3903 · Stirola polimēri primārās formās
Šajā pozīcijā neietilpst stirolētie poliesteri (3907. pozīcija).
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 3903.30
ABS plastmasa pirmformās
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
| Uzņēmums | Likme |
|---|---|
| LG Chem 89UC | 7,5% |
| Lotte Chemical Corporation 89UD | 5,2% |
| KUMHO PETROCHEMICAL Co., Ltd. 89UG | 6,8% |
| INEOS Styrolution Korea Ltd. 89UH | 6,8% |
| Uzņēmums | Likme |
|---|---|
| Chimei Corporation Grand Pacific Petrochemical Corporation 89UE | 10,9% |
| Formosa Chemicals & Fibre Corporation 89UF | 21,7% |
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Eksporta ierobežojumsSankciju režīms: Iran | Irāna | Regulation 0267/12 | 2017. gada 23. oktobris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2024. gada 27. septembris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Belarus | Baltkrievija | Regulation 0765/06 | 2025. gada 25. februāris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2023. gada 24. jūnijs |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Belarus | Baltkrievija | Regulation 0765/06 | 2025. gada 25. februāris |
| Eksporta atļauja (dubultā pielietojuma) | All third countries | Regulation 2003/25 | 2025. gada 15. novembris |
| Eksporta kontrole - atkritumi | All third countries | Regulation 1157/24 | 2026. gada 21. maijs |
| Fluorētu siltumnīcefekta gāzu eksporta kontrole | All third countries | Regulation 0573/24 | 2025. gada 12. marts |
TARIC dati uz 2026. gada 28. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 28. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 6,5% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Sīrija nolīgums | Sīrija | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija un vēl 4Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu | 3% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 5,2% |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 249 milj. € | 63% | -30,7% | |
| 50,3 milj. € | 12,7% | +149,9% | |
| 37,9 milj. € | 9,6% | -37,8% | |
| 22,4 milj. € | 5,7% | -31,4% | |
| 9,9 milj. € | 2,5% | -21,7% | |
| 6,7 milj. € | 1,7% | -38,3% | |
| 5,2 milj. € | 1,3% | +15,4% | |
| 2,9 milj. € | 0,7% | +4,1% |
3903.30 akrilnitrila, butadiēna un stirola (ABS) kopolimēri
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
The tariff classification of nine copolymers of acrylonitrile-butadiene-styrene (ABS) CAS-9003-56-9 and two copolymer blends of ABS CAS-9003-56-9 and methylstyrene-acrylonitrile-styrene CAS-9010-96-2 from Korea
Acrylonitrile butadiene-styrene (ABS) copolymer Polymers: around 50% of styrene, & 10-30% of acrylonitrile Form: granules Use: for injection moulding & extrusion to produce plastic articles Packaged in 25kg bags
1. Jebkurā šīs nodaļas pozīcijā polimēri (ieskaitot kopolimērus) un ķīmiski modificēti polimēri jāklasificē saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
a) ja vienā un tajā pašā sērijā ir apakšpozīcija “citādi”:
1) polimēra apzīmējums ar priedēkli “poli” (piemēram, polietilēns un poliamīds-6,6) nozīmē, ka minētā polimēra sastāvā ietilpstošā monomēra vienībai vai monomēru vienībām kopumā pēc svara ir jāveido 95 % vai vairāk no kopējā polimēra satura;
2) apakšpozīcijās 390130, 390140, 390320, 390330 un 390430 minētie kopolimēri jāklasificē šajās apakšpozīcijās ar nosacījumu, ka minēto kopolimēru komonomēru vienības pēc masas veido 95 % vai vairāk no kopējā polimēru satura;
3) ķīmiski modificēti polimēri jāklasificē apakšpozīcijā “citādi” ar nosacījumu, ka ķīmiski modificētie polimēri nav specifiskāk ietverti citā apakšpozīcijā;
4) polimēri, kas nav minēti 1., 2. vai 3. apakšpunktā, jāklasificē apakšpozīcijā kādā no pārējām atlikušajām apakšpozīcijām sērijā, kas ietver tās monomēra vienības polimērus, kuri pēc svara ir vairāk par pārējām atsevišķajām komonomēru vienībām. Šim nolūkam vienā un tajā pašā apakšpozīcijā esošo polimēru monomēru vienības ir jāskaita kopā. Jāsalīdzina tikai komonomēru vienības, kas veido apskatāmo apakšpozīciju sērijas polimērus;
b) ja vienā un tajā pašā sērijā nav apakšpozīcijas “citādi”:
1) polimēri jāklasificē apakšpozīcijā, kas ietver tās monomēra vienības polimērus, kura pēc svara ir vairāk par pārējām atsevišķajām komonomēru vienībām. Šim nolūkam vienā un tajā pašā apakšpozīcijā esošo polimēru monomēru vienības ir jāskaita kopā. Jāsalīdzina tikai apskatāmajā sērijā minētos polimērus veidojošās komonomēru vienības;
2) ķīmiski modificētie polimēri jāklasificē tajā apakšpozīcijā, kura ir piemērojama nemodificētajam polimēram.
