ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 2710.19
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Eksporta ierobežojumsSankciju režīms: North Korea | Ziemeļkoreja | Regulation 1836/17 | 2018. gada 28. jūnijs |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Crimea and Sevastopol | Ukraina | Regulation 0692/14 | 2025. gada 25. februāris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2024. gada 26. jūnijs |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Belarus | Baltkrievija | Regulation 0765/06 | 2025. gada 25. februāris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Non-government-controlled areas of Ukraine | Ukraina | Regulation 0263/22 | 2022. gada 25. augusts |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
Austrija 20% 
Beļģija 21% 
Bulgārija 20% 
Čehija 21% 
Dānija 25% 
Francija 20% 
Grieķija 24% 
Horvātija 25% 
Igaunija 24% 
Itālija 10% samazinātā likme 
Īrija 23% 
Kipra 19% 
Latvija 21% 
Lietuva 21% 
Luksemburga 14% samazinātā likme 
Malta 18% 
Nīderlande 21% 
Polija 23% 
Portugāle 13% samazinātā likme 
Rumānija 21% 
Slovākija 23% 
Slovēnija 22% 
Somija 25,5% 
Spānija 21% 
Ungārija 27% 
Vācija 19% 
Zviedrija 25% TEDB · 2026. gada 26. oktobris
Preces iekļauj šajā apakšpozīcijā saskaņā ar attiecīgajos Eiropas Savienības noteikumos paredzētajiem nosacījumiem (sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/952/oj) 254. pantu).
Autonomā nodokļa likme: bez nod.
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Amerikas Savienotās Valstis | 10,9 mljrd. € | 19,9% | +46,2% |
 Saūda Arābija | 9,7 mljrd. € | 17,8% | +29,2% |
 Kuveita | 4,7 mljrd. € | 8,6% | -39% |
 Indija | 3,6 mljrd. € | 6,6% | -25,1% |
 Singapūra | 3,1 mljrd. € | 5,6% | +110,5% |
 Ķīna | 2,3 mljrd. € | 4,3% | +144,9% |
 Apvienotie Arābu Emirāti | 1,6 mljrd. € | 2,8% | -57,2% |
 Kanāda | 1,4 mljrd. € | 2,5% | +187,6% |
2710.19 Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas: citādi
Turcija 3,5% – 4,7% Trešo valstu muitas nodoklis 49 tarifa pozīcijas · vidēji 3,7% ASV 5,8% – 7% Vispārējā (MFN) 11 tarifa pozīcijas · vidēji 6,4% · 9× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
AK Bez muitas – 4% Trešo valstu muitas nodoklis 50 tarifa pozīcijas · vidēji 1,3% Kanāda Bez muitas – 5% Vispārējā (MFN) 25 tarifa pozīcijas · vidēji 0,6% 
Meksika Bez muitas – 3% Vispārējā (MFN) 12 tarifa pozīcijas · vidēji 0,3% 
Brazīlija Bez muitas – 5,4% Vispārējā (MFN) 12 tarifa pozīcijas · vidēji 0,8% 
Argentīna Bez muitas – 5,4% Vispārējā (MFN) 22 tarifa pozīcijas · vidēji 0,7% 
Peru Bez muitas Vispārējā (MFN) 22 tarifa pozīcijas 
Jaunzēlande Bez muitas – 5% Vispārējā (MFN) 38 tarifa pozīcijas · vidēji 1% · 2× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Japāna 2,5% – 7,9% Vispārējā (MFN) 31 tarifa pozīcija · vidēji 3,9% · 20× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Taivāna Bez muitas – 5% Vispārējā (MFN) 22 tarifa pozīcijas · vidēji 2,4% 
GCC 5% Vispārējā (MFN) 95 tarifa pozīcijas 
Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 9 tarifa pozīcijas 
Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 20 tarifa pozīcijas 
Ziemeļmaķedonija Bez muitas – 20% Vispārējā (MFN) 27 tarifa pozīcijas · vidēji 13,2% 
Nigērija 5% – 10% Vispārējā (MFN) 13 tarifa pozīcijas · vidēji 8,1% ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
The tariff classification of renewable diesel (R100) from Finland
Modification of N237898; Classification of “Kluber Microlube GB 0.”
The tariff classification of renewable jet fuel crude from Finland
Revocation of NY N250961; Tariff Classification of Renewable Diesel
Synthetic Paraffinic Kerosene. This is a biofuel made from biomass SPK is made by a process which converts synthesis gas, a mixture of carbon monoxide & hydrogen into long chain hydrocarbons. This is supplied in bulk containers
Heavy pyrolysis oil. The oil consists of hydrocarbons from waste plastic pyrolysis which have been condensed and filtered. It has the appearance of a dark, opaque liquid. The oil is delivered in bulk in ISO tanks and is only intended to be used in the creation of new plastic products by the…
A range of specially formulated high quality release agents used for foundry moulding and core making applications. The material offers high strip characteristics at low addition levels along with very low odours, due to a low aromatic content. The product range is available in 5ltr, 25ltr,…
kopā 11 lēmumi par šo kodu
1. Šajā nodaļā neietilpst:
a) atsevišķi noteikta ķīmiskā sastāva organiskie savienojumi, izņemot tīro metānu un propānu, kuri jāklasificē pozīcijā 2711;
c) jaukti nepiesātinātie ogļūdeņraži, kas minēti pozīcijā 3301, 3302 vai 3805.
2. Pozīcijā 2710 norāde “naftas eļļas un naftas produkti, kas iegūti no bitumenminerāliem” ietver ne tikai naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, bet arī tām līdzīgas eļļas, kā arī eļļas, ko veido galvenokārt jebkurā veidā iegūti jaukti nepiesātinātie ogļūdeņraži, ar nosacījumu, ka nearomātisko sastāvdaļu svars pārsniedz aromātisko sastāvdaļu svaru.
Norādes tomēr neattiecas uz šķidrajiem sintētiskajiem poliolefīniem, no kuru tilpuma mazāk par 60 % destilējas 300 °C temperatūrā un 1013 mbar spiedienā, izmantojot vakuumdestilācijas metodi (39. nodaļa).
