2002 10 10 un 2002 10 90 · Veseli vai sagriezti tomāti
Šajās apakšpozīcijās ietilpst veseli vai gabalos sadalīti tomāti, nomizoti vai nenomizoti, konservēti ar sterilizācijas metodi.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 2002.10
2002 10 90
2002 10 90: Tomāti, veseli vai sagriezti: citādi
Konservēti tomāti, veseli vai gabaliņos
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
- 2002 Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti:
- 2002 10 tomāti, veseli vai sagriezti:
- 2002 10 90 citādi
Kas jāmaksā
Imports: ES
Muitas nodoklis 14,4% trešo valstu likme atkarīgs no izcelsmes valsts
Papildu nodokļi un maksājumi 3 papildu pasākumi Importa prasības: 3 PVN importa dalībvalsts standarta likme, no 17% līdz 27%
Muitas kalkulatorsAprēķināt nodokļus un maksājumus → Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 5
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 3
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Importa PVN ES dalībvalstīs
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
-
Austrija 10% samazinātā likme -
Beļģija 6% samazinātā likme -
Bulgārija 20% -
Čehija 12% samazinātā likme -
Dānija 25% -
Francija 5,5% samazinātā likme -
Grieķija 13% samazinātā likme -
Horvātija 25% -
Igaunija 24% -
Itālija 4% samazinātā likme -
Īrija 23% -
Kipra 19% -
Latvija 12% samazinātā likme -
Lietuva 21% -
Luksemburga 17% -
Malta 0% samazinātā likme -
Nīderlande 9% samazinātā likme -
Polija 5% samazinātā likme -
Portugāle 23% -
Rumānija 11% samazinātā likme -
Slovākija 19% samazinātā likme -
Slovēnija 9,5% samazinātā likme -
Somija 13,5% samazinātā likme -
Spānija 10% samazinātā likme -
Ungārija 27% -
Vācija 7% samazinātā likme -
Zviedrija 6% samazinātā likme
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 14,4% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgumsKvota | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgumsKvota | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgumsKvota | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 12,6% |
ES: imports pa mēnešiem · HS 2002.10
pēdējie 12 mēneši92,5 milj. €+11,4% · iepriekšējie 12 mēneši
Vidējā importa cena2,24 € par kg
Preferenciālā likme26%
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Turcija | 58,4 milj. € | 63,2% | +26,5% |
 Tunisija | 20,2 milj. € | 21,9% | -8,6% |
 Maroka | 5,3 milj. € | 5,7% | -6,2% |
 Apvienotā Karaliste | 3,7 milj. € | 4% | -1,9% |
 Ukraina | 1,1 milj. € | 1,2% | -8,9% |
 Ķīna | 813 tūkst. € | 0,9% | -15,6% |
 Ēģipte | 649 tūkst. € | 0,7% | +215,7% |
 Ziemeļmaķedonija | 416 tūkst. € | 0,4% | -0,4% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
2002.10 tomāti, veseli vai sagriezti
Turcija 135,9% Trešo valstu muitas nodoklis 3 tarifa pozīcijas 
ASV 12,5% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija AK 14% Trešo valstu muitas nodoklis 3 tarifa pozīcijas 
Kanāda 11,5% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Meksika 20% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Brazīlija 12,6% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Argentīna 12,6% Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
Peru 6% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Jaunzēlande Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Japāna 9% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Taivāna 10% Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
GCC 5% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Šveice specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
Norvēģija specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas Ziemeļmaķedonija 50% Trešo valstu muitas nodoklis 3 tarifa pozīcijas 
Nigērija 35% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija ES: tarifa pozīcijas: 2002.10
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
- H340768 U.S. CBP
Protest and Application for Further Review of Protest No. 4601-24-137284; Tariff Classification of Certain Canned Tomato Products
- N284134 U.S. CBP
The tariff classification of prepared vegetable products from Italy.
- 600015628 HMRC
The product is sliced whole tomato crisps that are vacuum‑fried in rapeseed oil. They are packaged in 2.0 lb vacuum‑packed aluminium foil bags bags, with six bags per carton. Fresh tomatoes are tested, washed, sliced, steam‑disinfected and IQF frozen, then lightly coated in a tapioca starch…
- 600015137 HMRC
Slow Roasted Tomatoes in Oil frozen Weight: 1kg packaged in a vacuum and heat-sealed blue PE bag and then a brown cardboard box
- 600015138 HMRC
Chopped roasted tomatoes in oil. Product is made from tomatoes with herbs and are oven dried for 5 hours. Stored in oil and frozen. Packaged in a vacuum polyethylene bag and in a cardboard box.
