ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 0711.20
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
Austrija 10% samazinātā likme 
Beļģija 6% samazinātā likme 
Bulgārija 20% 
Čehija 12% samazinātā likme 
Dānija 25% 
Francija 5,5% samazinātā likme 
Grieķija 13% samazinātā likme 
Horvātija 25% 
Igaunija 24% 
Itālija 4% samazinātā likme 
Īrija 0% samazinātā likme 
Kipra 5% samazinātā likme 
Latvija 12% samazinātā likme 
Lietuva 21% 
Luksemburga 3% samazinātā likme 
Malta 0% samazinātā likme 
Nīderlande 9% samazinātā likme 
Polija 5% samazinātā likme 
Portugāle 23% 
Rumānija 11% samazinātā likme 
Slovākija 19% samazinātā likme 
Slovēnija 9,5% samazinātā likme 
Somija 13,5% samazinātā likme 
Spānija 10% samazinātā likme 
Ungārija 27% 
Vācija 7% samazinātā likme 
Zviedrija 6% samazinātā likme TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 13,1 €/100 kg/net |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| Rietumbalkānu valstīm (AL, BA, ME, MK, XK, XS) | Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Melnkalne, Serbija, Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | 0 EUR / 100 kg |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 11,9 EUR / 100 kg |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | 9,82 EUR / 100 kg |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | 0 EUR / 100 kg |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Ēģipte | 12,7 milj. € | 81,6% | +71,2% |
 Argentīna | 1,5 milj. € | 9,6% | +34,5% |
 Maroka | 1 milj. € | 6,6% | -23,8% |
 Brazīlija | 151 tūkst. € | 1% | +18 268,9% |
 Tunisija | 115 tūkst. € | 0,7% | +87 396,2% |
 Sīrija | 27 tūkst. € | 0,2% | +63,5% |
 Albānija | 27 tūkst. € | 0,2% | -54,2% |
 Alžīrija | 7 tūkst. € | 0% | +57 458,3% |
0711.20 Īslaicīgai glabāšanai konservēti dārzeņi, kas nav derīgi: olīvas
Turcija 19,5% Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
ASV specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas 
AK Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
Kanāda Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Meksika 15% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Brazīlija 9% Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas Argentīna 9% Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas 
Peru Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Jaunzēlande 5% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Japāna 9% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Taivāna 10% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
GCC 5% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Šveice specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Ziemeļmaķedonija 20% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Nigērija 20% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 1. Šajā nodaļā neietilpst pozīcijas 1214 lopbarības produkti.
2. Pozīcijās 0709–0712 “dārzeņi” attiecas arī uz ēdamām sēnēm, trifelēm, olīvām, kaperiem, kabačiem, ķirbjiem, baklažāniem, cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), Capsicum un Pimenta ģints dārzeņiem (dārzeņpipariem, smaržīgajiem pipariem u. tml.), fenheli, pētersīļiem, lapu kārveli, estragonu, kressalātiem un dārza majorānu (Majorana hortensis jeb Origanum majorana).
3. Pozīcijā 0712 ietilpst visi kaltētie dārzeņi, kas minēti pozīcijās 0701–0711, izņemot:
a) kaltētus lobītus pākšu dārzeņus (pozīcija 0713);
c) kartupeļu miltus, pulveri, pārslas, granulas un zirnīšus (pozīcija 1105);
d) pozīcijas 0713 kaltētu pākšu dārzeņu miltus un pulveri (pozīcija 1106).
4. Šajā nodaļā tomēr nav ietverti kaltēti, grūsti vai malti Capsicum vai Pimenta ģints dārzeņi (pozīcija 0904).
5. Pozīcija 0711 attiecas uz dārzeņiem, kas apstrādāti tikai, lai nodrošinātu to īslaicīgu konservēšanu transportēšanas vai uzglabāšanas laikā pirms to izmantošanas (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā) ar noteikumu, ka šādā stāvoklī tie joprojām nav derīgi tūlītējai lietošanai pārtikā.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Šajās apakšpozīcijās ietilpst olīvas, parasti sālījumā, kurām vēl nav noņemta to rūgtā garša. Olīvas, kuras jau ir padarītas uzturam derīgas, pat ja tā ir tikai ilgstošāka mērcēšana sālījumā, šajās apakšpozīcijās neietilpst, un tās klasificē 2005 70 00 apakšpozīcijā.
Vispārīgi skaidrojumi
1. Blanšēšana šajā nodaļā nav atļauta, izņemot šādu produktu blanšēšanu:
2. Dīgsti (dārzeņu dīgsti un citi dīgsti) ir diedzētas sēklas, ko lieto pārtikā un ēd svaigus vai termiski apstrādātus. Diedzēšana ir sēklu dīgšanas procesa izraisīšana, mitrinot tās (tas palielina ūdens saturu sēklās un izbeidz to miera periodu), kamēr sāk augt jauns stāds un veidojas lapas.
Parasti, dīgstus, kas ir gatavi cilvēku patēriņam, var piedāvāt trīs veidos:
a) kā dīgstošu stādu ar dīgļlapām (neizplaukušām pirmajām lapām), sēklu un sakņu atliekām;
b) kā stādu, kas ir dīgstošs grauds, piemēram, diedzēti mieži, tā dēvētais “negrauzdētais iesals” (skat. arī 1107 10 11. līdz 1107 10 99. apakšpozīcijās skaidrojumus), ko var lietot svaigus salātos vai pēc turpmākas apstrādes galvenokārt alus vai viskija izgatavošanai;
c) kā sīku stādiņu, ko veido tikai dīgļlapas, bez sēklu un sakņu atliekām un kam vēl nav izveidojušās “īstās” lapas (kas veidojas pēcembrionālā stadijā). Šāda veida dīgstus parasti iepako mazās kastītēs ar augšanas vidi.
