ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 1517.90
Citi pārtikas tauku un eļļu maisījumi
Nav deklarējams atsevišķi: izmantojiet kādu no apakšiedalījumiem (3) Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Deklarējiet precēm atbilstošo desmitzīmju TARIC kodu: pasākumi apakšpozīcijās var atšķirties.
| 1517 90 99 30 | Microbial oil, refined, containing by weight: -25 % or more but not more than 70 % arachidonic acid and no more than 5 % docosahexenoic acid -standardised with vegetable oil |
| 1517 90 99 90 | Other |
| 1517 90 99 92 | Microbial oil, refined, used in the manufacture of products other than animal feed: - containing by weight 10 % or more but not more than 80 % of eicosapentaenoic acid, and - with an eicosapentaenoic acid/(eicosapentaenoic acid+docosahexenoic acid) value of 0,2 or more, and - standardised with vegetable oil |
| 1517 90 99 99 | Other |
| Kārtas numurs | Izcelsme | Kvotas ietvaros piemērojamais muitas nodoklis | Periods | Apjoms | Atlikums | Derīgums |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 09.2517 | ERGA OMNES | Bez muitas | 2026. gada 1. jūlijs – 2026. gada 31. decembris | 250 000 kg | 248 290 kg | Kritiska |
Atlikumi pēc Komisijas iknedēļas kvotu ziņojuma (2026. gada 23. oktobris).
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Eksporta kontrole - atkritumi | All third countries | Regulation 1157/24 | 2026. gada 21. maijs |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
Austrija 10% samazinātā likme 
Beļģija 6% / 12% samazinātā likme 
Bulgārija 20% 
Čehija 12% samazinātā likme 
Dānija 25% 
Francija 5,5% samazinātā likme 
Grieķija 13% samazinātā likme 
Horvātija 5% samazinātā likme 
Igaunija 24% 
Itālija 22% 
Īrija 23% 
Kipra 5% samazinātā likme 
Latvija 21% 
Lietuva 21% 
Luksemburga 3% samazinātā likme 
Malta 0% samazinātā likme 
Nīderlande 9% samazinātā likme 
Polija 5% samazinātā likme 
Portugāle 6% samazinātā likme 
Rumānija 11% samazinātā likme 
Slovākija 19% samazinātā likme 
Slovēnija 9,5% samazinātā likme 
Somija 13,5% samazinātā likme 
Spānija 10% samazinātā likme 
Ungārija 27% 
Vācija 7% samazinātā likme 
Zviedrija 6% samazinātā likme TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 16% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Norvēģija nolīgums | Norvēģija | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija un vēl 5Indija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | 11,2% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 14,5% |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Amerikas Savienotās Valstis | 71,6 milj. € | 30,3% | -9,7% |
 Apvienotā Karaliste | 43,6 milj. € | 18,4% | -16,9% |
 Norvēģija | 28,3 milj. € | 11,9% | +39% |
 Indonēzija | 20,4 milj. € | 8,6% | +12,1% |
 Šveice | 20 milj. € | 8,4% | -8,1% |
 Islande | 12,9 milj. € | 5,4% | +14% |
 Ēģipte | 10,7 milj. € | 4,5% | +15,5% |
 Ķīna | 8,9 milj. € | 3,8% | -37,4% |
Turcija 2,9% – 46,8% Trešo valstu muitas nodoklis 4 tarifa pozīcijas · vidēji 22,3% ASV 8% – 18% Vispārējā (MFN) 6 tarifa pozīcijas · vidēji 13% · 4× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis AK 2% – 16% Trešo valstu muitas nodoklis 7 tarifa pozīcijas · vidēji 12,3% · 1× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Kanāda Bez muitas – 11% Vispārējā (MFN) 6 tarifa pozīcijas · vidēji 5,9% · 1× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Meksika 20% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Brazīlija 10,8% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Argentīna 10,8% Vispārējā (MFN) 17 tarifa pozīcijas 
Peru 6% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Jaunzēlande Bez muitas – 5% Vispārējā (MFN) 10 tarifa pozīcijas · vidēji 3,5% 
Japāna 2,9% – 21,3% Vispārējā (MFN) 7 tarifa pozīcijas · vidēji 8,5% · 1× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Taivāna 8% – 9% Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas · vidēji 8,3% 
GCC 5% Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 10 tarifa pozīcijas · 9× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Norvēģija Bez muitas – 25,5% Vispārējā (MFN) 7 tarifa pozīcijas · vidēji 8,5% · 1× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Ziemeļmaķedonija 10% Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas · 2× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Nigērija 20% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
The tariff classification of Algae Oil from Norway
The tariff classification of Evening Primrose and Grapeseed Oils from China
The tariff classification of Vegan Lard and Vegan Butter from Japan
The tariff classification of Edible Oil Blend from Spain
kopā 11 lēmumi par šo kodu
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Termina “margarīns” definīciju skatīt 1517 10 un 1517 90 apakšpozīcijas HS skaidrojumos.
Vispārīgie skaidrojumi
Šīs nodaļas apakšpozīcijās lietotais termins “rūpnieciskā izmantošana” attieksies tikai uz tādu izmantošanu, kas ietver pamatprodukta pārveidošanu.
No otras puses, termins “tehniskā izmantošana”, kurš arī sastopams dažās apakšpozīcijās, šādu pārveidošanu neietver.
Tādi apstrādes veidi kā rektifikācija, attīrīšana (rafinēšana) vai hidrogenēšana netiek uzskatīta par “rūpniecisko izmantošanu” vai “tehnisko izmantošanu”.
Jāatzīmē, ka pat uzturā lietojamie produkti var būt paredzēti izmantošanai rūpnieciskām vai tehniskām vajadzībām.
Šīs nodaļas apakšpozīcijas, kurās ietilpst produkti, kurus izmanto tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot uzturā lietojamu produktu ražošanu, ietver eļļas un taukus dzīvnieku barības ražošanai.
1.a papildpiezīme
Augu eļļu šķidrās frakcijas, kas iegūtas, atdalot cieto vielu, piemēram, atdzesējot, izmantojot organiskos šķīdinātājus, virsmaktīvās vielas utt., nevar uzskatīt par neattīrītām eļļām.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | citādi | 16% | — |
| 2025 | nemainīts | 16% | — |
| 2024 | nemainīts | 16% | — |
| 2023 | nemainīts | 16% | — |
| 2022 | nemainīts | 16% | — |
| 2021 | nemainīts | 16% | — |
| 2020 | nemainīts | 16% | — |
| 2019 | Other | 16% | — |
KN kods 1517 90 99 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 1517.90 (margarīns: citādi).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 16%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Preces no 134 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 16%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 1517.90 preces 236,5 milj. € vērtībā (−25% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Amerikas Savienotās Valstis ar 30% no importa, otrajā vietā – Apvienotā Karaliste.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 2,9%–46,8%, ASV 8%–18%, AK 2%–16%, Kanāda 0%–11%, Meksika 20%, Brazīlija 10,8%, Argentīna 10,8%, Peru 6%, Jaunzēlande 0%–5%, Japāna 2,9%–21,3%, Taivāna 8%–9%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija 0%–25,5%, Ziemeļmaķedonija 10% un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 1517.90 preces 2,3 mljrd. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Amerikas Savienotās Valstis.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 16%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
147 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 134 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
Visā apakšpozīcijā 1517.90 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Amerikas Savienotās Valstis (80,7 milj. $), otrajā vietā – Apvienotā Karaliste.