- 600015139 HMRC
roasted tomatoes in oil dried tomatoes and seasoning ingredients. Stored in oil and frozen. Weight: 5kg Packaged in a vacuum polyethylene bag and then in a cardboard box.
kopā 15 lēmumi par šo kodu
Juridiskās piezīmes
Piezīmes
1. Šajā nodaļā neietilpst:
a) dārzeņi, augļi vai rieksti, kas sagatavoti vai konservēti ar 7., 8. vai 11. nodaļā minētajiem paņēmieniem;
b) dārzeņu tauki un eļļas (15. nodaļa);
c) pārtikas izstrādājumi, kas satur vairāk par 20 % no svara desas, gaļu, gaļas subproduktus, asinis, kukaiņus, zivis vai vēžveidīgos, mīkstmiešus un citus ūdens bezmugurkaulniekus vai jebkurus to maisījumus (16. nodaļa);
d) maizes izstrādājumi un citi pozīcijā 1905 minētie produkti, vai
e) homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi, kas minēti pozīcijā 2104.
2. Pozīcijās 2007 un 2008 nav ietvertas augļu želejas, augļu pastas, iecukurotas mandeles un tamlīdzīgi cukura konditorejas izstrādājumi (pozīcija 1704) un šokolādes konditorejas izstrādājumi (pozīcija 1806).
3. Pozīcijās 2001, 2004 un 2005 ir ietverti tikai tie 7. nodaļas vai pozīcijas 1105 vai 1106 produkti (izņemot 8. nodaļas miltus, rupja maluma miltus un pulverus), kas apstrādāti vai konservēti ar paņēmieniem, kuri nav minēti 1. piezīmes a) apakšpunktā.
4. Tomātu sula ar sausnas saturu 7 % vai vairāk jāklasificē pozīcijā 2002.
5. Pozīcijā 2007 “termiski apstrādāti” ir produkti, kam piemērota termiskā apstrāde atmosfēras spiedienā vai vakuumā, lai paaugstinātu produkta viskozitāti, samazinot ūdens saturu vai citādi.
6. Pozīcijā 2009 “neraudzētas sulas un sulas bez spirta piedevas” ir sulas, kuru spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,5 tilp. % (sk. 22. nodaļas 2. piezīmi).
KN skaidrojumi
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Nodaļas vispārīgās piezīmes
DĀRZEŅU, AUGĻU, RIEKSTU VAI CITU AUGU DAĻU IZSTRĀDĀJUMI
Vispārīgie skaidrojumi
Šajā nodaļā ietverti tādi patēriņam gatavi uzkodu produkti, kā, piemēram, kaltēti zirņi vai zemesrieksti, kas tikai daļēji ir pārklāti ar mīklu un kuru būtiskākā īpašība attiecīgi ir dārzeņi, augļi, rieksti vai citas augu daļas.
Šajā nodaļā ietilpst arī gurķi un pipargurķīši, kas izturēti pilnā pienskābajā fermentācijā.
Tomēr gurķīši un pipargurķīši, kas nav izturēti pilnā pienskābajā fermentācijā un kuri īslaicīgi saglabāti sālījumā, jāklasificē ar 0711 40 00 apakšpozīcijā, ja tie nav derīgi tūlītējam patēriņam. Šie produkti parasti satur vismaz 10 % sāls (no masas).
4. piezīme
Lai noteiktu tomātu sulas sausā svara saturu, ir jāpiemēro analītiskā metode, kas izklāstīta Komisijas Regulas (EEK) Nr. 1979/82 pielikumā (OV L 214, 22.7.1982., 12. lpp.).
1. papildpiezīme
Lai noteiktu produkta skābes saturu, ir jāhomogenizē produktu šķidrās un cietās daļas tādās proporcijās, kas dalās bez atlikuma.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Šī apakšpozīcija iepriekšējos gados
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | citādi | 14,4% | — |
| 2025 | nemainīts | 14,4% | — |
| 2024 | nemainīts | 14,4% | — |
| 2023 | nemainīts | 14,4% | — |
| 2022 | nemainīts | 14,4% | — |
| 2021 | nemainīts | 14,4% | — |
| 2020 | nemainīts | 14,4% | — |
| 2019 | Other | 14,4% | — |
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijā 2002.10 (tomāti, veseli vai sagriezti) ir 3 tarifa pozīcijas; viena no tām ir 2002 10 90.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 14,4%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Precēm no 134 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (14,4%) vietā; 130 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
ES imports HS apakšpozīcijā 2002.10 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 92,5 milj. € (+11% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 2,24 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Turcija ar 63% no importa, otrajā vietā – Tunisija.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 135,9%, ASV 12,5%, AK 14%, Kanāda 11,5%, Meksika 20%, Brazīlija 12,6%, Argentīna 12,6%, Peru 6%, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 9%, Taivāna 10%, GCC 5%, Ziemeļmaķedonija 50% un Nigērija 35%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 2002.10 preces 1 mljrd. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Turcija.
Jautājumi un atbildes
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2002 10 90 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 14,4%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kurām valstīm kodam 2002 10 90 piemēro zemāku likmi?
134 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 130 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Vai kodam 2002 10 90 piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES dalībvalstis importē šīs preces?
Visā apakšpozīcijā 2002.10 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Turcija (38 milj. $), otrajā vietā – Tunisija.