3. Pozīcijā 2710 “eļļas atkritumi” ir atkritumi, kas satur galvenokārt naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas (kas aprakstītas šīs nodaļas 2. piezīmē), arī tādi, kas ir maisījumā ar ūdeni. Šeit ietilpst:
a) eļļas, kas vairs nav derīgas izmantošanai par pirmproduktiem (piemēram, nolietotas ziežeļļas, nolietotas hidrauliskās eļļas un nolietotas transformatoreļļas);
b) dūņas no naftas eļļu glabāšanas tvertnēm, kas galvenokārt satur minētos produktus un pirmproduktu ražošanā izmantotās piedevas (piemēram, ķīmiskas vielas) augstā koncentrācijā; un
c) eļļas, kas ir kā emulsijas ūdenī vai maisījumā ar ūdeni, kas rodas, piemēram, naftas noplūdes rezultātā, skalojot uzglabāšanas tvertnes vai izmantojot griezējinstrumentu eļļošanas līdzekļus mehāniskā apstrādē.
1. Apakšpozīcijā 270111 “antracīts” ir ogles, kurās gaistošu vielu saturs nepārsniedz 14 % (sausnā bez minerālvielām).
2. Apakšpozīcijā 270112 “bitumenogles” ir ogles, kurās gaistošu vielu saturs (sausnā bez minerālvielām) pārsniedz 14 % un maksimālais sadegšanas siltums (jēlproduktam bez minerālvielām) ir 5833 kcal/kg vai vairāk.
3. Apakšpozīcijās 270710, 270720, 270730 un 270740 “benzols”, “toluols”, “ksilols” un “naftalīns” ir produkti, kas attiecīgi satur vairāk par 50 % no svara benzolu, toluolu, ksilolu vai naftalīnu.
4. Apakšpozīcijā 271012 “vieglās eļļas un vieglie naftas produkti” ir produkti, no kuru tilpuma 90 % vai vairāk (ieskaitot zudumus) destilējas 210 °C temperatūrā, izmantojot ISO 3405 metodi (līdzvērtīga metodei ASTM D 86).
5. Pozīcijas 2710 apakšpozīcijās termins “biodīzelis” ir taukskābju mono-alkilesteri, ko izmanto kā degvielu un kas atvasināti no dzīvnieku, augu vai mikrobu taukiem un eļļām, arī lietotiem.
1. Apakšpozīcijā 27079980 “fenoli” ir produkti, kas satur vairāk par 50 % no svara fenolus.
2. Pozīcijā 2710:
a) “speciālie benzīni” (apakšpozīcijas 27101221 un 27101225) ir šīs nodaļas 4. piezīmē par apakšpozīcijām minētās vieglās eļļas, kas nesatur nekādas antidetonācijas piedevas un kurām to temperatūru starpība, kādās destilējas 5 % un 90 % tilpuma (ieskaitot zudumus), nepārsniedz 60 °C;
b) “lakbenzīns” (apakšpozīcija 27101221) ir iepriekšējā a) apakšpunktā definētais speciālais benzīns, kuram uzliesmošanas temperatūra, kas noteikta pēc EN ISO 13736 metodes, ir augstāka par 21 °C;
c) “vidējās eļļas” (apakšpozīcijas 27101911–27101929) ir eļļas un naftas produkti, no kuru tilpuma mazāk par 90 % (ieskaitot zudumus) destilējas 210 °C temperatūrā un no kuru tilpuma 65 % vai vairāk (ieskaitot zudumus) destilējas 250 °C temperatūrā pēc ISO 3405 metodes (kas ekvivalenta ASTM D 86 metodei);
d) “smagās eļļas” (apakšpozīcijas 27101931–27101999 un 27102011–27102090) ir eļļas un naftas produkti, no kuru tilpuma mazāk par 65 % (ieskaitot zudumus) destilējas 250 °C temperatūrā pēc ISO 3405 metodes (kas ekvivalenta ASTM D 86 metodei), vai eļļas, kuru pārtvaices procents 250 °C temperatūrā nav nosakāms ar minēto metodi;
e) “gāzeļļas (vieglā dīzeļdegviela)” (apakšpozīcijas 27101931–27101948 un 27102011–27102019) ir d) apakšpunktā minētās smagās eļļas, no kuru tilpuma 85 % vai vairāk (ieskaitot zudumus) destilējas 350 °C temperatūrā pēc ISO 3405 metodes (kas ekvivalenta ASTM D 86 metodei);
f) “degvieleļļas” (apakšpozīcijas 27101951–27101967 un 27102032–27102038) ir d) apakšpunktā minētās smagās eļļas (kas nav e) apakšpunktā minētās gāzeļļas), kuru viskozitāte V attiecīgajam kolorimetriskajam indeksam C šķīdumā:
nepārsniedz tabulas I rindā norādīto skaitli, ja ar ISO 3987 metodi noteiktais sulfātpelnu saturs ir mazāks par 1 % un ar ISO 6293-1 vai ISO 6293-2 metodi noteiktais pārziepjošanas skaitlis ir mazāks par 4 (izņemot, ja produkts satur vienu vai vairākus biokomponentus: tādā gadījumā nepiemēro šajā ievilkumā noteikto prasību, ka pārziepjošanas skaitlim jābūt mazākam par 4),
ir lielāka par II rindā norādīto, ja sasalšanas temperatūra nav zemāka par 10 °C (metode ISO 3016),
pārsniedz pirmajā rindā norādīto, bet nav lielāka par II rindā norādīto, ja 25 % tilpuma vai vairāk destilējas 300 °C temperatūrā, pielietojot ISO 3405 metodi (ekvivalenta ASTM D 86 metodei), vai ja mazāk par 25 % tilpuma destilējas 300 °C temperatūrā un sasalšanas temperatūra ir augstāka par –10 °C, pielietojot ISO 3016 metodi. Šie noteikumi attiecas tikai uz eļļām, kuru kolorimetriskā indeksa C skaitlis ir mazāks par 2.
| Kolorimetriskais indekss C | 0 | 0,5 | 1 | 1,5 | 2 | 2,5 | 3 | 3,5 | 4 | 4,5 | 5 | 5,5 | 6 | 6,5 | 7 | 7,5 un vairāk | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Viskozitāte V | I | 4 | 4 | 4 | 5,4 | 9 | 15,1 | 25,3 | 42,4 | 71,1 | 119 | 200 | 335 | 562 | 943 | 1580 | 2650 |
| II | 7 | 7 | 7 | 7 | 9 | 15,1 | 25,3 | 42,4 | 71,1 | 119 | 200 | 335 | 562 | 943 | 1580 | 2650 |
“Viskozitāte V” ir kinemātiskā viskozitāte 50 °C temperatūrā, kas izteikta 10–6 m2 s–1 vienībās (metode EN ISO 3104).
