ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 1102.20
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
| Kārtas numurs | Izcelsme | Kvotas ietvaros piemērojamais muitas nodoklis | Periods | Apjoms | Atlikums | Derīgums |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 09.4309 | Ukraine | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | — | — | Pārvalda ar importa licencēm |
Atlikumi pēc Komisijas iknedēļas kvotu ziņojuma (2026. gada 23. oktobris). Ar licencēm pārvaldītās kvotas sadala, izmantojot importa licences; to atlikums iknedēļas ziņojumā netiek publicēts.
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
Austrija 10% samazinātā likme 
Beļģija 6% samazinātā likme 
Bulgārija 20% 
Čehija 12% samazinātā likme 
Dānija 25% 
Francija 5,5% samazinātā likme 
Grieķija 13% samazinātā likme 
Horvātija 25% 
Igaunija 24% 
Itālija 4% samazinātā likme 
Īrija 23% 
Kipra 5% samazinātā likme 
Latvija 21% 
Lietuva 21% 
Luksemburga 3% samazinātā likme 
Malta 0% samazinātā likme 
Nīderlande 9% samazinātā likme 
Polija 5% samazinātā likme 
Portugāle 6% samazinātā likme 
Rumānija 11% samazinātā likme 
Slovākija 19% samazinātā likme 
Slovēnija 9,5% samazinātā likme 
Somija 13,5% samazinātā likme 
Spānija 21% 
Ungārija 27% 
Vācija 7% samazinātā likme 
Zviedrija 6% samazinātā likme TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 98 €/t |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgumsKvota | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgumsKvota | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 85,75 EUR / t |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | 73,5 EUR / t |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | 24,5 EUR / t |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | 0 EUR / t |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Meksika | 3,7 milj. € | 34,6% | +29% |
 Apvienotā Karaliste | 1,2 milj. € | 10,8% | -36,5% |
 Kolumbija | 1,2 milj. € | 10,7% | -2,1% |
 Serbija | 1,1 milj. € | 9,8% | +6% |
 Kotdivuāra | 915 tūkst. € | 8,5% | +3879,2% |
 Jaunzēlande | 437 tūkst. € | 4,1% | -0,4% |
 Indija | 321 tūkst. € | 3% | +47,6% |
 Brazīlija | 269 tūkst. € | 2,5% | -6,3% |
1102.20 Labības milti, izņemot kviešu miltus un labības maisījuma: kukurūzas milti
Turcija 40,5% Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
ASV specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija AK specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
Kanāda Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Meksika 10% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Brazīlija 9% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Argentīna 9% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Peru 6% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Jaunzēlande 5% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Japāna 21,3% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Taivāna 6% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
GCC Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas · 2× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas · 1× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Ziemeļmaķedonija 10% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Nigērija 20% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
1. Šajā nodaļā neietilpst:
a) grauzdēts iesals, ko izmanto par kafijas aizstājēju (pozīcija 0901 vai 2101);
b) pozīcijas 1901 milti, putraimi, rupja maluma milti vai cietes;
c) pozīcijas 1904 kukurūzas pārslas un pārējie izstrādājumi;
d) sagatavoti vai konservēti dārzeņi, kas minēti pozīcijā 2001, 2004 vai 2005;
e) farmaceitiski produkti (30. nodaļa) un
f) cietes, kam piemīt smaržvielu, kosmētisku līdzekļu vai ķermeņa kopšanas līdzekļu īpašības (33. nodaļa).
2.
A) Miltrūpniecības izstrādājumi, kas minēti tālāk tabulā, ietverami šajā nodaļā tad, ja to sausnas masā:
a) cietes saturs (kas noteikts pēc modificētās Eversa polarimetriskās metodes) pārsniedz 2. ailē minēto; un
b) pelnvielu saturs (pēc minerālvielu piedevas samazināšanas) nepārsniedz 3. ailē minēto.
Pretējā gadījumā tos klasificē pozīcijā 2302. Graudaugu dīgļi – veseli, placināti, pārslās vai malti – tomēr vienmēr klasificējami pozīcijā 1104.
B) Produkti, kas ietverami šajā nodaļā atbilstīgi iepriekš minētajām prasībām, ietilpst pozīcijā 1101 vai 1102, ja caur pītu metāla sietu, kura acu lielumi norādīti tabulas 4. vai 5. ailē, izsijātā procentuālā daļa pēc svara nav mazāka par to, kas paredzēta attiecīgajiem graudaugu produktiem.
