ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 2005.70
Konservētas olīvas
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
Austrija 10% samazinātā likme 
Beļģija 6% samazinātā likme 
Bulgārija 20% 
Čehija 12% samazinātā likme 
Dānija 25% 
Francija 5,5% samazinātā likme 
Grieķija 13% samazinātā likme 
Horvātija 25% 
Igaunija 24% 
Itālija 4% / 10% samazinātā likme 
Īrija 23% 
Kipra 19% 
Latvija 12% samazinātā likme 
Lietuva 21% 
Luksemburga 17% 
Malta 0% samazinātā likme 
Nīderlande 9% samazinātā likme 
Polija 5% samazinātā likme 
Portugāle 23% 
Rumānija 11% samazinātā likme 
Slovākija 19% samazinātā likme 
Slovēnija 9,5% samazinātā likme 
Somija 13,5% samazinātā likme 
Spānija 10% samazinātā likme 
Ungārija 27% 
Vācija 7% samazinātā likme 
Zviedrija 6% samazinātā likme TEDB · 2026. gada 27. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 12,8% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | 8,9% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 11,2% |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Turcija | 103,5 milj. € | 33,7% | -8,5% |
 Maroka | 99,8 milj. € | 32,5% | -5% |
 Ēģipte | 64,4 milj. € | 21% | +48% |
 Albānija | 25,6 milj. € | 8,3% | +8,9% |
 Argentīna | 2,8 milj. € | 0,9% | -13% |
 Apvienotā Karaliste | 2,8 milj. € | 0,9% | +44,3% |
 Sīrija | 2,5 milj. € | 0,8% | +18,5% |
 Libāna | 986 tūkst. € | 0,3% | -10,4% |
2005.70 Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti: olīvas
Turcija 39% Trešo valstu muitas nodoklis 8 tarifa pozīcijas 
ASV specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Vispārējā (MFN) 16 tarifa pozīcijas AK 12% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Kanāda Bez muitas – 8% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas · vidēji 4% 
Meksika 20% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Brazīlija 12,6% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Argentīna 12,6% Vispārējā (MFN) 12 tarifa pozīcijas 
Peru 6% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Jaunzēlande Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Japāna 5,4% – 9% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas · vidēji 7,2% 
Taivāna 15% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
GCC 5% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Ziemeļmaķedonija 20% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Nigērija 20% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
The tariff classification of olives from Greece
The tariff classification of Olives from Spain
The classification and country of origin of green olives from Morocco, Greece and Egypt
Product is a Antipasti sharing platter. This platter contains Kalamata Olives with pepperdrop peppers, garlic stuffed olives, chargrilled peppers, taralli (biscuits) and cave aged cheddar cheese. The olives make up the majority of the platter and are not frozen or preserved by vinegar or acetic…
1. Šajā nodaļā neietilpst:
a) dārzeņi, augļi vai rieksti, kas sagatavoti vai konservēti ar 7., 8. vai 11. nodaļā minētajiem paņēmieniem;
b) dārzeņu tauki un eļļas (15. nodaļa);
c) pārtikas izstrādājumi, kas satur vairāk par 20 % no svara desas, gaļu, gaļas subproduktus, asinis, kukaiņus, zivis vai vēžveidīgos, mīkstmiešus un citus ūdens bezmugurkaulniekus vai jebkurus to maisījumus (16. nodaļa);
d) maizes izstrādājumi un citi pozīcijā 1905 minētie produkti, vai
e) homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi, kas minēti pozīcijā 2104.
2. Pozīcijās 2007 un 2008 nav ietvertas augļu želejas, augļu pastas, iecukurotas mandeles un tamlīdzīgi cukura konditorejas izstrādājumi (pozīcija 1704) un šokolādes konditorejas izstrādājumi (pozīcija 1806).
3. Pozīcijās 2001, 2004 un 2005 ir ietverti tikai tie 7. nodaļas vai pozīcijas 1105 vai 1106 produkti (izņemot 8. nodaļas miltus, rupja maluma miltus un pulverus), kas apstrādāti vai konservēti ar paņēmieniem, kuri nav minēti 1. piezīmes a) apakšpunktā.
4. Tomātu sula ar sausnas saturu 7 % vai vairāk jāklasificē pozīcijā 2002.
5. Pozīcijā 2007 “termiski apstrādāti” ir produkti, kam piemērota termiskā apstrāde atmosfēras spiedienā vai vakuumā, lai paaugstinātu produkta viskozitāti, samazinot ūdens saturu vai citādi.
6. Pozīcijā 2009 “neraudzētas sulas un sulas bez spirta piedevas” ir sulas, kuru spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,5 tilp. % (sk. 22. nodaļas 2. piezīmi).