“Kolorimetriskais indekss C” ir produkta krāsa, kas noteikta ar metodi ISO 2049 (kas ekvivalenta ASTM D 1500 metodei) pēc tam, kad vienu tilpumdaļu šā produkta atšķaida līdz 100 tilpumdaļām ar ksilolu, toluolu vai citu piemērotu šķīdinātāju. Krāsa jānosaka tūlīt pēc atšķaidīšanas.
“Biokomponenti” ir dzīvnieku vai augu tauki, dzīvnieku vai augu eļļas un taukskābju monoalkilesteri (FAMAE).
Apakšpozīcijās 27101951–27101967 un 27102032–27102038 ietvertas tikai degvieleļļas dabiskā krāsā.
Šajās apakšpozīcijās nav iekļautas d) apakšpunktā minētās smagās eļļas, kam nav iespējams noteikt:
destilēšanas procentuālo (nulli uzskatot par procentuālo daudzumu) daudzumu 250 °C temperatūrā pēc ISO 3405 metodes, kas ekvivalenta ASTM D 86,
kinemātisko viskozitāti 50 °C temperatūrā (metode EN ISO 3104),
vai kolorimetrisko indeksu C pēc ISO 2049 metodes (kas ekvivalenta ASTM D 1500 metodei).
Šādi produkti ietverti apakšpozīcijās 27101971–27101999 vai 27102090;
g) “satur biodīzeli” nozīmē, ka apakšpozīcijas 271020 produktiem biodīzeļa minimālais saturs, t. i., taukskābju monoalkilesteri (FAMAE), ko izmanto par degvielu, ir 0,5 % tilpuma (nosaka ar EN 14078 metodi).
3. Pozīcijā 2712 “neapstrādāts naftas vazelīns (petrolatums)” (apakšpozīcija 27121010) attiecas uz petrolatumu, kura dabiskā krāsojuma kolorimetriskais indekss ir lielāks par 4,5 pēc ISO 2049 metodes (kas ekvivalenta ASTM D 1500 metodei).
4. Apakšpozīcijās 27129031–27129039 termins “neapstrādāts” attiecināms uz produktiem:
a) ar naftas saturu 3,5 masas % vai vairāk, ja to kinemātiska viskozitāte 100 °C temperatūrā ir mazāka par 9 × 10– 6 m2 s– 1 pēc EN ISO 3104 metodes; vai
b) ar dabiskā krāsojuma kolorimetrisko indeksu, kas lielāks par 3 pēc ISO 2049 metodes (kas ekvivalenta ASTM D 1500 metodei), ja to kinemātiskā viskozitāte 100 °C temperatūrā ir 9 × 10–6 m2 s–1 vai vairāk, pēc EN ISO 3104 metodes.
5. Pozīcijās 2710, 2711 un 2712 termins “specifisks process” attiecināms uz šādām darbībām:
a) vakuumdestilācija;
b) atkārtota destilācija ar ļoti rūpīgu frakcionēšanu;
c) krekings;
d) riformings;
e) ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;
f) procesi, kas ietver šādas darbības: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizācija ar sārmu; atkrāsošana un attīrīšana ar dabiski aktīvu augsni, aktivētu augsni, aktivētu kokogli vai boksītu;
g) polimerizācija;
h) alkilēšana;
ij) izomerizācija;
k) (tikai attiecībā uz apakšpozīcijās 27101931–27101999 minētajiem produktiem) atsērošana ar ūdeņradi, samazinot sēra saturu apstrādājamos produktos vismaz par 85 % (EN ISO 20846, EN ISO 20884 vai EN ISO 14596 vai EN ISO 24260, EN ISO 20847 un EN ISO 8754 metode);
l) (tikai attiecībā uz pozīcijas 2710 produktiem) deparafinēšana ar jebkuru paņēmienu, kas nav filtrācija;
m) (tikai attiecībā uz apakšpozīcijās 27101931–27101999 minētajiem produktiem) apstrāde ar ūdeņradi vairāk nekā 20 bar spiedienā un temperatūrā, kas ir augstāka par 250 °C, izmantojot katalizatoru, kas nav atsērošanas katalizators, ūdeņradim darbojoties kā aktīvajam ķīmiskās reakcijas elementam; apakšpozīcijās 27101971–27101999 minēto ziežeļļu turpmāko apstrādi ar ūdeņradi (piemēram, attīrīšanu ar ūdeņradi vai atkrāsošanu), lai jo īpaši uzlabotu krāsu vai stabilitāti, tomēr neuzskata par specifiskiem procesiem;
n) (tikai attiecībā uz apakšpozīcijās 27101951–27101967 minētajiem produktiem) destilācija atmosfēras spiedienā ar nosacījumu, ka 300 °C temperatūrā, izmantojot ISO 3405 metodi (ekvivalenta ASTM D 86 metodei), destilējas mazāk par 30 % šo produktu tilpuma, ieskaitot zudumus; ja 300 °C temperatūrā, izmantojot ISO 3405 metodi (ekvivalenta ASTM D 86 metodei), destilējas vairāk par 30 % no šādu produktu tilpuma, to produktu daudzumi, ko var iegūt destilācijā atmosfēras spiedienā un kas ietilpst apakšpozīcijās 27101211–27101290 vai 27101911–27101929, ir muitojami par tādām pašām likmēm, kādas noteiktas apakšpozīciju 27101962–27101967 produktiem atbilstīgi izmantoto produktu veidam un vērtībai un iegūto produktu tīrajam svaram; šo noteikumu nepiemēro šādi iegūtiem produktiem, kas sešu mēnešu termiņā un saskaņā ar citiem nosacījumiem, kurus var noteikt kompetentās iestādes, jāpakļauj specifiskiem procesiem vai ķīmiskām pārvērtībām, pielietojot procesu, kas nav specifisks;
o) (tikai attiecībā uz apakšpozīcijās 27101971–27101999 minētajiem produktiem) apstrāde ar augstfrekvences elektrisko izlādi;
p) tikai attiecībā uz apakšpozīcijā 27129031 minētajiem produktiem: attīrīšana no eļļas, izmantojot frakcionētu kristalizāciju.