Pretējā gadījumā tos klasificē pozīcijā 1103 vai 1104.
| Labība | Cietes saturs | Pelnvielu saturs | Caurlaidības norma sietā ar acojumu | |
|---|---|---|---|---|
| 315 mikrometri (mikroni) | 500 mikrometri (mikroni) | |||
| (1) | (2) | (3) | (4) | (5) |
| Kvieši un rudzi | 45 % | 2,5 % | 80 % | — |
| Mieži | 45 % | 3 % | 80 % | — |
| Auzas | 45 % | 5 % | 80 % | — |
| Kukurūza un graudu sorgo | 45 % | 2 % | — | 90 % |
| Rīsi | 45 % | 1,6 % | 80 % | — |
| Griķi | 45 % | 4 % | 80 % | — |
| Citādi graudaugi | 45 % | 2 % | 50 % | — |
3. Pozīcijā 1103 “putraimi” un “rupja maluma milti” ir graudu sasmalcināšanas produkti, kuriem:
a) attiecībā uz kukurūzas izstrādājumiem caurlaidība pīta metāla sietā ar 2 mm acojumu ir vismaz 95 % masas;
b) attiecībā uz citiem graudaugu produktiem caurlaidība pīta metāla sietā ar 1,25 mm acojumu ir vismaz 95 % masas.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Skat. šīs nodaļas 2. piezīmi.
Šīs pozīcijas milti var saturēt nelielu sāls daudzumu (parasti ne vairāk par 0,5 %), kā arī nelielu amilāzes, samaltu dīgļu un grauzdēta iesala daudzumu.
Tauku satura noteikšanai saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1748/85 (OV L 167, 27.6.1985., 26. lpp.) ir jāpiemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 152/2009 (OV L 54, 26.2.2009., 1. lpp.) III pielikuma G daļā izklāstītā analītiskā metode.
Šajās apakšpozīcijās iekļauj kukurūzas miltus, ko dēvē par “masa miltiem” un kurus iegūst, izmantojot metodi, kuru dēvē par “nikstamalizāciju”. Šāda metode ietver kukurūzas graudu vārīšanu un mērcēšanu kalcija hidroksīda šķīdumā, kam seko žāvēšana un malšana.
Ja tiek izmantotas citas pārstrādes metodes, tādas kā grauzdēšana, produktu no pozīcijas 1102 izslēdz (galvenokārt 19. nodaļa).
2. papildpiezīme
Attiecībā uz kokosriekstiem šīs nodaļas 2. papildpiezīmi piemēro tikai kokosriekstu miltiem, rupja maluma miltiem un pulverim. Sasmalcinātus, ar desikantiem žāvētus kokosriekstus klasificē apakšpozīcijā 0801 11 00, un tie neietilpst pozīcijas 1106 piemērošanas jomā pat tad, ja atbilst šīs nodaļas 2. papildpiezīmes b) punktā izklāstī tajiem kritērijiem.
Sasmalcināti, ar desikantiem žāvēti kokosrieksti tiek uzrādīti skaidiņās, nelielos gaba liņos vai tievās sloksnēs. Kokosriekstu milti, rupja maluma milti un pulveris sastāv no sīkām daļiņām.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | citādi | 98 €/t | — |
| 2025 | nemainīts | 98 €/t | — |
| 2024 | nemainīts | 98 €/t | — |
| 2023 | nemainīts | 98 €/t | — |
| 2022 | nemainīts | 98 €/t | — |
| 2021 | nemainīts | 98 €/t | — |
| 2020 | nemainīts | 98 €/t | — |
| 2019 | Other | 98 €/t | — |
KN kods 1102 20 90 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 1102.20 (labības milti, izņemot kviešu miltus un labības maisījuma: kukurūzas milti).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir specifisks vai kombinēts muitas nodoklis: 98 €/t.
Preces no 111 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 98 €/t.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 1102.20 preces 10,7 milj. € vērtībā (+13% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Meksika ar 35% no importa, otrajā vietā – Apvienotā Karaliste.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 40,5%, Kanāda bez muitas, Meksika 10%, Brazīlija 9%, Argentīna 9%, Peru 6%, Jaunzēlande 5%, Japāna 21,3%, Taivāna 6%, GCC bez muitas, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 10% un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 1102.20 preces 136 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Meksika.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 98 €/t; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
118 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 111 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
Visā apakšpozīcijā 1102.20 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Meksika (2 milj. $), otrajā vietā – Kolumbija.