0904 21 10 līdz 0904 22 00 · Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi
Šajās apakšpozīcijās ietilpst produkti, kas minēti 0904. pozīcijas HS skaidrojumu (2) punktā, kad tie ir kaltēti vai grūsti, vai samalti.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 0904.22
Malta vai saberzta paprika, čili un smaržīgie pipari
Nav deklarējams atsevišķi: izmantojiet kādu no apakšiedalījumiem (2) Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Deklarējiet precēm atbilstošo desmitzīmju TARIC kodu: pasākumi apakšpozīcijās var atšķirties.
| 0904 22 00 11 | Sweet peppers (Capsicum annuum) |
| 0904 22 00 19 | Other |
| 0904 22 00 90 | Other |
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 5% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila) un vēl 7Indija, Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Norvēģija nolīgums | Norvēģija | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 71,3 milj. € | 61,6% | -12,2% | |
| 17,6 milj. € | 15,2% | -15% | |
| 5,3 milj. € | 4,6% | -11,5% | |
| 3,7 milj. € | 3,2% | +13,9% | |
| 2,4 milj. € | 2% | -37,4% | |
| 2 milj. € | 1,7% | -21,5% | |
| 2 milj. € | 1,7% | +13,9% | |
| 1,3 milj. € | 1,1% | +1,2% |
0904.22 Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi: saberzti vai malti
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
1. Produktu maisījumi, kas ietverti pozīcijās 0904–0910, klasificējami šādi:
a) divu vai vairāku vienas pozīcijas produktu maisījumi klasificējami tajā pašā pozīcijā, kurā klasificē attiecīgos produktus;
b) maisījumi, kas sastāv no diviem vai vairākiem dažādu pozīciju produktiem, klasificējami pozīcijā 0910.
Citu vielu piemaisījumi produktiem, kas ietverti pozīcijās 0904–0910 (vai maisījumiem, kas minēti a) vai b) apakšpunktā), neietekmē to klasifikāciju, ja vien iegūtie maisījumi saglabā tajos ietilpstošo produktu būtiskās īpašības. Citos gadījumos šādus maisījumus neklasificē šajā nodaļā; maisījumus, kas ir garšvielu maisījumi vai pikanto garšvielu maisījumi, klasificē pozīcijā 2103.
2. Šajā nodaļā neietilpst kubebas (Piper cubeba) un citi produkti, kas minēti pozīcijā 1211.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Šajās apakšpozīcijās ietilpst produkti, kas minēti 0904. pozīcijas HS skaidrojumu (2) punktā, kad tie ir kaltēti vai grūsti, vai samalti.
Vispārīgie skaidrojumi
Tādu garšvielu klasifikāciju, kas ir samaisītas kopā vai kurām ir pievienota kāda cita viela, nosaka šīs nodaļas 1. piezīme.
Saskaņā ar šo piezīmi garšvielu maisījumi ar citām vielām, kurām nav garšvielu būtisko īpašību, šajā nodaļā neietilpst. Tie ietilpst 2103. pozīcijā, ja tie ir maisītas garšvielas vai piedevas. Gadījumos, kad ir runa par maisījumiem, kurus tieši izmanto dzērienu garšas uzlabošanai vai garšas veidošanai, vai dzērienu ražošanai paredzēto ekstraktu sagatavošanai, un kuri sastāv no garšvielām vai augiem, augu daļām, sēklām, augļiem vai riekstiem (veseliem, sagrieztiem, sasmalcinātiem vai pulverveida), vai garšvielām, kas ietvertas citās nodaļās (7., 11., 12. u.c. nodaļas), skat. šīs nodaļas HS vispārīgo skaidrojumu sesto un septīto punktus.
Garšvielu atlikumus un atkritumus, kuri neizbēgami rodas ražas novākšanas un turpmākās apstrādes (piemēram, šķirošanas vai kaltēšanas) laikā, uzglabāšanas vai transportēšanas laikā, klasificē kā “nesasmalcināti un nemalti”, izņemot tos gadījumus, kad produktu var identificēt kā tādu, kurš tiek pārstrādāts ar tīšu smalcināšanas operāciju (piemēram, ja produktam ir viendabīga masa).
Jēdziens “nesasmalcināti un nemalti”, kuru izmanto šīs nodaļas dažādās apakšpozīcijās, neietver gabalos sagrieztos produktus.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | saberzti vai malti | 5% | — |
| 2025 | nemainīts | 5% | — |
| 2024 | nemainīts | 5% | — |
| 2023 | nemainīts | 5% | — |
| 2022 | nemainīts | 5% | — |
| 2021 | nemainīts | 5% | — |
| 2020 | nemainīts | 5% | — |
| 2019 | Crushed or ground | 5% | — |
KN kods 0904 22 00 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 0904.22 (capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi: saberzti vai malti).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 5%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Preces no 149 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 5%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 0904.22 preces 115,7 milj. € vērtībā (−10% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Ķīna ar 62% no importa, otrajā vietā – Indija.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 35%–75%, ASV bez muitas, AK 4%, Kanāda bez muitas, Meksika 20%, Brazīlija 9%, Argentīna 9%, Peru bez muitas, Jaunzēlande 5%, Japāna 0%–6%, Taivāna 20%, GCC 5%, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 45% un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 0904.22 preces 400 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Ķīna.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 5%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
149 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 149 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
Visā apakšpozīcijā 0904.22 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Ķīna (96 milj. $), otrajā vietā – Indija.