Ja saskaņā ar tehniskajām prasībām iepriekš minētajiem apstrādes veidiem ir vajadzīga jebkāda priekšapstrāde, atbrīvojums no muitas nodokļa attiecas tikai uz tiem produktu daudzumiem, kas ir paredzēti un faktiski pakļauti šādiem iepriekš minētajiem apstrādes veidiem; no muitas nodokļa atbrīvo arī visus atkritumproduktus, kas radušies priekšapstrādes gaitā.
6. To produktu daudzumi, ko var iegūt ķīmiskas pārveidošanas vai saskaņā ar tehniskajām prasībām vajadzīgas priekšapstrādes gaitā un kas ietilpst pozīcijās vai apakšpozīcijās 27071000, 27072000, 27073000, 27075000, 2710, 2711, 271210, 271220, 27129031–27129099 un 271390, ir muitojami par tādām pašām likmēm, kādas ir paredzētas produktiem “citām vajadzībām” atbilstīgi izmantoto produktu veidam un vērtībai un iegūto produktu tīrajam svaram. Šo noteikumu nepiemēro pozīciju 2710–2712 produktiem, kas sešu mēnešu termiņā un saskaņā ar tādiem citiem nosacījumiem, kurus var noteikt kompetentās iestādes, jāpakļauj specifiskiem procesiem vai turpmākām ķīmiskām pārvērtībām.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Skat. šīs nodaļas 2. un 3. piezīmi un attiecīgos skaidrojumus.
Šo produktu definīcijai skat. šīs nodaļas 2. piezīmi un 2710. pozīcijas HS skaidrojumu (I) daļu.
Attiecībā uz apakšpozīcijās ietvertajiem produktiem, kuri paredzēti:
skat. šīs nodaļas 5. un 6. papildpiezīmes un attiecīgos skaidrojumus.
I. Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtās eļļas, izņemot jēleļļas
Šajā nodaļā ietilpst piesātinātu aciklisko ogļūdeņražu izomēru (izņemot stereoizomērus), kas satur mazāk par 95 % konkrētā izomēra, vai nepiesātināto aciklisko ogļūdeņražu izomēru, kas satur mazāk par 90 % konkrētā izomēra, maisījumi, kurosminētais procentuālais sastāvs ir aprēķināts bezūdens produkta masai.
Šajā nodaļā ietilpst arī atsevišķi iepriekš minēto ogļūdeņražu izomēri, kuru tīrības pakāpe ir mazāka par attiecīgi 95 % un 90 % no masas.
Šajā nodaļā ietilpst tikai naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtās eļļas:
1. kurām kristalizācijas punkts, kas mērīts pēc ASTM D 938 metodes (kas ekvivalenta ISO 2207 metodei), ir zemāks par 30 °C; vai
2. kurām kristalizācijas punkts ir 30 °C vai vairāk un
a) blīvums ir mazāks par 0,942 g/cm3 pie 70 °C pēc EN ISO 12185 un apstrādāta konusa iespiešanās indekss, kas mērīts pēc ASTM D 217 metodes (kas ekvivalenta ISO 2137 metodei), ir vismaz 350 pie 25 °C; vai
b) minimālais blīvums ir 0,942 g/cm3 pie 70 °C pēc EN ISO 12185 un adatas iespiešanās indekss, mērīts pēc EN 1426 metodes, ir vismaz 400 pie 25 °C.
Iepriekš minētajā I. daļā naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtās eļļas nozīmē arī tādas eļļas, kurām ir pievienotas nelielas devas citu vielu, piemēram, tādas kā piedevas smaržas vai kvalitātes uzlabošanai, iezīmētie atomi, krāsvielas.
Skat. arī sekojošo diagrammu:
Atšķiršanas kritēriji dažiem 2710 12 11. līdz 2710 19 99. apakšpozīcijā, 2712. un 2713. pozīcijā minētajiem naftas produktiem (izņemot 2710 12 11. līdz 2710 19 99. apakšpozīcijā minētos izstrādājumus)
II. Citur neminēti un neiekļauti naftas produkti, kas satur 70 % vai vairāk naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, ja šīs eļļas ir produktu pamata sastāvdaļas, izņemot eļļas, kuras satur biodīzeli
Lai tos varētu klasificēt šajā pozīcijā, izstrādājumiem ir jāatbilst sekojošiem nosacījumiem:
1. naftas eļļu vai no bitumenminerāliem iegūto eļļu proporcionālajam svaram, kā noteikts iepriekš minētajā I. daļā, ir jābūt 70 % vai vairāk.
Šo proporciju nosaka ar analīzēm, nevis pēc pievienoto materiālu daudzuma;
2. tie nedrīkst būt nekur citur minēti vai detalizēti aprakstīti;
3. ja naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtās eļļas ir maisījumos, tām ir jābūt izstrādājuma pamata sastāvdaļai, tas ir, sastāvdaļai, kas ir būtiska izmantošanā.
Šajā pozīcijā minētajos izstrādājumos neietilpst:
a) krāsas un lakas (3208., 3209. un 3210 00. pozīcijas);
b) uz minerāleļļu bāzes gatavoti tualetes izstrādājumi un kosmētiskie līdzekļi (parasti 3304. vai 3307. pozīcija);
c) naftas sulfonāti (3402. vai 3824. pozīcija);
Naftas sulfonāti parasti ir suspensiju formā naftas eļļā vai no bitumenminerāliem iegūtā eļļā. Tīrā sulfonāta saturs parasti ir tik augsts, ka tas izslēdz iespēju, ka to varētu izmantot tīrā veidā kā smēreļļu;
d) izstrādājumi kokmateriālu, krāsojumu, metālu, stikla vai citu materiālu pulēšanai, konservēšanai vai citai apstrādei (pārsvarā 3405. pozīcija);
e) dezinficējoši līdzekļi, insekticīdi, utt., lai kā iesaiņoti, kas sastāv no kādas aktīvas sastāvdaļas šķīdumiem vai dispersijām naftas eļļā vai no bitumenminerāliem iegūtā eļļā (3808. pozīcija);
f) gatavi apreti, ko izmanto tekstilrūpniecībā (3809. pozīcija);
g) gatavas minerāleļļu piedevas (angliski sauktas arī par “dopes”) (3811. pozīcija);
h) organiskie komplicētie šķīdinātāji un atšķaidītāji (piemēram, 3814 00. pozīcija);
ij) lietuvju serdeņa saistvielas (3824 10 00. apakšpozīcija);
k) daži pretrūsas izstrādājumi, sevišķi:
i) ražoti, piemēram, no lanolīna (aptuveni 20 %) baltā spirta šķīdumā (3403 19 10. apakšpozīcija);
ii) saturoši amīnus kā aktīvās sastāvdaļas (3824 99 92. apakšpozīcija).