Klasificējot dīgstus, jāpiemēro šādi principi:
Neizsmeļošs dīgstu saraksts ar to KN kodiem:
| KN kods | Apraksts (nosaukums latīņu valodā) |
| 0703 10 19 | Sīpolu (Allium cepa) dīgsti |
| 0703 20 00 | Ķiploku (Allium sativum) dīgsti |
| 0703 90 00 | Puravu (Allium porrum) dīgsti |
| 0704 90 90 | Brokoļu (Brassica oleracea var. italica) dīgsti |
| 0706 90 90 | Biešu (Beta vulgaris ssp. vulgaris) dīgsti |
| 0706 90 90 | Redīsu (Raphanus sativus) dīgsti |
| 0708 10 00 | Zirņu (Pisum sativum) dīgsti |
| 0708 20 00 | Šķautnaino pupiņu (Phaseolus angularis) dīgsti |
| 0708 20 00 | Zeltaino pupiņu (Vigna radiata) dīgsti |
| 0708 20 00 | Rīsu pupiņu (Phaseolus pubescens) dīgsti |
| 0708 90 00 | Aunazirņu (Cicer arietinum) dīgsti |
| 0708 90 00 | Sparģeļzirņu (Lotus maritimus) dīgsti |
| 0708 90 00 | Lēcu (Lens culinaris) dīgsti |
| 0708 90 00 | Cūku zirņu (Cajanus cajan) dīgsti |
| 0709 99 10 | Rukolas (Eruca vesicaria ssp. Sativa)) dīgsti |
| 0709 99 50 | Fenheļa (Foeniculum vulgare var. Azoricum)) dīgsti |
| 0709 99 60 | Cukurkukurūzas (Zea mays var. Saccharata)) dīgsti |
| 0709 99 90 | Lucernas (Medicago sativa) dīgsti |
| 0709 99 90 | Bazilika (Ocimum spp.) dīgsti |
| 0709 99 90 | Melno sinepju (Brassica nigra, syn.: Sinapis nigra L., Sisymbrium nigrum (L.) Prantl.) dīgsti |
| 0709 99 90 | Fenheļa daudzvārpiņas (Agastache foeniculum) dīgsti |
| 0709 99 90 | Ārstniecības gurķenes (Borago officinalis) dīgsti |
| 0709 99 90 | Ķīnas tūnas (Toona sinensis) dīgsti |
| 0709 99 90 | Salikornijas (Salicornia europaea) dīgsti |
| 0709 99 90 | Koriandra (Coriandrum sativum) dīgsti |
| 0709 99 90 | Krešu (Lepidium sativum) dīgsti |
| 0709 99 90 | Grieķu trigonellas (Trigonella foenum-graecum) dīgsti |
| 0709 99 90 | Krūmveida perillas (Perilla frutescens) dīgsti |
| 0709 99 90 | Saulespuķu (Helianthus annuus) dīgsti |
| 0709 99 90 | Balto sinepju (Sinapis alba) dīgsti |
| 1107 10 19 | Negrauzdēts kviešu (Triticum aestivum) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts miežu (Hordeum vulgare) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts prosas (Panicum miliaceum) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts auzu (Avena sativa) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts rīsu (Oryza sativa) iesals |
| 1107 10 99 | Negrauzdēts rudzu (Secale cereale) iesals |
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | citādas | 13,1 €/100 kg/net | — |
| 2025 | nemainīts | 13,1 €/100 kg/net | — |
| 2024 | nemainīts | 13,1 €/100 kg/net | — |
| 2023 | nemainīts | 13,1 €/100 kg/net | — |
| 2022 | nemainīts | 13,1 €/100 kg/net | — |
| 2021 | nemainīts | 13,1 €/100 kg/net | — |
| 2020 | nemainīts | 13,1 €/100 kg/net | — |
| 2019 | Other | 13,1 €/100 kg/net | — |
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijā 0711.20 (īslaicīgai glabāšanai konservēti dārzeņi, kas nav derīgi: olīvas) ir 2 tarifa pozīcijas; viena no tām ir 0711 20 90.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir specifisks vai kombinēts muitas nodoklis: 13,1 €/100 kg/net.
Precēm no 127 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (13,1 €/100 kg/net) vietā; 115 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
ES imports HS apakšpozīcijā 0711.20 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 15,6 milj. € (+52% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 1,16 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Ēģipte ar 82% no importa, otrajā vietā – Argentīna.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 19,5%, AK bez muitas, Kanāda bez muitas, Meksika 15%, Brazīlija 9%, Argentīna 9%, Peru bez muitas, Jaunzēlande 5%, Japāna 9%, Taivāna 10%, GCC 5%, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 20% un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 0711.20 preces 97 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Ēģipte.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 13,1 €/100 kg/net; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
127 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 115 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
Visā apakšpozīcijā 0711.20 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Ēģipte (20 milj. $), otrajā vietā – Argentīna.