošs dīgstu saraksts ar to KN kodiem:
| KN kods | Apraksts (nosaukums latīņu valodā) |
| 0703 10 19 | Sīpolu (Allium cepa) dīgsti |
| 0703 20 00 | Ķiploku (Allium sativum) dīgsti |
| 0703 90 00 | Puravu (Allium porrum) dīgsti |
| 0704 90 90 | Brokoļu (Brassica oleracea var. italica) dīgsti |
| 0706 90 90 | Biešu (Beta vulgaris ssp. vulgaris) dīgsti |
| 0706 90 90 | Redīsu (Raphanus sativus) dīgsti |
| 0708 10 00 | Zirņu (Pisum sativum) dīgsti |
| 0708 20 00 | Šķautnaino pupiņu (Phaseolus angularis) dīgsti |
| 0708 20 00 | Zeltaino pupiņu (Vigna radiata) dīgsti |
| 0708 20 00 | Rīsu pupiņu (Phaseolus pubescens) dīgsti |
| 0708 90 00 | Aunazirņu (Cicer arietinum) dīgsti |
| 0708 90 00 | Sparģeļzirņu (Lotus maritimus) dīgsti |
| 0708 90 00 | Lēcu (Lens culinaris) dīgsti |
| 0708 90 00 | Cūku zirņu (Cajanus cajan) dīgsti |
| 0709 99 10 | Rukolas (Eruca vesicaria ssp. Sativa)) dīgsti |
| 0709 99 50 | Fenheļa (Foeniculum vulgare var. Azoricum)) dīgsti |
| 0709 99 60 | Cukurkukurūzas (Zea mays var. Saccharata)) dīgsti |
| 0709 99 90 | Lucernas (Medicago sativa) dīgsti |
| 0709 99 90 | Bazilika (Ocimum spp.) dīgsti |
| 0709 99 90 | Melno sinepju (Brassica nigra, syn.: Sinapis nigra L., Sisymbrium nigrum (L.) Prantl.) dīgsti |
| 0709 99 90 | Fenheļa daudzvārpiņas (Agastache foeniculum) dīgsti |
| 0709 99 90 | Ārstniecības gurķenes (Borago officinalis) dīgsti |
| 0709 99 90 | Ķīnas tūnas (Toona sinensis) dīgsti |
| 0709 99 90 | Salikornijas (Salicornia europaea) dīgsti |
| 0709 99 90 | Koriandra (Coriandrum sativum) dīgsti |
| 0709 99 90 | Krešu (Lepidium sativum) dīgsti |
| 0709 99 90 | Grieķu trigonellas (Trigonella foenum-graecum) dīgsti |
| 0709 99 90 | Krūmveida perillas (Perilla frutescens) dīgsti |
| 0709 99 90 | Saulespuķu (Helianthus annuus) dīgsti |
| 0709 99 90 | Balto sinepju (Sinapis alba) dīgsti |
| 1107 10 19 | Negrauzdēts kviešu (Triticum aestivum) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts miežu (Hordeum vulgare) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts prosas (Panicum miliaceum) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts auzu (Avena sativa) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts rīsu (Oryza sativa) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts rudzu (Secale cereale) iesals |
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | Capsicum ģints dārzeņi kapsicīna vai Capsicum oleoresin krāsvielu ražošanai | Bez muitas | — |
| 2025 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2024 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2023 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2022 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2021 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2020 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2019 | Of the genus Capsicum, for the manufacture of capsicin or capsicum oleoresin dyes | Bez muitas | — |
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijā 0709.60 (capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi) ir 4 tarifa pozīcijas; viena no tām ir 0709 60 91.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0% (bez muitas); daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
ES imports HS apakšpozīcijā 0709.60 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 648,3 milj. € (+17% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 1,72 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Maroka ar 43% no importa, otrajā vietā – Turcija.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 19,5%, AK 6%, Kanāda bez muitas, Meksika 10%, Brazīlija 9%, Argentīna 9%, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 3%, Taivāna 20%, GCC bez muitas, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 0709.60 preces 3 mljrd. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Maroka.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0% (bez muitas); papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
Visā apakšpozīcijā 0709.60 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Maroka (373 milj. $), otrajā vietā – Turcija.