Skat. šīs nodaļas 2. papildpiezīmes (d) punktu.
Skat. šīs nodaļas 2. papildpiezīmes (f) punktu un sekojošo diagrammu “Gaistošo eļļu īpašības”:
Vispārīgs skaidrojums
Ja vien nav norādīts citādi, termins “ASTM metode” nozīmē metodes, ko ir izstrādājusi (noteikusi) Amerikas testēšanas un materiālu asociācija.
2. piezīme
1. Aromātisko sastāvdaļu saturs ir jānosaka ar sekojošām metodēm:
2. Jēdziens “līdzīgas eļļas” cita starpā ietver šādus ogļūdeņražu maisījumus:
Attiecībā uz “līdzīgu eļļu” ražošanu piemēro šādas definīcijas:
5. papildpiezīme
1. Jāatzīmē, ka izņemot 5. papildpiezīmes (n) punkta nosacījumus, atbrīvojumi attiecas uz visu produktu, ko izmanto “specifiskajos procesos”.
Tādējādi, ja naftas produkts tiek pakļauts, piemēram, alkilācijai vai polimerizācijai, minētais atbrīvojums attiecas arī uz to daļu, kas reāli netiek pārveidota (alkilēta vai polimerizēta).
2. Gadījumos, kad pirms “specifiskā procesa” (skat. 5. papildpiezīmes pēdējo punktu) ir nepieciešama iepriekšēja apstrāde, ir jāievēro divi nosacījumi, lai varētu piemērot atbrīvojumu statusu:
a) ievestajam produktam ir jābūt reāli pakļautam “specifiskajam procesam”, piemēram, krekingam;
b) pirms “specifiskā procesa” ir nepieciešama iepriekšēja apstrāde.
Par nepieciešamiem tiek uzskatīti sekojoši iepriekšējās apstrādes procesi produktiem, kurus paredzēts pakļaut “specifiskiem procesiem”:
a) degazēšana;
b) atūdeņošana;
c) dažu vieglu vai smagu produktu, kas varētu traucēt apstrādi, atdalīšana;
d) merkaptānu, citu sēra savienojumu vai citu savienojumu, kas var ietekmēt apstrādi, atdalīšana vai pārveidošana (mīkstināšana vai saldināšana);
e) neitralizācija;
f) dekantācija;
g) atsāļošana.
Visi produkti, kurus var iegūt iepriekšejās apstrādes procesā, bet kuri netiek pakļauti “specifiskiem procesiem”, tiek aplikti ar muitas nodevu, kas ir piemērojama produktiem, kas paredzēti “citiem mērķiem”, atkarībā no ievesto preču veida un vērtības un uz tādā veidā iegūto produktu tīrsvara pamata.
5.(a) papildpiezīme
Vakuumpārtvaice (vakuumdestilācija) nozīmē pārtvaici zem spiediena, kas nepārsniedz 400 mbar, kas mērīts kolonnas augšpusē.
5.(b) papildpiezīme
Atkārtota pārtvaicēšana ar ļoti pamatīgu frakcionēšanas procesu nozīmē tvaicēšanu (destilāciju) (atšķirīgu no vieglo frakciju destilēšanas) nepārtrauktos vai periodiskos procesos, kuri tiek pielietoti rūpnieciskajās instalācijās, kurās izmanto 2710 12 11.–2710 19 48., 2711 11 00., 2711 12 91.–2711 19 00., 2711 21 00. un 2711 29 00. apakšpozīcijās minētos destilātus jeb pārtvaices produktus (izņemot propānu ar tīrības pakāpi 99 % vai augstāku), lai iegūtu:
1. izolētus augstas tīrības pakāpes ogļūdeņražus (90 % vai vairāk gadījumā ar olefīniem un 95 % vai vairāk gadījumā ar citādim ogļūdeņražiem), izomēru maisījumus, kuriem ir tādas pašas organiskās sastāvdaļas un kurus uzskata par izolētajiem ogļūdeņražiem.
Ir pieļaujami tikai tie procesi, kuru rezultātā iegūst vismaz trīs dažādus produktus, taču šis ierobežojums neviena stadijā neattiecas uz procesu, kurā tiek veikta izomēru sadalīšana. Ciktāl tas attiecas uz ksiloliem, etilbenzols tiek ietverts ksilola izomēros;
2. 2707 10 00.–2707 30 00., 2707 50 00., un 2710 12 11.–2710 19 48. apakšpozīcijās minētos produktus:
a) kad nepārklājas (daļēji nesakrīt) vienas frakcijas augstākais vārīšanās punkts un sekojošās frakcijas zemākais vārīšanās punkts, un starpība starp temperatūrām, kurās, tvaicējot pēc EN ISO 3405 metodes (kas ekvivalenta ASTM D 86 metodei) pārtvaicējas 5 un 90 % tilpuma (ieskaitot zudumus), nav lielāka par 60 °C;
b) kad pārklājas (daļēji sakrīt) vienas frakcijas augstākais vārīšanās punkts un sekojošās frakcijas zemākais vārīšanās punkts, un starpība starp temperatūrām, kurās, tvaicējot pēc EN ISO 3405 metodes (kas ekvivalenta ASTM D 86 metodei) pārtvaicējas 5 un 90 % tilpuma (ieskaitot zudumus), ir ne lielāka par 30 °C.
5.(c) papildpiezīme
Krekings ir rūpniecisks process, kurā tiek pārveidota naftas produktu ķīmiskā struktūra, sašķeļot molekulas – ar karsēšanu, spiediena iedarbībā vai nē, ar katalizatoru vai bez tā, tādējādi izveidojot, sevišķi, vieglāku ogļūdeņražu maisījumus, kas var būt šķidri vai gāzveida normālā temperatūrā un spiedienā.
Galvenie krekingprocesi ir:
1. termiskais krekings;
2. katalītiskais krekings;
3. tvaika krekings, lai iegūtu gāzveida ogļūdeņražus;
4. hidrokrekings (krekings plus hidrogenizācija);
5. dehidrogenizācija;
6. dealkilācija;
7. koksēšana;
8. viskozitātes samazināšana.
