ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 2621.90
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Crimea and Sevastopol | Ukraina | Regulation 0692/14 | 2025. gada 25. februāris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2026. gada 26. janvāris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Belarus | Baltkrievija | Regulation 0765/06 | 2025. gada 24. oktobris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Non-government-controlled areas of Ukraine | Ukraina | Regulation 0263/22 | 2022. gada 25. augusts |
| Eksporta kontrole - atkritumi | All third countries | Regulation 1157/24 | 2026. gada 21. maijs |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
Austrija 20% 
Beļģija 21% 
Bulgārija 20% 
Čehija 21% 
Dānija 25% 
Francija 20% 
Grieķija 24% 
Horvātija 25% 
Igaunija 24% 
Itālija 22% 
Īrija 23% 
Kipra 19% 
Latvija 21% 
Lietuva 21% 
Luksemburga 17% 
Malta 18% 
Nīderlande 21% 
Polija 23% 
Portugāle 23% 
Rumānija 21% 
Slovākija 23% 
Slovēnija 22% 
Somija 25,5% 
Spānija 21% 
Ungārija 27% 
Vācija 19% 
Zviedrija 25% TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Turcija | 29,9 milj. € | 47,7% | -5,3% |
 Kanāda | 11,7 milj. € | 18,7% | -22,7% |
 Ķīna | 7,4 milj. € | 11,8% | +17,6% |
 Indija | 5 milj. € | 7,9% | +62,5% |
 Bosnija un Hercegovina | 3,1 milj. € | 4,9% | -45,3% |
 Vjetnama | 1,1 milj. € | 1,8% | +408,4% |
 Serbija | 1 milj. € | 1,7% | +9646,7% |
 Taizeme | 920 tūkst. € | 1,5% | +2361% |
2621.90 Citādi izdedži un pelni, ieskaitot jūras aļģu pelnus: citādi
Turcija Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 3 tarifa pozīcijas 
ASV Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
AK Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija Kanāda Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Meksika Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Brazīlija 3,6% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Argentīna 3,6% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Peru Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Jaunzēlande Bez muitas Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas 
Japāna Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Taivāna Bez muitas Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
GCC 5% Vispārējā (MFN) 7 tarifa pozīcijas 
Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Ziemeļmaķedonija Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Nigērija 5% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
The tariff classification of rice hull (husk) ash from India
1. Šajā nodaļā neietilpst:
a) izdedži vai tamlīdzīgi rūpniecības atkritumi, kas sagatavoti kā makadams (šķembu segums) (pozīcija 2517);
b) dabiskais magnija karbonāts (magnezīts), karsēts vai nekarsēts (pozīcija 2519);
c) naftas produktu tvertņu nogulsnes, kas sastāv galvenokārt no šādiem naftas produktiem (pozīcija 2710);
d) pamatizdedži, kas minēti 31. nodaļā;
e) sārņu vate, akmens vate vai tamlīdzīgas minerālās šķiedras (pozīcija 6806);
f) dārgmetālu vai ar dārgmetālu plaķētu metālu lūžņi un atlūzas; citādi atkritumi un lūžņi, kas satur dārgmetālus vai dārgmetālu savienojumus un kurus izmanto galvenokārt dārgmetālu reģenerēšanai (pozīcija 7112 vai 8549); vai
g) vara, niķeļa vai kobalta kušņi, kas iegūti visu veidu kausēšanas procesos (XV sadaļa).
2. Pozīcijās 2601–2617 “rūdas” ir minerāli, ko faktiski izmanto metalurģijā, lai iegūtu dzīvsudrabu, pozīcijas 2844 metālus vai XIV vai XV sadaļas metālus, pat ja tie nav paredzēti metalurģijas vajadzībām. Pozīcijās 2601–2617 tomēr nav iekļauti minerāli, kas apstrādāti metalurģijai neraksturīgā veidā.
3. Pozīcijā 2620 ietilpst tikai:
a) izdedži, pelni un atliekas, ko izmanto rūpniecībā metālu ieguvei vai kā bāzi metālu ķīmisko savienojumu ražošanai, izņemot pelnus un atliekas, kas rodas, sadedzinot sadzīves atkritumus (pozīcija 2621); un
b) izdedži, pelni un atliekas, kas satur arsēnu, satur vai nesatur metālus, un kuras izmanto arsēna vai metālu ieguvei, vai to ķīmisko savienojumu ražošanai.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Šajā apakšpozīcijā neietilpst kenosfēras, proti, dobas sfēras, kas galvenokārt sastāv no aluminosilikāta, un tās ir specifisks viegls komponents, kurš izolēts no vieglajiem pelniem, ko (parasti) iegūst, sadedzinot ogles termoelektrostacijās (6806. pozīcija).
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | citādi | Bez muitas | — |
| 2025 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2024 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2023 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2022 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2021 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2020 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2019 | Other | Bez muitas | — |
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijai 2621.90 (citādi izdedži un pelni, ieskaitot jūras aļģu pelnus: citādi) atbilst tikai viena tarifa pozīcija – 2621 90 00.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0% (bez muitas); daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
ES imports HS apakšpozīcijā 2621.90 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 62,6 milj. € (−10% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 0,09 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Turcija ar 48% no importa, otrajā vietā – Kanāda.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija bez muitas, ASV bez muitas, AK bez muitas, Kanāda bez muitas, Meksika bez muitas, Brazīlija 3,6%, Argentīna 3,6%, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna bez muitas, Taivāna bez muitas, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija bez muitas un Nigērija 5%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 2621.90 preces 121 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Turcija.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0% (bez muitas); papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Visā apakšpozīcijā 2621.90 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Turcija (25 milj. $), otrajā vietā – Amerikas Savienotās Valstis.