Polimēru sakausējumi jāklasificē tajā pašā apakšpozīcijā, kādā klasificēti tajās pašās proporcijās esošo to pašu monomēru vienību polimēri.
2. Apakšpozīcijā 392043 “plastifikatori” ir sekundārie (papildu) plastifikatori.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Šajā pozīcijā neietilpst stirolētie poliesteri (3907. pozīcija).
Vispārīgie skaidrojumi
HS 39. nodaļas vispārīgo skaidrojumu “Plastmasas un citas netekstila materiālu kombinācijas” daļas d) punktu mutatis mutandis piemēro oglekļa šķiedru un plastmasas kombinācijām.
4. piezīme
Monomēru vienību masas attiecību aprēķināšana kopolimēros.
Attiecīgās monomēru vienību masas attiecības kopolimēru ķēdēs aprēķina, pamatojoties uz kopolimēra molekulāro struktūru (nevis izejvielām), ņemot vērā polimēra veidošanās reakciju. Attiecīgā gadījumā atomu, kas savieno divas blakus esošas monomēra vienības, attiecina uz monomēra vienību, no kuras cēlies atoms.
Šie piemēri ilustrē monomēra vienības satura aprēķinu kopolimēros.
6. piezīme
Termins “šķidrumi”, kuru izmanto gan šajā piezīmē, gan 32. nodaļas 4. piezīmē, neattiecas uz koloidalajiem šķidrumiem.
Termina “primārās formas” definīciju skat. šīs nodaļas 6. piezīmē un šīs nodaļas HS vispārīgos skaidrojumos, “primārās formas”.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | akrilnitrila, butadiēna un stirola (ABS) kopolimēri | 6,5% | — |
| 2025 | nemainīts | 6,5% | — |
| 2024 | nemainīts | 6,5% | — |
| 2023 | nemainīts | 6,5% | — |
| 2022 | nemainīts | 6,5% | — |
| 2021 | nemainīts | 6,5% | — |
| 2020 | nemainīts | 6,5% | — |
| 2019 | Acrylonitrile-butadiene-styrene (ABS) copolymers | 6,5% | — |
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijai 3903.30 (akrilnitrila, butadiēna un stirola (ABS) kopolimēri) atbilst tikai viena tarifa pozīcija – 3903 30 00.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 6,5%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Precēm no 152 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (6,5%) vietā; 140 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Dienvidkoreja, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi antidempinga maksājumu; tā likme ir 7,5%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Taivāna, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi antidempinga maksājumu; tā likme ir 21,7%.
ES imports HS apakšpozīcijā 3903.30 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 395,6 milj. € (−24% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 1,82 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Dienvidkoreja ar 63% no importa, otrajā vietā – Ķīna.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 6,5%, ASV 6,5%, AK 6%, Kanāda bez muitas, Meksika 5%, Brazīlija 0%–12,6%, Argentīna 2%–14%, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 3,1%, Taivāna 2,5%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija bez muitas un Nigērija 5%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 3903.30 preces 1,7 mljrd. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Dienvidkoreja.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 6,5%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
152 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 140 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Dienvidkoreja, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi antidempinga maksājumu; tā likme ir 7,5%. Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Taivāna, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi antidempinga maksājumu; tā likme ir 21,7%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
Visā apakšpozīcijā 3903.30 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Dienvidkoreja (336 milj. $), otrajā vietā – Taivāna.