ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 2002.90
Tomātu pasta un citādi konservēti tomāti
Nav deklarējams atsevišķi: izmantojiet kādu no apakšiedalījumiem (2) Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Deklarējiet precēm atbilstošo desmitzīmju TARIC kodu: pasākumi apakšpozīcijās var atšķirties.
| 2002 90 49 20 | With a dry matter content of more than 30 % by weight |
| 2002 90 49 95 | Other |
| Kārtas numurs | Izcelsme | Kvotas ietvaros piemērojamais muitas nodoklis | Periods | Apjoms | Atlikums | Derīgums |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 09.1012 | Algeria | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 300 000 kg | 300 000 kg | Atvērta |
| 09.1215 | Tunisia | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 4 000 000 kg | 2 095 315 kg | Atvērta |
| 09.1377 | Israel | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 784 000 kg | 612 472 kg | Atvērta |
Atlikumi pēc Komisijas iknedēļas kvotu ziņojuma (2026. gada 23. oktobris).
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
Austrija 10% samazinātā likme 
Beļģija 6% samazinātā likme 
Bulgārija 20% 
Čehija 12% samazinātā likme 
Dānija 25% 
Francija 5,5% samazinātā likme 
Grieķija 13% samazinātā likme 
Horvātija 25% 
Igaunija 24% 
Itālija 4% samazinātā likme 
Īrija 23% 
Kipra 19% 
Latvija 12% samazinātā likme 
Lietuva 21% 
Luksemburga 3% samazinātā likme 
Malta 0% samazinātā likme 
Nīderlande 9% samazinātā likme 
Polija 5% samazinātā likme 
Portugāle 23% 
Rumānija 11% samazinātā likme 
Slovākija 19% samazinātā likme 
Slovēnija 9,5% samazinātā likme 
Somija 13,5% samazinātā likme 
Spānija 10% samazinātā likme 
Ungārija 27% 
Vācija 7% samazinātā likme 
Zviedrija 6% samazinātā likme TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 14,4% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgumsKvota | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgumsKvota | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgumsKvota | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgumsKvota | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 12,6% |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Amerikas Savienotās Valstis | 84,8 milj. € | 29% | +40,7% |
 Ķīna | 68,5 milj. € | 23,4% | -40,9% |
 Čīle | 42,3 milj. € | 14,5% | -6,7% |
 Turcija | 29,8 milj. € | 10,2% | -39,1% |
 Ēģipte | 24,5 milj. € | 8,4% | -23% |
 Ukraina | 20 milj. € | 6,8% | -8,5% |
 Peru | 4,9 milj. € | 1,7% | +107,4% |
 Irāna | 2,9 milj. € | 1% | -54,2% |
2002.90 Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti: citādi
Turcija 135,9% Trešo valstu muitas nodoklis 6 tarifa pozīcijas ASV 11,6% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
AK 14% Trešo valstu muitas nodoklis 9 tarifa pozīcijas 
Kanāda 11,5% Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas 
Meksika 20% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Brazīlija 12,6% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Argentīna 12,6% Vispārējā (MFN) 21 tarifa pozīcija Peru 6% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Jaunzēlande Bez muitas Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Japāna 9% – 16% Vispārējā (MFN) 6 tarifa pozīcijas · vidēji 14,4% 
Taivāna 10% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
GCC 5% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas · 2× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Ziemeļmaķedonija 25% – 50% Vispārējā (MFN) 10 tarifa pozīcijas · vidēji 45% 
Nigērija 10% – 35% Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas · vidēji 22,5% ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
The tariff classification of crushed tomatoes with olive oil from Italy
Frozen Tomatade Food product made for consumption. It is made primarily from tomatoes. This item is oven dried and blended with other ingredients, with a moisture content of 57%. It is stored a frozen temperatures below -18°C. It is packaged in a blue PE bag and then into a white cardboard case.…
1. Šajā nodaļā neietilpst:
a) dārzeņi, augļi vai rieksti, kas sagatavoti vai konservēti ar 7., 8. vai 11. nodaļā minētajiem paņēmieniem;
b) dārzeņu tauki un eļļas (15. nodaļa);
c) pārtikas izstrādājumi, kas satur vairāk par 20 % no svara desas, gaļu, gaļas subproduktus, asinis, kukaiņus, zivis vai vēžveidīgos, mīkstmiešus un citus ūdens bezmugurkaulniekus vai jebkurus to maisījumus (16. nodaļa);
d) maizes izstrādājumi un citi pozīcijā 1905 minētie produkti, vai
e) homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi, kas minēti pozīcijā 2104.