1. Apakšpozīcijā 200510 “homogenizēti dārzeņi” ir homogenizēti dārzeņu izstrādājumi zīdaiņu vai mazu bērnu pārtikai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru ne vairāk kā 250 g. Šīs definīcijas piemērošanā neņem vērā sastāvdaļas nelielos daudzumos, kas var būt pievienotas izstrādājumam kā garšvielas, konservācijas vai citām vajadzībām. Šajos produktos var nelielā daudzumā būt acīm redzami dārzeņu gabaliņi. Šī apakšpozīcija ir prioritāra salīdzinājumā ar citām pozīcijas 2005 apakšpozīcijām.
2. Apakšpozīcijā 200710 “homogenizēti izstrādājumi” ir homogenizēti izstrādājumi no augļiem zīdaiņu vai mazu bērnu pārtikai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru ne vairāk kā 250 g. Šīs definīcijas piemērošanā neņem vērā sastāvdaļas nelielos daudzumos, kas var būt pievienotas izstrādājumam kā garšvielas, konservācijas vai citām vajadzībām. Šajos produktos var nelielā daudzumā būt acīm redzami augļu gabaliņi. Apakšpozīcija 200710 ir prioritāra salīdzinājumā ar citām pozīcijas 2007 apakšpozīcijām.
3. Apakšpozīcijās 200912, 200921, 200931, 200941, 200961 un 200971 “Briksa vērtība” ir Briksa grādu tiešais nolasījums no Briksa hidrometra vai 20 °C temperatūrā ar refraktometru iegūts atstarošanas indekss, kas izteikts kā saharozes saturs procentos, kuru koriģē atbilstoši 20 °C, ja nolasījums izdarīts atšķirīgā temperatūrā.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Šai pozīcijai ir jāpiemēro 2004. pozīcijas skaidrojumi.
Šajā pozīcijā ietilpst produkts, kurš pazīstams kā “papads”, kurš ir gatavots no sausas pākšaugu dārzeņu miltu mīklas plātnēm, sāls, garšvielām, eļļas, pacelšanas vielas un, dažos gadījumos, neliela daudzuma graudaugu miltu vai rīsu miltu.
Šajās apakšpozīcijās ietilpst 2005. pozīcijas HS skaidrojumu ceturtā punkta (1) apakšpunktā minētās olīvas, pildītas vai nepildītas ar dārzeņiem (piemēram, ar saldajiem pipariem vai smaržīgajiem pipariem), augļiem vai riekstiem (piemēram, mandelēm), vai dārzeņu un augļu vai riekstu maisījumu.
Vispārīgie skaidrojumi
Šajā nodaļā ietverti tādi patēriņam gatavi uzkodu produkti, kā, piemēram, kaltēti zirņi vai zemesrieksti, kas tikai daļēji ir pārklāti ar mīklu un kuru būtiskākā īpašība attiecīgi ir dārzeņi, augļi, rieksti vai citas augu daļas.
Šajā nodaļā ietilpst arī gurķi un pipargurķīši, kas izturēti pilnā pienskābajā fermentācijā.
Tomēr gurķīši un pipargurķīši, kas nav izturēti pilnā pienskābajā fermentācijā un kuri īslaicīgi saglabāti sālījumā, jāklasificē ar 0711 40 00 apakšpozīcijā, ja tie nav derīgi tūlītējam patēriņam. Šie produkti parasti satur vismaz 10 % sāls (no masas).
4. piezīme
Lai noteiktu tomātu sulas sausā svara saturu, ir jāpiemēro analītiskā metode, kas izklāstīta Komisijas Regulas (EEK) Nr. 1979/82 pielikumā (OV L 214, 22.7.1982., 12. lpp.).
1. papildpiezīme
Lai noteiktu produkta skābes saturu, ir jāhomogenizē produktu šķidrās un cietās daļas tādās proporcijās, kas dalās bez atlikuma.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | olīvas | 12,8% | kg/net eda |
| 2025 | nemainīts | 12,8% | kg/net eda |
| 2024 | nemainīts | 12,8% | kg/net eda |
| 2023 | nemainīts | 12,8% | kg/net eda |
| 2022 | nemainīts | 12,8% | kg/net eda |
| 2021 | nemainīts | 12,8% | kg/net eda |
| 2020 | nemainīts | 12,8% | kg/net eda |
| 2019 | Olives | 12,8% | kg/net eda |
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijai 2005.70 (bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti: olīvas) atbilst tikai viena tarifa pozīcija – 2005 70 00.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 12,8%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: kg/net eda.
Precēm no 149 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (12,8%) vietā; 135 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
ES imports HS apakšpozīcijā 2005.70 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 307,1 milj. € (+3% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 1,79 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Turcija ar 34% no importa, otrajā vietā – Maroka.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 39%, AK 12%, Kanāda 0%–8%, Meksika 20%, Brazīlija 12,6%, Argentīna 12,6%, Peru 6%, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 5,4%–9%, Taivāna 15%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 20% un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 2005.70 preces 1,3 mljrd. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Maroka.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 12,8%; papildu mērvienība – kg/net eda. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
149 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 135 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
Visā apakšpozīcijā 2005.70 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Maroka (188 milj. $), otrajā vietā – Turcija.