1101 00 · Kviešu vai kviešu un rudzu maisījuma milti
Skat. šīs nodaļas 2. piezīmi.
Šīs pozīcijas milti var saturēt nelielu sāls daudzumu (parasti ne vairāk par 0,5 %), kā arī nelielu amilāzes, samaltu dīgļu un grauzdēta iesala daudzumu.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 1101.00
1101 00 15
1101 00 15: parasto un speltas kviešu
Kviešu milti
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
- 1101 00 Kviešu vai labības maisījuma milti:
- kviešu milti:
- 1101 00 15 parasto un speltas kviešu
Kas jāmaksā
Imports: ES
Muitas nodoklis 172 €/t trešo valstu likme atkarīgs no izcelsmes valsts
Papildu nodokļi un maksājumi 3 papildu pasākumi Importa prasības: 4 PVN importa dalībvalsts standarta likme, no 17% līdz 27%
Muitas kalkulatorsAprēķināt nodokļus un maksājumus → Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 5
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 4
- Importa kontroleAtbilstība pirmseksporta pārbaužu prasībām
- Izcelsmes valstis
- Kanāda
- Tiesību akts
- Regulation 0949/15
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Tarifa kvotas
| Kārtas numurs | Izcelsme | Kvotas ietvaros piemērojamais muitas nodoklis | Periods | Apjoms | Atlikums | Derīgums |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 09.4309 | Ukraine | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | — | — | Pārvalda ar importa licencēm |
Atlikumi pēc Komisijas iknedēļas kvotu ziņojuma (2026. gada 23. oktobris). Ar licencēm pārvaldītās kvotas sadala, izmantojot importa licences; to atlikums iknedēļas ziņojumā netiek publicēts.
Importa PVN ES dalībvalstīs
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
-
Austrija 4,9% samazinātā likme -
Beļģija 6% samazinātā likme -
Bulgārija 20% -
Čehija 12% samazinātā likme -
Dānija 25% -
Francija 5,5% samazinātā likme -
Grieķija 13% samazinātā likme -
Horvātija 25% -
Igaunija 24% -
Itālija 4% samazinātā likme -
Īrija 23% -
Kipra 5% samazinātā likme -
Latvija 21% -
Lietuva 21% -
Luksemburga 3% samazinātā likme -
Malta 0% samazinātā likme -
Nīderlande 9% samazinātā likme -
Polija 5% samazinātā likme -
Portugāle 6% samazinātā likme -
Rumānija 11% samazinātā likme -
Slovākija 19% samazinātā likme -
Slovēnija 9,5% samazinātā likme -
Somija 13,5% samazinātā likme -
Spānija 21% -
Ungārija 27% -
Vācija 7% samazinātā likme -
Zviedrija 6% samazinātā likme
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 172 €/t |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgumsKvota | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 156,34 EUR / t |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | 129 EUR / t |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | 43 EUR / t |
ES: imports pa mēnešiem · HS 1101.00
pēdējie 12 mēneši158,9 milj. €-5,6% · iepriekšējie 12 mēneši
Vidējā importa cena0,53 € par kg
Preferenciālā likme61%
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Apvienotā Karaliste | 108,2 milj. € | 68,1% | -3,5% |
 Indija | 10,3 milj. € | 6,5% | +30,2% |
 Šveice | 8,9 milj. € | 5,6% | -14,9% |
 Serbija | 8,9 milj. € | 5,6% | +13,7% |
 Ukraina | 5,1 milj. € | 3,2% | -46,2% |
 Moldova | 3,7 milj. € | 2,3% | -15,6% |
 Maurīcija | 3 milj. € | 1,9% | -2,1% |
 Japāna | 2,2 milj. € | 1,4% | -24,7% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
1101.00 Kviešu vai labības maisījuma milti
Turcija 82% – 102,6% Trešo valstu muitas nodoklis 3 tarifa pozīcijas · vidēji 95,7% 
ASV specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija AK specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Trešo valstu muitas nodoklis 3 tarifa pozīcijas 
Kanāda Bez muitas Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas · 1× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Meksika 10% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Brazīlija 10,8% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Argentīna 10,8% – 12% Vispārējā (MFN) 7 tarifa pozīcijas · vidēji 11,8% 
Peru Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Jaunzēlande 5% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Japāna 12,5% – 25% Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas · vidēji 18,8% · 1× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Taivāna 17,5% – 20% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas · vidēji 18,8% 
GCC Bez muitas Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 6 tarifa pozīcijas · 5× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Norvēģija specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Ziemeļmaķedonija specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas 
Nigērija 20% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija ES: tarifa pozīcijas: 1101.00
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
Juridiskās piezīmes
Piezīmes
1. Šajā nodaļā neietilpst:
a) grauzdēts iesals, ko izmanto par kafijas aizstājēju (pozīcija 0901 vai 2101);
b) pozīcijas 1901 milti, putraimi, rupja maluma milti vai cietes;
c) pozīcijas 1904 kukurūzas pārslas un pārējie izstrādājumi;
d) sagatavoti vai konservēti dārzeņi, kas minēti pozīcijā 2001, 2004 vai 2005;
e) farmaceitiski produkti (30. nodaļa) un
f) cietes, kam piemīt smaržvielu, kosmētisku līdzekļu vai ķermeņa kopšanas līdzekļu īpašības (33. nodaļa).