5.(d) papildpiezīme
Reformings ir termisks vai katalītisks vieglo vai vidējo eļļu pārstrādes process, kurā tajos tiek paaugstināts aromātisko vielu saturs. Katalītisko pārveidošanu izmanto, piemēram, lai pārvērstu tiešās pārtvaices vieglās eļļas vieglajās eļļās ar augstāku oktāna skaitli (ar lielāku aromātisko ogļūdeņražu saturu) vai ogļūdeņražu maisījumā, kas satur benzolu, toluolu, ksilolus, etilbenzolu utt.
Galvenie katalītiskie pārveidošanas procesi ir tie, kuros kā katalizatoru izmanto platīnu.
5.(e) papildpiezīme
Ekstrakcija ar selektīvajiem šķīdinātājiem ir process, kurā atdala produktu nodaļas ar dažādām molekulu struktūrām, izmantojot vielas, kam ir preferenciāla šķīdinātājiedarbība (piemēram, furfurols, fenols, dihloretilēteris, sēra anhidrīds, nitrobenzols, urīnviela un daži tās atvasinājumi, acetons, propāns, etilmetilketons, izobutilmetilketons, glikols, N-metilmorfolīns).
5.(g) papildpiezīme
Polimerizācija ir rūpniecisks process, ar karsēšanas vai katalizatora izmantošanu vai bez tās, kura rezultātā no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem veidojs to polimēri vai kopolimēri.
5.(h) papildpiezīme
Alkilācija nozīmē jebkuru termisku vai katalītisku reakciju, kurā nepiesātinātie ogļūdeņraži tiek apvienoti ar jebkuriem citiem ogļūdeņražiem, konkrēti, izoparafīniem un aromātiskajām vielām.
5.(ij) papildpiezīme
Izomerizācija ir naftas produktu sastāvdaļu struktūras pārveidošana, nemainot to pamatsastāvu.
5.(l) papildpiezīme
Seko vasku atdalīšanas piemēri šīs papildpiezīmes mērķiem:
1. vasku atdalīšanas atdzesējot (ar vai bez šķīdinātājiem);
2. mikrobioloģiskā apstrāde;
3. vasku atdalīšanas ar urīnvielu;
4. molekulāro sietu apstrāde.
5.(n) papildpiezīme
Atmosfēriskā pārtvaice nozīmē pārtvaici, kas veikta zem spiediena aptuveni 1 013 mbar, kas mērīts kolonnas augšpusē.
6. papildpiezīme
1. “Ķīmiskā pārveidošana jeb transformācija” nozīmē jebkuru operāciju, kurā tiek veikta vienas vai vairāku pārstrādei pakļautā naftas produkta sastāvdaļu molekulārā modifikācija.
Naftas produkta vienkāršu samaisīšanu ar citu produktu, naftas vai nē, neuzskata par “ķīmisku pārveidošanu”. Produktus, kas rodas, piemēram, pēc baltā spirta iemaisīšanas krāsā vai arī pēc pamateļļas iemaisīšanas drukas tintē, nedrīkst uzskatīt par tādiem, kas atbilst definīcijai “ķīmiska pārveidošana”. Tādi ir arī visi gadījumi, kad naftas produktus izmanto kā šķīdinātājus vai kurināmo (degvielu).
2. “Ķīmiskās pārveidošanas” piemēri:
a) apstrāde ar halogēniem vai halogēnsavienojumiem:
i) reakcija ar propilēnu, kas notiek gāzveida naftas frakcijā, lai iegūtu organiskos atvasinājumus (piemēram, lai iegūtu propilēna oksīdu);
ii) naftas frakciju (benzīna, petrolejas, vieglās solāreļļas), parafīnu, naftas vasku vai parafīna atlikumu apstrāde ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu hlorparafīnus;
b) apstrāde ar bāzēm (piemēram, nātrija, kālija, amonija hidroksīdiem), lai iegūtu naftēnskābes;
c) apstrāde ar sērskābi vai tās anhidrīdu:
i) lai iegūtu sulfonātus;
ii) lai ekstrahētu vai iegūtu izobutilēnu;
iii) vieglo solāreļļu un smēreļļu sulfonācijai.
Uz eļļu, kas pievienota pēc sulfonācijas, atvieglojumi neattiecas;
d) sulfohlorēšana;
e) hidratēšana, sevišķi, lai iegūtu alkoholus, modificējot nepiesātinātos ogļūdeņražus, kas ir klāt gāzveida naftas frakcijās;
f) apstrāde ar maleīnanhidrīdu, sevišķi, ar gāzveida naftas frakciju, kas satur četrus oglekļa atomus, samaisīta butadiēna apstrāde, lai iegūtu tetrahidroftalskābi;
g) apstrāde ar fenolu, piemēram, naftas olefīnu reakcija ar fenoliem katalizatoru klātbūtnē, lai iegūtu alkilfenolus;
h) oksidācija:
i) smago eļļu oksidācija, lai iegūtu 2713 20 00. apakšpozīcijā minētās bitumenvielas;
ii) jebkura naftas produkta oksidācija, lai iegūtu komplicētākus ķīmiskos produktus – tādus kā skābes, aldehīdi, ketoni, alkoholi; piemēram, vieglo frakciju oksidācija karstumā un zem spiediena, lai iegūtu etiķskābi, skudrskābi, propionskābi un dzintarskābi;
ij) piemēram, sekojošu produktu dehidrogenizācija:
i) ligroīna ogļūdeņražu, lai iegūtu aromātiskos ogļūdeņražus (piemēram, benzolu);
ii) parafīna ogļūdeņražu, lai iegūtu šķidros olefīnus, kā to dara, piemēram, biodegradējošo alkilbenzolu ražošanā;
k) oksosintēze;
l) neatgriezeniska smago eļļu iesaistīšana augstajos polimēros (piemēram, lateksā no dabiskās vai sintētiskās gumijas, butilgumijā, polistirolā);
m) 2803. pozīcijā minēto produktu ražošana;
n) nitrēšana, lai iegūtu nitrētos atvasinājumus;
o) dažu naftas frakciju, kas satur n-parafīnus, bioloģiskā apstrāde, lai iegūtu proteīnus vai citus komplicētos organiskos produktus.
1. Darbības joma
Šī testēšanas metode attiecas uz aromātisko un nearomātisko sastāvdaļu satura noteikšanu minerāleļļās.
