ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 2520.20

2520 20 00

2520 20 00: Ģipšakmens: ģipsis

✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris

  1. 2520 Ģipšakmens; anhidrīts; ģipsis (no dedzinātā ģipšakmens vai kalcija sulfāta), nekrāsots vai iekrāsots, kas satur vai nesatur nelielu daudzumu paātrinātāju vai palēninātāju:
  2. 2520 20 00 ģipsis

Kas jāmaksā

Imports: ES

Muitas nodoklis Bez muitas trešo valstu likme atkarīgs no izcelsmes valsts
Papildu nodokļi un maksājumi 2 papildu pasākumi Importa prasības: 4
PVN importa dalībvalsts standarta likme, no 17% līdz 27%
Muitas kalkulatorsAprēķināt nodokļus un maksājumus →

Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi

Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.

Papildu nodokļi un maksājumi 3

  • Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Spēkā
    līdz 2026. gada 31. oktobris
    Tiesību akts
    Regulation 0382/26
  • Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Spēkā
    no 2026. gada 1. novembris
    Tiesību akts
    Regulation 0382/26
    Dokumenti
    • C127 Tirdzniecības produkta identifikators
    • C128 Nestandartizēts ražotāja produkta identifikators
    • C129 Standartizēts ražotāja produkta identifikators
    • Y081 Nav standartizēta ražotāja produkta identifikatora deklarētajam produktam
  • Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Spēkā
    no 2026. gada 1. novembris
    Tiesību akts
    Regulation 2108/26
    Dokumenti
    • Y126 Goods sold in distance sales

Importa prasības 4

  • Aizliegums vai ierobežojumsImporta aizliegums
    Izcelsmes valstis
    Ziemeļkoreja
    Tiesību akts
    Regulation 0285/18
  • Importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    Ukraina
    Tiesību akts
    Regulation 0692/14
    Dokumenti
    • Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
    • N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
    • N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
  • Importa kontroleImporta kontrole par REACH
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Tiesību akts
    Regulation 1907/06
    Dokumenti
    • Y106 Atbilstība REACH ierobežojumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 2. slejā
    • Y110 Atkāpe no REACH ierobežojumiem atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1907/2006 67. panta 1. un 2. punktam
    • Y113 Uz vielu/maisījumu neattiecas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 noteikumi (XVII pielikums)
  • Importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    Ukraina
    Tiesību akts
    Regulation 0263/22
    Dokumenti
    • Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
    • N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
    • N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs

Eksporta pasākumi 4

Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.

Eksporta pasākumiGalamērķisTiesību aktsDerīgums
Eksporta kontroleSankciju režīms: Crimea and Sevastopol Ukraina Regulation 0692/14 2025. gada 25. februāris
Eksporta kontroleSankciju režīms: Russia Krievija Regulation 0833/14 2025. gada 27. maijs
Eksporta kontroleSankciju režīms: Belarus Baltkrievija Regulation 0765/06 2025. gada 25. februāris
Eksporta kontroleSankciju režīms: Non-government-controlled areas of Ukraine Ukraina Regulation 0263/22 2022. gada 25. augusts

TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris

Importa PVN ES dalībvalstīs

Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.

  • Austrija 20%
  • Beļģija 21%
  • Bulgārija 20%
  • Čehija 12% samazinātā likme
  • Dānija 25%
  • Francija 20%
  • Grieķija 24%
  • Horvātija 25%
  • Igaunija 24%
  • Itālija 22%
  • Īrija 23%
  • Kipra 19%
  • Latvija 21%
  • Lietuva 21%
  • Luksemburga 17%
  • Malta 18%
  • Nīderlande 21%
  • Polija 23%
  • Portugāle 23%
  • Rumānija 21%
  • Slovākija 23%
  • Slovēnija 22%
  • Somija 25,5%
  • Spānija 21%
  • Ungārija 27%
  • Vācija 19%
  • Zviedrija 25%

TEDB · 2026. gada 26. oktobris

ES: imports pa mēnešiem · HS 2520.20

pēdējie 12 mēneši27,1 milj. €+1,7% · iepriekšējie 12 mēneši
Vidējā importa cena0,10 € par kg
Preferenciālā likme0%
2024. g. janv.: 2,6 milj. €2024. g. febr.: 2,2 milj. €2024. g. marts: 2 milj. €2024. g. apr.: 2,6 milj. €2024. g. maijs: 1,6 milj. €2024. g. jūn.: 2,2 milj. €2024. g. jūl.: 3,1 milj. €2024. g. aug.: 1,8 milj. €2024. g. sept.: 2,3 milj. €2024. g. okt.: 2,8 milj. €2024. g. nov.: 2 milj. €2024. g. dec.: 1,7 milj. €2025. g. janv.: 2,8 milj. €2025. g. febr.: 1,9 milj. €2025. g. marts: 2,3 milj. €2025. g. apr.: 2,1 milj. €2025. g. maijs: 2,3 milj. €2025. g. jūn.: 2,4 milj. €2025. g. jūl.: 2,4 milj. €2025. g. aug.: 1,7 milj. €2025. g. sept.: 2,5 milj. €2025. g. okt.: 2 milj. €2025. g. nov.: 2,5 milj. €2025. g. dec.: 1,5 milj. €2026. g. janv.: 1,6 milj. €2026. g. febr.: 1,7 milj. €2026. g. marts: 2,7 milj. €2026. g. apr.: 2,9 milj. €2026. g. maijs: 2,2 milj. €2026. g. jūn.: 2,9 milj. €2026. g. jūl.: 2,7 milj. €2026. g. aug.: 1,8 milj. € 202420252026
Dati līdz: 2026. g. augusts (provizoriski) · Mēneša dati: Eurostat Comext (CC BY 4.0), HMRC (OGL v3.0)

Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši

ValstsVērtībaDaļaIzmaiņas
Apvienotā Karaliste 8,1 milj. € 30,1% +4,5%
Maroka 4,6 milj. € 17,1% +29,1%
Turcija 4,6 milj. € 17% +8,9%
Amerikas Savienotās Valstis 3,5 milj. € 13,1% +0,3%
Ķīna 2 milj. € 7,4% -3,3%
Moldova 1,6 milj. € 5,8% -57,7%
Bosnija un Hercegovina 949 tūkst. € 3,5% +18%
Tunisija 526 tūkst. € 1,9% +197 501,1%

Tā pati apakšpozīcija citos tarifos

2520.20 Ģipšakmens: ģipsis

Turcija Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 3 tarifa pozīcijas ASV Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija AK Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija Kanāda Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Meksika Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Brazīlija 3,6% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas Argentīna 3,6% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas Peru Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Jaunzēlande Bez muitas Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas Japāna Bez muitas – 2,5% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas · vidēji 1,3% Taivāna Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija GCC 5% Vispārējā (MFN) 5 tarifa pozīcijas Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Ziemeļmaķedonija 15% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Nigērija 10% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija

Juridiskās piezīmes

Nodaļas piezīmes: Nodaļa 25 →

KN skaidrojumi

Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.

2520 20 00 · Ģipsis

Šajā apakšpozīcijā ietilpst celtniecības apmetums.

Celtniecības apmetums tiek izgatavots, pakļaujot jēlģipsi (ģipša iezi vai citus ģipsi saturošus materiālus, piemēram, ķīmiskās rūpniecības blakusproduktus) speciālam bagātināšanas un kalcinēšanas procesam. Speciālas īpašības var iegūt, ražošanas procesā pievienojot speciālas piedevas. Tās var būt brīvi peldošu vielu (tas ir, vielu, kas īpašā veidā ietekmē ģipša īpašības – piemēram, tā blīvumu vai lipšanas īpašības) un palēninātāju vai paātrinātāju formā.

Celtniecības apmetumu izmanto, piemēram, kā apmetuma ģipsi sienu un griestu apmešanai, celtniecības paneļu vai citu celtniecības elementu ražošanai vai flīžu vai krāsns podiņu savienošanai.

Nodaļas vispārīgās piezīmes

SĀLS; SĒRS; ZEMES UN AKMENS; APMEŠANAS MATERIĀLI, KAĻĶI UN CEMENTS

1. piezīme

Flotācijas process ir paredzēts derīgo izrakteņu vērtīgo daļu atdalīšanai no tukšajiem iežiem, šajā procesā derīgo izrakteņu daļiņas uzpeld ūdens virspusē, bet tukšie ieži nogulsnējas.

Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union

Šī apakšpozīcija iepriekšējos gados

Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.

GadsAprakstsMuitas nodoklis trešām valstīmPapildu mērvienība
2026 ģipsis Bez muitas —
2025 nemainīts Bez muitas —
2024 nemainīts Bez muitas —
2023 nemainīts Bez muitas —
2022 nemainīts Bez muitas —
2021 nemainīts Bez muitas —
2020 nemainīts Bez muitas —
2019 Plasters Bez muitas —

KN kods 2520 20 00 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 2520.20 (ģipšakmens: ģipsis).

Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0% (bez muitas); daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.

Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 2520.20 preces 27,1 milj. € vērtībā (+2% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Apvienotā Karaliste ar 30% no importa, otrajā vietā – Maroka.

Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija bez muitas, ASV bez muitas, AK bez muitas, Kanāda bez muitas, Meksika bez muitas, Brazīlija 3,6%, Argentīna 3,6%, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 0%–2,5%, Taivāna bez muitas, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 15% un Nigērija 10%.

2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 2520.20 preces 230 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Apvienotā Karaliste.

Jautājumi un atbildes

Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2520 20 00 ES?

ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0% (bez muitas); papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.

No kurām valstīm ES dalībvalstis importē šīs preces?

Visā apakšpozīcijā 2520.20 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Apvienotā Karaliste (8 milj. $), otrajā vietā – Moldova.

Lejupielādēt CSV formātā Sekot izmaiņām (RSS)