ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 0710.30

0710 30 00

0710 30 00: spināti, Jaunzēlandes spināti un dārza balodenes

✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris

  1. 0710 Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī):
  2. 0710 30 00 spināti, Jaunzēlandes spināti un dārza balodenes

Kas jāmaksā

Imports: ES

Muitas nodoklis 14,4% trešo valstu likme atkarīgs no izcelsmes valsts
Papildu nodokļi un maksājumi 3 papildu pasākumi Importa prasības: 4
PVN importa dalībvalsts standarta likme, no 17% līdz 27%
Muitas kalkulatorsAprēķināt nodokļus un maksājumus →

Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi

Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.

Papildu nodokļi un maksājumi 5

  • Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
    Izcelsmes valstis
    visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
    Tiesību akts
    Regulation 1227/25
    Dokumenti
    • Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
  • Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
    Izcelsmes valstis
    Baltkrievija, Krievija
    Tiesību akts
    Regulation 1227/25
  • Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Spēkā
    līdz 2026. gada 31. oktobris
    Tiesību akts
    Regulation 0382/26
  • Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Spēkā
    no 2026. gada 1. novembris
    Tiesību akts
    Regulation 0382/26
    Dokumenti
    • C127 Tirdzniecības produkta identifikators
    • C128 Nestandartizēts ražotāja produkta identifikators
    • C129 Standartizēts ražotāja produkta identifikators
    • Y081 Nav standartizēta ražotāja produkta identifikatora deklarētajam produktam
  • Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Spēkā
    no 2026. gada 1. novembris
    Tiesību akts
    Regulation 2108/26
    Dokumenti
    • Y126 Goods sold in distance sales

Importa prasības 4

  • Aizliegums vai ierobežojumsImporta aizliegums
    Izcelsmes valstis
    Ziemeļkoreja
    Tiesību akts
    Regulation 0285/18
  • Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
    Tiesību akts
    Regulation 2306/21
    Dokumenti
    • C644 Bioloģisko produktu inspekcijas sertifikāts
    • Y929 Preces, uz kurām neattiecas Regula (ES) Nr. 2018/848 (bioloģiskie produkti)
  • Importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    Ukraina
    Tiesību akts
    Regulation 0692/14
    Dokumenti
    • Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
    • N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
    • N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
  • Importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    Ukraina
    Tiesību akts
    Regulation 0263/22
    Dokumenti
    • Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
    • N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
    • N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs

Importa PVN ES dalībvalstīs

Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.

  • Austrija 4,9% samazinātā likme
  • Beļģija 6% samazinātā likme
  • Bulgārija 20%
  • Čehija 12% samazinātā likme
  • Dānija 25%
  • Francija 5,5% samazinātā likme
  • Grieķija 13% samazinātā likme
  • Horvātija 25%
  • Igaunija 24%
  • Itālija 4% samazinātā likme
  • Īrija 0% samazinātā likme
  • Kipra 5% samazinātā likme
  • Latvija 12% samazinātā likme
  • Lietuva 21%
  • Luksemburga 3% samazinātā likme
  • Malta 0% samazinātā likme
  • Nīderlande 9% samazinātā likme
  • Polija 5% samazinātā likme
  • Portugāle 6% samazinātā likme
  • Rumānija 11% samazinātā likme
  • Slovākija 19% samazinātā likme
  • Slovēnija 9,5% samazinātā likme
  • Somija 13,5% samazinātā likme
  • Spānija 10% samazinātā likme
  • Ungārija 27%
  • Vācija 7% samazinātā likme
  • Zviedrija 6% samazinātā likme

TEDB · 2026. gada 26. oktobris

Preferenciālās likmes pa valstīm

Nolīgums vai shēmaValstisLikme
trešo valstu likme (bez nolīguma)—14,4%
GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus)
Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42

Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas

Bez muitas
CARIFORUM
Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10

Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo

Bez muitas
AZT (Aizjūras zemes un teritorijas)
Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8

Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas

Bez muitas
GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai)
Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4

Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna

Bez muitas
Centrālā Amerika Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora Bez muitas
SADC EPA Botsvāna, Namībija, Svatini Bez muitas
Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve Bez muitas
ES–Andora nolīgums Andora Bez muitas
ES–Albānija nolīgums Albānija Bez muitas
ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums Bosnija un Hercegovina Bez muitas
ES–Kanāda nolīgums Kanāda Bez muitas
ES–Kotdivuāra nolīgums Kotdivuāra Bez muitas
ES–Čīle nolīgums Čīle Bez muitas
ES–Kamerūna nolīgums Kamerūna Bez muitas
ES–Kolumbija nolīgums Kolumbija Bez muitas
ES–Ekvadora nolīgums Ekvadora Bez muitas
ES–Ēģipte nolīgums Ēģipte Bez muitas
Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. Rietumsahāra Bez muitas
ES–Fidži nolīgums Fidži Bez muitas
ES–Apvienotā Karaliste nolīgums Apvienotā Karaliste Bez muitas
ES–Gruzija nolīgums Gruzija Bez muitas
ES–Gana nolīgums Gana Bez muitas
ES–Izraēla nolīgums Izraēla Bez muitas
ES–Islande nolīgums Islande Bez muitas
ES–Jordānija nolīgums Jordānija Bez muitas
ES–Japāna nolīgums Japāna Bez muitas
ES–Kenija nolīgums Kenija Bez muitas
ES–Dienvidkoreja nolīgums Dienvidkoreja Bez muitas
ES–Libāna nolīgums Libāna Bez muitas
ES–Maroka nolīgums Maroka Bez muitas
ES–Moldova nolīgums Moldova Bez muitas
ES–Melnkalne nolīgums Melnkalne Bez muitas
ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums Ziemeļmaķedonija Bez muitas
ES–Meksika nolīgums Meksika Bez muitas
ES–Norvēģija nolīgums Norvēģija Bez muitas
ES–Jaunzēlande nolīgums Jaunzēlande Bez muitas
ES–Peru nolīgums Peru Bez muitas
ES–Papua-Jaungvineja nolīgums Papua-Jaungvineja Bez muitas
ES–Palestīnas teritorijas nolīgums Palestīnas teritorijas Bez muitas
ES–Serbija nolīgums Serbija Bez muitas
ES–Singapūra nolīgums Singapūra Bez muitas
ES–Sanmarīno muitas savienība Sanmarīno Bez muitas
ES–Turcija nolīgums Turcija Bez muitas
ES–Ukraina nolīgums Ukraina Bez muitas
ES–Vjetnama nolīgums Vjetnama Bez muitas
ES–Samoa nolīgums Samoa Bez muitas
ES–Kosova nolīgums Kosova Bez muitas
ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums Dienvidāfrikas Republika Bez muitas
GSP - Vispārīgās
Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6

Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu

10,9%
Mercosur Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja 12,6%

ES: imports pa mēnešiem · HS 0710.30

pēdējie 12 mēneši5,1 milj. €-9,7% · iepriekšējie 12 mēneši
Vidējā importa cena1,20 € par kg
Preferenciālā likme85%
2024. g. janv.: 279 tūkst. €2024. g. febr.: 326 tūkst. €2024. g. marts: 451 tūkst. €2024. g. apr.: 477 tūkst. €2024. g. maijs: 522 tūkst. €2024. g. jūn.: 473 tūkst. €2024. g. jūl.: 302 tūkst. €2024. g. aug.: 244 tūkst. €2024. g. sept.: 404 tūkst. €2024. g. okt.: 598 tūkst. €2024. g. nov.: 420 tūkst. €2024. g. dec.: 405 tūkst. €2025. g. janv.: 464 tūkst. €2025. g. febr.: 521 tūkst. €2025. g. marts: 952 tūkst. €2025. g. apr.: 708 tūkst. €2025. g. maijs: 451 tūkst. €2025. g. jūn.: 204 tūkst. €2025. g. jūl.: 323 tūkst. €2025. g. aug.: 151 tūkst. €2025. g. sept.: 180 tūkst. €2025. g. okt.: 1,1 milj. €2025. g. nov.: 350 tūkst. €2025. g. dec.: 325 tūkst. €2026. g. janv.: 456 tūkst. €2026. g. febr.: 569 tūkst. €2026. g. marts: 387 tūkst. €2026. g. apr.: 548 tūkst. €2026. g. maijs: 442 tūkst. €2026. g. jūn.: 305 tūkst. €2026. g. jūl.: 215 tūkst. €2026. g. aug.: 222 tūkst. € 202420252026
Dati līdz: 2026. g. augusts (provizoriski) · Mēneša dati: Eurostat Comext (CC BY 4.0), HMRC (OGL v3.0)

Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši

ValstsVērtībaDaļaIzmaiņas
Turcija 2,9 milj. € 56,5% -26,5%
Kamerūna 749 tūkst. € 14,8% +922,9%
Apvienotā Karaliste 430 tūkst. € 8,5% -4,2%
Serbija 358 tūkst. € 7,1% +44,6%
Ēģipte 305 tūkst. € 6% -58,5%
Ķīna 239 tūkst. € 4,7% +138,9%
Apvienotie Arābu Emirāti 83 tūkst. € 1,6% —
Bosnija un Hercegovina 11 tūkst. € 0,2% +337,4%

Tā pati apakšpozīcija citos tarifos

0710.30 spināti, Jaunzēlandes spināti un dārza balodenes

Juridiskās piezīmes

Nodaļas piezīmes: Nodaļa 07 →

KN skaidrojumi

Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.

0710 · Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī)

Termins “saldēti”, kā definēts šīs nodaļas HS skaidrojumu trešajā daļā, jāvērtē arī pēc kritērijiem, kas izklāstīti Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā 120/75. Pēc analoģijas, ņemot vērā Tiesas sniegto interpretāciju par šiem kritērijiem tās spriedumā lietā C-423/09, saldēšanas procesā jārodas būtiskām un neatgriezeniskām izmaiņām, kuru rezultātā produkts zaudē savu dabisko stāvokli.

Tāpēc produkti ir “saldēti”, kad produktos, kurus pakļauj saldēšanas procesam, minētā procesa rezultātā rodas konkrētas neatgriezeniskas izmaiņas, jo īpaši šūnu struktūrā, un tāpēc šie produkti zaudē savu dabisko stāvokli, pat tad, ja tie ir daļēji vai pilnībā atkausēti.

Nodaļas vispārīgās piezīmes

ĒDAMI DĀRZEŅI UN ATSEVIŠĶAS SAKNES UN BUMBUĻI

Vispārīgi skaidrojumi

1. Blanšēšana šajā nodaļā nav atļauta, izņemot šādu produktu blanšēšanu:

  • saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī), klasificēti 0710. Pozīcijā,
  • kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti, klasificēti 0713. pozīcijā.

2. Dīgsti (dārzeņu dīgsti un citi dīgsti) ir diedzētas sēklas, ko lieto pārtikā un ēd svaigus vai termiski apstrādātus. Diedzēšana ir sēklu dīgšanas procesa izraisīšana, mitrinot tās (tas palielina ūdens saturu sēklās un izbeidz to miera periodu), kamēr sāk augt jauns stāds un veidojas lapas.

Parasti, dīgstus, kas ir gatavi cilvēku patēriņam, var piedāvāt trīs veidos:

a) kā dīgstošu stādu ar dīgļlapām (neizplaukušām pirmajām lapām), sēklu un sakņu atliekām;

b) kā stādu, kas ir dīgstošs grauds, piemēram, diedzēti mieži, tā dēvētais “negrauzdētais iesals” (skat. arī 1107 10 11. līdz 1107 10 99. apakšpozīcijās skaidrojumus), ko var lietot svaigus salātos vai pēc turpmākas apstrādes galvenokārt alus vai viskija izgatavošanai;

c) kā sīku stādiņu, ko veido tikai dīgļlapas, bez sēklu un sakņu atliekām un kam vēl nav izveidojušās “īstās” lapas (kas veidojas pēcembrionālā stadijā). Šāda veida dīgstus parasti iepako mazās kastītēs ar augšanas vidi.