2.
A) Miltrūpniecības izstrādājumi, kas minēti tālāk tabulā, ietverami šajā nodaļā tad, ja to sausnas masā:
a) cietes saturs (kas noteikts pēc modificētās Eversa polarimetriskās metodes) pārsniedz 2. ailē minēto; un
b) pelnvielu saturs (pēc minerālvielu piedevas samazināšanas) nepārsniedz 3. ailē minēto.
Pretējā gadījumā tos klasificē pozīcijā 2302. Graudaugu dīgļi – veseli, placināti, pārslās vai malti – tomēr vienmēr klasificējami pozīcijā 1104.
B) Produkti, kas ietverami šajā nodaļā atbilstīgi iepriekš minētajām prasībām, ietilpst pozīcijā 1101 vai 1102, ja caur pītu metāla sietu, kura acu lielumi norādīti tabulas 4. vai 5. ailē, izsijātā procentuālā daļa pēc svara nav mazāka par to, kas paredzēta attiecīgajiem graudaugu produktiem.
Pretējā gadījumā tos klasificē pozīcijā 1103 vai 1104.
| Labība | Cietes saturs | Pelnvielu saturs | Caurlaidības norma sietā ar acojumu | |
|---|---|---|---|---|
| 315 mikrometri (mikroni) | 500 mikrometri (mikroni) | |||
| (1) | (2) | (3) | (4) | (5) |
| Kvieši un rudzi | 45 % | 2,5 % | 80 % | — |
| Mieži | 45 % | 3 % | 80 % | — |
| Auzas | 45 % | 5 % | 80 % | — |
| Kukurūza un graudu sorgo | 45 % | 2 % | — | 90 % |
| Rīsi | 45 % | 1,6 % | 80 % | — |
| Griķi | 45 % | 4 % | 80 % | — |
| Citādi graudaugi | 45 % | 2 % | 50 % | — |
3. Pozīcijā 1103 “putraimi” un “rupja maluma milti” ir graudu sasmalcināšanas produkti, kuriem:
a) attiecībā uz kukurūzas izstrādājumiem caurlaidība pīta metāla sietā ar 2 mm acojumu ir vismaz 95 % masas;
b) attiecībā uz citiem graudaugu produktiem caurlaidība pīta metāla sietā ar 1,25 mm acojumu ir vismaz 95 % masas.
KN skaidrojumi
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Nodaļas vispārīgās piezīmes
MILTRŪPNIECĪBAS PRODUKTI; IESALS: CIETES; INULĪNS; KVIEŠU LIPEKLIS
2. papildpiezīme
Attiecībā uz kokosriekstiem šīs nodaļas 2. papildpiezīmi piemēro tikai kokosriekstu miltiem, rupja maluma miltiem un pulverim. Sasmalcinātus, ar desikantiem žāvētus kokosriekstus klasificē apakšpozīcijā 0801 11 00, un tie neietilpst pozīcijas 1106 piemērošanas jomā pat tad, ja atbilst šīs nodaļas 2. papildpiezīmes b) punktā izklāstī tajiem kritērijiem.
Sasmalcināti, ar desikantiem žāvēti kokosrieksti tiek uzrādīti skaidiņās, nelielos gaba liņos vai tievās sloksnēs. Kokosriekstu milti, rupja maluma milti un pulveris sastāv no sīkām daļiņām.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Šī apakšpozīcija iepriekšējos gados
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | parasto un speltas kviešu | 172 €/t | — |
| 2025 | nemainīts | 172 €/t | — |
| 2024 | nemainīts | 172 €/t | — |
| 2023 | nemainīts | 172 €/t | — |
| 2022 | nemainīts | 172 €/t | — |
| 2021 | nemainīts | 172 €/t | — |
| 2020 | nemainīts | 172 €/t | — |
| 2019 | Of common wheat and spelt | 172 €/t | — |
KN kods 1101 00 15 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 1101.00 (kviešu vai labības maisījuma milti).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir specifisks vai kombinēts muitas nodoklis: 172 €/t.
Preces no 114 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 172 €/t.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 1101.00 preces 158,9 milj. € vērtībā (−6% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Apvienotā Karaliste ar 68% no importa, otrajā vietā – Indija.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 82%–102,6%, Kanāda bez muitas, Meksika 10%, Brazīlija 10,8%, Argentīna 10,8%–12%, Peru bez muitas, Jaunzēlande 5%, Japāna 12,5%–25%, Taivāna 17,5%–20%, GCC bez muitas, Šveice bez muitas un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 1101.00 preces 2 mljrd. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Apvienotā Karaliste.
Jautājumi un atbildes
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 1101 00 15 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 172 €/t; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kurām valstīm kodam 1101 00 15 piemēro zemāku likmi?
120 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 114 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Vai kodam 1101 00 15 piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES dalībvalstis importē šīs preces?
Visā apakšpozīcijā 1101.00 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Apvienotā Karaliste (121 milj. $), otrajā vietā – Šveice.