2. Definīcija
2.1. Aromātiskās sastāvdaļas: parauga daļa, kas izšķīdināta šķīdinātājā un adsorbēta uz silikagelu. Aromātiskās sastāvdaļas var saturēt: aromātiskos ogļūdeņražus, kondensētus naftēnaromātiskos savienojumus, aromātiskos olefīnus, asfaltēnus, aromātiskos savienojumus, kas satur sēru, slāpekli, skābekli un polārus aromātiskos savienojumus.
2.2. Nearomātiskās sastāvdaļas: parauga daļa, kas nav adsorbēta uz silikagelu un ir izskalota ar šķīdumu (piemēram, nearomātiskiem ogļūdeņražiem).
3. Metodes princips
Paraugam, kas izšķīdināts n-pentānā, ļauj sūkties cauri speciālai hromatogrāfijas kolonnai, kura piepildīta ar silikagelu. Nearomātiskās sastāvdaļas, kas izskalotas ar šķīdumu, pēcāk savāc un, kad šķīdinātājs ir izgarojis, nosvērti.
Paraugs, kas nav izšķīdināts n-pentānā, ir jāizšķīdina cikloheksānā.
4. Iekārtas un reaģenti
Hromatogrāfijas kolonna: tā ir stikla caurule, kuras izmēri un forma ir tādi, kā norādīts pievienotajā skicē. Augšējam atvērumam ir jābūt tādam, lai to varētu aizzīmogot ar stikla savienojumu, kura apakšējā plakanā virsma ir piespiesta pret kolonnas augšu ar divām ar gumiju apvilktām metāla skavām. Zīmogam ir jābūt pilnīgi noturīgam pret sūci zem slāpekļa vai gaisa spiediena.
Silikagels: tīrība (kvalitāte, raudze) ir vismaz 200 meši. Tas pirms lietošanas ir septiņas stundas jāaktivizē krāsnī, kurā uzturēta 170 °C temperatūra, un pēc tam dzesēšanas nolūkā jāievieto desikatorā. Pēc aktivizēšanas silikagels ir jālieto dažu nākamo dienu laikā.
Šķīdinātājs I n-pentāns: minimālā tīrības pakāpe ir 95 %, brīvs no aromātiskajām vielām.
Šķīdinātājs II cikloheksāns: minimālā tīrības pakāpe ir 98 %, brīvs no aromātiskajām vielām.
5. 1. procedūra (hromatogrāfijas 1. kolonna)
Paraugšķīduma sagatavošana apmēram 3,6 g (precīzi nosvērta) parauga izšķīdina 10 ml n-pentāna (I). Ja paraugs n-pentānā nešķīst, to izšķīdina cikloheksānā un noteikšanu veic, izmantojot cikloheksānu (II), nevis n-pentānu (I).
Hromatogrāfijas kolonnu (hromatogrāfijas 1. kolonnu) piepilda ar iepriekš aktivizētu silikagelu tā, lai tā līmenis būtu apmēram 10 cm no augšējās stikla kolbas, rūpīgi ar vibratoru pieblīvējot kolonnas saturu, lai neatstātu kanālus. Tad silikagela kolonnas augšdaļā ievieto stikla vates aizbāzni.
Iepriekš silikagelu samitrina ar 180 ml šķīdinātāja I vai šķīdinātāja II un no augšas izdara gaisa vai slāpekļa spiedienu, līdz šķidruma augšējā virsma sasniedz silikagela virspusi.
Uzmanīgi pazemina spiedienu kolonnas iekšpusē un pārlej tai pāri apmēram 3,6 g (precīzi nosvērta ar 2 cipariem aiz komata) parauga, kas izšķīdināts 10 ml šķīdinātāja I vai šķīdinātāja II, tad menzūru izskalo ar vēl 10 ml šķīdinātāja I vai šķīdinātāja II un arī to pārlej pāri kolonnai.
Pakāpeniski palielina spiedienu, ļaujot šķidrumam pilēt no apakšējās kapilārās caurules ar ātrumu aptuveni 1 ml minūtē, un šo šķidrumu savāc 500 ml kolbā.
Kad šķidruma, kas satur atdalāmo vielu, līmenis nokrīt līdz silikagela virsmai, vēlreiz uzmanīgi pazemina spiedienu un pievieno 230 ml šķīdinātāja I vai šķīdinātāja II, nekavējoties no jauna palielina spiedienu un šķidruma līmeni pazemina līdz silikagela virsmai, šķīdumu savācot tajā pašā kolbā, kur iepriekš.
Pirms šķidruma, kas satur atdalāmo vielu, līmenis nokrīt līdz silikagela virsmai, izmantojot FT-IR, pārbauda, vai šķīdumā ir aromātiskās vielas. Ja šķīdums satur tikai alifātiskos ogļūdeņražus, pēc spiediena pilnīgas pazemināšanas vēlreiz pievieno 50 ml šķīdinātāja I vai šķīdinātāja II. Nepieciešamības gadījumā šo soli atkārto.
Samazina savāktās frakcijas tilpumu, tvaicējot vakuumkrāsnī 35 °C temperatūrā vai rotējošā vakuumtvaicētājā vai līdzīgā iekārtā, un tad to bez zudumiem pārvieto uz darvotu menzūru, izmantojot vairāk šķīdinātāja I vai šķīdinātāja II).
Vakuumkrāsnī 35 °C temperatūrā iztvaicē menzūras saturu līdz konstantai masai (W). Starpība starp pēdējiem diviem masas mērījumiem nedrīkst pārsniegt 0,01 g. Laika intervālam starp abiem masas mērījumiem ir jābūt vismaz 30 minūtes ilgam.
Nearomātisko sastāvdaļu masas procentuālo daļu (A) aprēķina pēc šādas formulas:
A= W/W1*100
kur W1 ir parauga svars.
Starpība (atšķirība no) 100 ir to aromātisko sastāvdaļu procentuālā daļa, kuras ir uzsūcis silikagels.
6. Metodes precizitāte
Atkārtojamība: 5 %.
Reproducējamība: 10 %.
7. 2. procedūra (hromatogrāfijas 2. kolonna)
Paraugšķīduma sagatavošana apmēram 0,9 g (precīzi nosvērta) parauga izšķīdina 2,5 ml n-pentāna (I). Ja paraugs n-pentānā nešķīst, to izšķīdina cikloheksānā un noteikšanu veic, izmantojot cikloheksānu (II), nevis n-pentānu (I).