2. Pozīcijās 2007 un 2008 nav ietvertas augļu želejas, augļu pastas, iecukurotas mandeles un tamlīdzīgi cukura konditorejas izstrādājumi (pozīcija 1704) un šokolādes konditorejas izstrādājumi (pozīcija 1806).
3. Pozīcijās 2001, 2004 un 2005 ir ietverti tikai tie 7. nodaļas vai pozīcijas 1105 vai 1106 produkti (izņemot 8. nodaļas miltus, rupja maluma miltus un pulverus), kas apstrādāti vai konservēti ar paņēmieniem, kuri nav minēti 1. piezīmes a) apakšpunktā.
4. Tomātu sula ar sausnas saturu 7 % vai vairāk jāklasificē pozīcijā 2002.
5. Pozīcijā 2007 “termiski apstrādāti” ir produkti, kam piemērota termiskā apstrāde atmosfēras spiedienā vai vakuumā, lai paaugstinātu produkta viskozitāti, samazinot ūdens saturu vai citādi.
6. Pozīcijā 2009 “neraudzētas sulas un sulas bez spirta piedevas” ir sulas, kuru spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,5 tilp. % (sk. 22. nodaļas 2. piezīmi).
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Šajās apakšpozīcijās ietilpst tomātu biezenis, gabalu formā vai nē, tomātu koncentrāts un tomātu sula ar sausnas saturu 7 % vai vairāk. Tajās ietilpst arī tomātu pulveris, kas iegūts, atūdeņojot tomātu sulu; tomēr tajās neietilpst pulveris, kas iegūts, samaļot no šķēlēs sagrieztiem un tad izkaltētiem tomātiem iegūtas pārslas – tāds pulveris ietilpst 0712 90 30. apakšpozīcijā.
Vispārīgie skaidrojumi
Šajā nodaļā ietverti tādi patēriņam gatavi uzkodu produkti, kā, piemēram, kaltēti zirņi vai zemesrieksti, kas tikai daļēji ir pārklāti ar mīklu un kuru būtiskākā īpašība attiecīgi ir dārzeņi, augļi, rieksti vai citas augu daļas.
Šajā nodaļā ietilpst arī gurķi un pipargurķīši, kas izturēti pilnā pienskābajā fermentācijā.
Tomēr gurķīši un pipargurķīši, kas nav izturēti pilnā pienskābajā fermentācijā un kuri īslaicīgi saglabāti sālījumā, jāklasificē ar 0711 40 00 apakšpozīcijā, ja tie nav derīgi tūlītējam patēriņam. Šie produkti parasti satur vismaz 10 % sāls (no masas).
4. piezīme
Lai noteiktu tomātu sulas sausā svara saturu, ir jāpiemēro analītiskā metode, kas izklāstīta Komisijas Regulas (EEK) Nr. 1979/82 pielikumā (OV L 214, 22.7.1982., 12. lpp.).
1. papildpiezīme
Lai noteiktu produkta skābes saturu, ir jāhomogenizē produktu šķidrās un cietās daļas tādās proporcijās, kas dalās bez atlikuma.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg | 14,4% | — |
| 2025 | nemainīts | 14,4% | — |
| 2024 | In immediate packings of a net content not exceeding 1 kg | 14,4% | — |
| 2023 | tā gada nomenklatūrā nav | — | — |
| 2022 | tā gada nomenklatūrā nav | — | — |
| 2021 | tā gada nomenklatūrā nav | — | — |
| 2020 | tā gada nomenklatūrā nav | — | — |
| 2019 | tā gada nomenklatūrā nav | — | — |
Lietots kopš 2024; agrāk šīs preces klasificēja pozīcijā 2002 90 39, 2002 90 99.
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijā 2002.90 (bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti: citādi) ir 6 tarifa pozīcijas; viena no tām ir 2002 90 49.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 14,4%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Precēm no 136 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (14,4%) vietā; 132 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
ES imports HS apakšpozīcijā 2002.90 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 292,2 milj. € (−16% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 0,93 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Amerikas Savienotās Valstis ar 29% no importa, otrajā vietā – Ķīna.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 135,9%, ASV 11,6%, AK 14%, Kanāda 11,5%, Meksika 20%, Brazīlija 12,6%, Argentīna 12,6%, Peru 6%, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 9%–16%, Taivāna 10%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 25%–50% un Nigērija 10%–35%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 2002.90 preces 2 mljrd. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Ķīna.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 14,4%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
136 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 132 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
Visā apakšpozīcijā 2002.90 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Ķīna (215 milj. $), otrajā vietā – Amerikas Savienotās Valstis.