1604 · Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs un kaviāra aizstājēji, sagatavoti no zivju ikriem
Skat. šīs nodaļas 2. apakšpozīciju piezīmi.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 1604.15
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
| Kārtas numurs | Izcelsme | Kvotas ietvaros piemērojamais muitas nodoklis | Periods | Apjoms | Atlikums | Derīgums |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 09.0742 | Norway | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 130 000 kg | 128 050 kg | Atvērta |
| 09.7201 | Peru | Bez muitas | 2026. gada 1. marts – 2027. gada 28. februāris | 800 000 kg | 800 000 kg | Atvērta |
Atlikumi pēc Komisijas iknedēļas kvotu ziņojuma (2026. gada 23. oktobris).
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas kontrole | ERGA OMNES (izņemot Kamerūna, Kambodža, Komoru salas, Trinidāda un Tobāgo, Sentvinsenta un Grenadīnas) | Regulation 1005/08 | 2026. gada 10. janvāris |
| Nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas kontrole | Kamerūna, Kambodža, Komoru salas, Trinidāda un Tobāgo, Sentvinsenta un Grenadīnas | Regulation 1005/08 | 2013. gada 11. decembris – 2027. gada 9. janvāris |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 25% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Norvēģija nolīgumsKvota | Norvēģija | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | 3,1% |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | 12,5% |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | 17,5% |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | 17,5% |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | 17,5% |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | 17,5% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 20% |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 20,2 milj. € | 55,8% | +22,8% | |
| 8,4 milj. € | 23,2% | +17,1% | |
| 3,1 milj. € | 8,6% | +528,2% | |
| 2,1 milj. € | 5,7% | -7,7% | |
| 1,3 milj. € | 3,5% | -69,8% | |
| 461 tūkst. € | 1,3% | -48,2% | |
| 398 tūkst. € | 1,1% | +0,7% | |
| 177 tūkst. € | 0,5% | +42,7% |
1604.15 Zivis, nesadalītas vai gabalos, izņemot maltas zivis: makreles
1. Apakšpozīcijā 160210 “homogenizēti produkti” ir homogenizētas gaļas, gaļas subproduktu, asiņu vai kukaiņu izstrādājumi zīdaiņu vai mazu bērnu pārtikai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru ne vairāk kā 250 g. Šīs definīcijas piemērošanā neņem vērā sastāvdaļas nelielos daudzumos, kas var būt pievienotas izstrādājumam kā garšvielas, konservācijas vai citām vajadzībām. Šie produkti var nelielos daudzumos saturēt acīm redzamus gaļas vai gaļas subproduktu gabaliņus. Šai apakšpozīcijai dodama priekšroka salīdzinājumā ar citām pozīcijas 1602 apakšpozīcijām.
2. Zivis, vēžveidīgie, mīkstmieši un citādi ūdens bezmugurkaulnieki, kas minēti pozīcijā 1604 vai 1605, pieder pie tām pašām sugām, kuras minētas 3. nodaļā ar tiem pašiem nosaukumiem.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Skat. šīs nodaļas 2. apakšpozīciju piezīmi.
Vispārīgie skaidrojumi
Lai klasificētu saliktos jeb jauktos pārtikas izstrādājumus (ieskaitot tā saucamās “gatavās maltītes”), kas sastāv, piemēram, no desas, gaļas, gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, moluskiem vai citādiem ūdens bezmugurkaulniekiem vai no jebkādas iepriekš minēto produktu kombinācijas kopā ar dārzeņiem, spageti, mērci utt., skat. šīs nodaļas 2. piezīmi un šīs nodaļas HS vispārīgo skaidrojumu priekšpēdējo punktu.
2. piezīmes pirmā punkta otrais teikums (klasifikācija pozīcijā, kura atbilst sastāvdaļai, kas ir pārsvarā pēc svara) ir jāpiemēro arī apakšpozīciju noteikšanai. Tomēr iepriekš minētais nav jāpiemēro izstrādājumiem, kuri satur 1601 00. un 1602. pozīcijās minētās aknas (skat. piezīmes (2) punktu).
2. papildpiezīme
Ir jāvadās pēc vispārējā noteikuma, ka gabals, no kura ir iegūta daļa, ir identificējams tikai tad, ja daļas izmēri ir aptuveni 100 × 80 × 2 mm vai vairāk.
Jēdziens “to daļas” ir jāpiemēro tikai tām daļām, kad gabalus, no kuriem tās ir iegūtas (piemēram, šķiņķus), var noteikt drīzāk ar apstiprinošiem paņēmieniem nekā ar izslēgšanas metodi.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | citādas | 25% | — |
| 2025 | nemainīts | 25% | — |
| 2024 | nemainīts | 25% | — |
| 2023 | nemainīts | 25% | — |
| 2022 | nemainīts | 25% | — |
| 2021 | nemainīts | 25% | — |
| 2020 | nemainīts | 25% | — |
| 2019 | Other | 25% | — |
KN kods 1604 15 19 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 1604.15 (zivis, nesadalītas vai gabalos, izņemot maltas zivis: makreles).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 25%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Preces no 127 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 25%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 1604.15 preces 36,2 milj. € vērtībā (+12% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Kaboverde ar 56% no importa, otrajā vietā – Ķīna.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 80%, ASV 3%, AK 20%–25%, Kanāda 8%, Meksika 20%, Brazīlija 14,4%, Argentīna 16%, Peru bez muitas, Jaunzēlande 0%–5%, Japāna 9,6%, Taivāna 25%–30%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija bez muitas un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 1604.15 preces 232 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Kaboverde.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 25%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
146 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 127 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Visā apakšpozīcijā 1604.15 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Kaboverde (15 milj. $), otrajā vietā – Maroka.