Hromatogrāfijas kolonnu (hromatogrāfijas 2. kolonnu) piepilda ar iepriekš aktivizētu silikagelu tā, lai tā līmenis būtu apmēram 2,5 cm no augšējās stikla kolbas, rūpīgi ar vibratoru pieblīvējot kolonnas saturu, lai neatstātu kanālus. Tad silikagela kolonnas augšdaļā ievieto stikla vates aizbāzni.
Iepriekš silikagelu samitrina ar 45 ml šķīdinātāja I vai šķīdinātāja II un no augšas izdara gaisa vai slāpekļa spiedienu, līdz šķidruma augšējā virsma sasniedz silikagela virspusi.
Uzmanīgi pazemina spiedienu kolonnas iekšpusē un pārlej tai pāri apmēram 0,9 g (precīzi nosvērta ar 2 cipariem aiz komata) parauga, kas izšķīdināts 2,5 ml šķīdinātāja I vai šķīdinātāja II, tad menzūru izskalo ar vēl 2,5 ml šķīdinātāja I vai šķīdinātāja II un arī to pārlej pāri kolonnai.
Pakāpeniski palielina spiedienu, ļaujot šķidrumam pilēt no kolonnas apakšējās kapilārās caurules ar ātrumu aptuveni 1 ml minūtē, un šo šķidrumu savāc 250 ml kolbā.
Kad šķidruma, kas satur atdalāmo vielu, līmenis nokrīt līdz silikagela virsmai, vēlreiz uzmanīgi pazemina spiedienu un pievieno 57,5 ml šķīdinātāja I vai šķīdinātāja II, nekavējoties no jauna palielina spiedienu un šķidruma līmeni pazemina līdz silikagela virsmai, šķīdumu savācot tajā pašā kolbā, kur iepriekš.
Pirms šķidruma, kas satur atdalāmo vielu, līmenis nokrīt līdz silikagela virsmai, izmantojot FT-IR, pārbauda, vai šķīdumā ir aromātiskās vielas. Ja šķīdums satur tikai alifātiskos ogļūdeņražus, pēc spiediena pilnīgas pazemināšanas vēlreiz pievieno 12,5 ml šķīdinātāja I vai šķīdinātāja II. Nepieciešamības gadījumā šo soli atkārto.
Samazina savāktās frakcijas tilpumu, tvaicējot vakuumkrāsnī 35 °C temperatūrā vai rotējošā vakuumtvaicētājā vai līdzīgā iekārtā, un tad to bez zudumiem pārvieto uz darvotu menzūru, izmantojot vairāk šķīdinātāja I vai šķīdinātāja II.
Vakuumkrāsnī 35 °C temperatūrā iztvaicē menzūras saturu līdz konstantai masai (W). Starpība starp pēdējiem diviem masas mērījumiem nedrīkst pārsniegt 0,01 g. Laika intervālam starp abiem masas mērījumiem ir jābūt vismaz 30 minūtes ilgam.
Nearomātisko sastāvdaļu masas procentuālo daļu (A) aprēķina pēc šādas formulas:
A= W/W1*100
kur W1 ir parauga svars.
Starpība (atšķirība no) 100 ir to aromātisko sastāvdaļu procentuālā daļa, kuras ir uzsūcis silikagels.
8. Metodes precizitāte
Atkārtojamība: 5 %.
Reproducējamība: 10 %.
Hromatogrāfijas 1. Kolonna
Hromatogrāfijas 2. Kolonna
Nepārtraukti maisot, aptuveni 100 cm3 tilpuma porcelāna tīģelī izkausējiet apmēram 100 g naftalīna. Apmēram 40 cm3 izkausētās vielas ielejiet iepriekš uzkarsētā “Šukova” kolbā, līdz tā ir piepildīta par trim ceturtdaļām. Caur korķi ielieciet termometru, kas sadalīts pa grāda desmitdaļas iedaļām, novietojot dzīvsudraba stabiņa bumbiņu šķidruma centrā. Kad temperatūra ir nokritusi gandrīz līdz naftalīna kristalizācijas punktam (aptuveni 83 °C), izraisiet kristalizāciju ar nepārtrauktu maisīšanu. Tiklīdz sāk veidoties kristāli, dzīvsudraba stabiņš parasti nostabilizējas un tad atkal sāk kristies. Temperatūra, pie kuras dzīvsudraba stabiņš nostabilizējās un kādu laiku palika nemainīgs (statisks), tiek fiksēta, un šo temperatūru uzskata par naftalīna kristalizācijas punktu, pēc korekcijas, ņemot vērā dzīvsudraba stabiņa daļu, kas atrodas ārpus kolbas.
Dzīvsudraba termometram šī korekcija ir sekojoša:
kur “n” ir dzīvsudraba stabiņa iedaļu skaits ārpus kolbas, “t” – fiksētā temperatūra, un “t′” – tās dzīvsudraba stabiņa daļas vidējā temperatūra, kas atrodas ārpus kolbas. “t′” var aptuveni noteikt ar papildus termometru, kura bumbiņa tiek novietota tās stabiņa daļas, kas atrodas ārpus kolbas, vidus līmenī. Kapilārās caurules termometrs nodrošina ļoti augstu precizitāti.
“Šukova” kolba, kura ir uzzīmēta šīs lappuses apakšā, ir stikla trauks ar dubultsienām, telpa starp kurām ir retināta.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | specifiskiem pārstrādes procesiem | 3,5% | — |
| 2025 | nemainīts | 3,5% | — |
| 2024 | nemainīts | 3,5% | — |
| 2023 | nemainīts | 3,5% | — |
| 2022 | nemainīts | 3,5% | — |
| 2021 | nemainīts | 3,5% | — |
| 2020 | nemainīts | 3,5% | — |
| 2019 | For undergoing a specific process | 3,5% | — |
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijā 2710.19 (naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas: citādi) ir 26 tarifa pozīcijas; viena no tām ir 2710 19 51.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 3,5%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
ES imports HS apakšpozīcijā 2710.19 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 54,7 mljrd. € (+8% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 0,84 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Amerikas Savienotās Valstis ar 20% no importa, otrajā vietā – Saūda Arābija.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 3,5%–4,7%, ASV 5,8%–7%, AK 0%–4%, Kanāda 0%–5%, Meksika 0%–3%, Brazīlija 0%–5,4%, Argentīna 0%–5,4%, Peru bez muitas, Jaunzēlande 0%–5%, Japāna 2,5%–7,9%, Taivāna 0%–5%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 0%–20% un Nigērija 5%–10%.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 3,5%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.