Klasificējot dīgstus, jāpiemēro šādi principi:

  • 7. nodaļā minēto dārzeņu dīgsti klasificējami kā svaigi dārzeņi 7. nodaļas attiecīgajās pozīcijās, jo svaigi dārzeņi ietilpst šajā nodaļā, neatkarīgi no tā, vai dīgsti paredzēti lietošanai pārtikā, sēšanai vai stādīšanai, izņemot pārstādīšanai gatavus dārzeņu stādus, kas ietilpst pozīcijā 0602 (skat. 7. nodaļas HS skaidrojumu vispārīgi skaidrojumi desmitā daļa),
  • pupiņas, ko izmanto pupiņu dīgstu iegūšanai, klasificējamas pozīcijā 0713 kā kaltēti pākšu dārzeņi (skat. 0713 31. apakšpozīcijas HS skaidrojumus). Tomēr pupiņu dīgsti, kas no tām izdiedzēti, un citu kaltētu pākšu dārzeņu dīgsti klasificējami pozīcijā 0708 kā svaigi pākšu dārzeņi,
  • lai gan sēklu veidā daži augi klasificējami citās Kombinētās nomenklatūras nodaļās, piemēram, 9. un 12. nodaļā, tiklīdz tie izdiedzēti, tie kļūst derīgi lietošanai pārtikā kā dārzeņi un attiecīgi klasificējami 7. nodaļā, jo tie ir zaudējuši 9. un 12. nodaļai raksturīgās iezīmes. Skat. 0709 pozīcijas HS skaidrojumu pirmā daļa (14) punktu, attiecībā uz bambusa dzinumiem un sojas pupiņu asniem,
  • dīgsti, kas izdiedzēti no 10. nodaļā (pozīcijas 1001, 1002, 1003, 1004, 1006 vai 1008) minēto graudaugu graudiem, piemēram, diedzēti mieži, klasificējami apakšpozīcijā 1107 10 (diedzēti mieži ir izslēgti no 10. nodaļas, skat. 1003 pozīcijas HS skaidrojumu (a) izņēmums), kas ir visspecifiskākā pozīcija diedzētiem graudaugiem, pozīcijā nav ierobežojuma žāvētiem diedzētiem graudaugiem (iesals). “Negrauzdētais iesals” klasificējams apakšpozīcijās 1107 10 11 līdz 1107 10 99 (skat. 1107 10 11. līdz 1107 10 99. apakšpozīcijās skaidrojumu pirmā daļa), un to raksturo kā graudu, kas sācis dīgt, bet vēl nav bijis žāvēts,
  • šķirnes Zea mays var. saccharata (cukurkukurūza) dīgsti, kas jāklasificē 7. nodaļā, piemērojot 7. nodaļas 2. piezīmi un 10. nodaļas 2. piezīmi, klasificējami pozīcijā 0709 (0709 99 60. apakšpozīcija).

Neizsmeļošs dīgstu saraksts ar to KN kodiem:

KN kodsApraksts (nosaukums latīņu valodā)
0703 10 19Sīpolu (Allium cepa) dīgsti
0703 20 00Ķiploku (Allium sativum) dīgsti
0703 90 00Puravu (Allium porrum) dīgsti
0704 90 90Brokoļu (Brassica oleracea var. italica) dīgsti
0706 90 90Biešu (Beta vulgaris ssp. vulgaris) dīgsti
0706 90 90Redīsu (Raphanus sativus) dīgsti
0708 10 00Zirņu (Pisum sativum) dīgsti
0708 20 00Šķautnaino pupiņu (Phaseolus angularis) dīgsti
0708 20 00Zeltaino pupiņu (Vigna radiata) dīgsti
0708 20 00Rīsu pupiņu (Phaseolus pubescens) dīgsti
0708 90 00Aunazirņu (Cicer arietinum) dīgsti
0708 90 00Sparģeļzirņu (Lotus maritimus) dīgsti
0708 90 00Lēcu (Lens culinaris) dīgsti
0708 90 00Cūku zirņu (Cajanus cajan) dīgsti
0709 99 10Rukolas (Eruca vesicaria ssp. Sativa)) dīgsti
0709 99 50Fenheļa (Foeniculum vulgare var. Azoricum)) dīgsti
0709 99 60Cukurkukurūzas (Zea mays var. Saccharata)) dīgsti
0709 99 90Lucernas (Medicago sativa) dīgsti
0709 99 90Bazilika (Ocimum spp.) dīgsti
0709 99 90Melno sinepju (Brassica nigra, syn.: Sinapis nigra L., Sisymbrium nigrum (L.) Prantl.) dīgsti
0709 99 90Fenheļa daudzvārpiņas (Agastache foeniculum) dīgsti
0709 99 90Ārstniecības gurķenes (Borago officinalis) dīgsti
0709 99 90Ķīnas tūnas (Toona sinensis) dīgsti
0709 99 90Salikornijas (Salicornia europaea) dīgsti
0709 99 90Koriandra (Coriandrum sativum) dīgsti
0709 99 90Krešu (Lepidium sativum) dīgsti
0709 99 90Grieķu trigonellas (Trigonella foenum-graecum) dīgsti
0709 99 90Krūmveida perillas (Perilla frutescens) dīgsti
0709 99 90Saulespuķu (Helianthus annuus) dīgsti
0709 99 90Balto sinepju (Sinapis alba) dīgsti
1107 10 19Negrauzdēts kviešu (Triticum aestivum) iesals
1107 10 99Negrauzdēts miežu (Hordeum vulgare) iesals
1107 10 99Negrauzdēts prosas (Panicum miliaceum) iesals
1107 10 99Negrauzdēts auzu (Avena sativa) iesals
1107 10 99Negrauzdēts rīsu (Oryza sativa) iesals
1107 10 99Negrauzdēts rudzu (Secale cereale) iesals

Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union

Šī apakšpozīcija iepriekšējos gados

Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.

GadsAprakstsMuitas nodoklis trešām valstīmPapildu mērvienība
2026 spināti, Jaunzēlandes spināti un dārza balodenes 14,4% —
2025 nemainīts 14,4% —
2024 nemainīts 14,4% —
2023 nemainīts 14,4% —
2022 nemainīts 14,4% —
2021 nemainīts 14,4% —
2020 nemainīts 14,4% —
2019 Spinach, New Zealand spinach and orache spinach (garden spinach) 14,4% —

KN kods 0710 30 00 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 0710.30 (spināti, Jaunzēlandes spināti un dārza balodenes).

Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 14,4%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.

Preces no 133 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 14,4%.

Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.

Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 0710.30 preces 5,1 milj. € vērtībā (−10% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Turcija ar 57% no importa, otrajā vietā – Kamerūna.

Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 19,5%, ASV 14%, AK 14%, Kanāda bez muitas, Meksika 15%, Brazīlija 9%, Argentīna 9%, Peru 6%, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 6%, Taivāna 20%, GCC 5%, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 45% un Nigērija 20%.

2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 0710.30 preces 163 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Turcija.

Jautājumi un atbildes

Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 0710 30 00 ES?

ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 14,4%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.

Kurām valstīm kodam 0710 30 00 piemēro zemāku likmi?

147 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 133 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.

Vai kodam 0710 30 00 piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?

Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.

No kurām valstīm ES dalībvalstis importē šīs preces?

Visā apakšpozīcijā 0710.30 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Turcija (3 milj. $).

Lejupielādēt CSV formātā Sekot izmaiņām (RSS)