ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 4407.11
Zāģēti priedes kokmateriāli (>6 mm)
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Eksporta ierobežojumsSankciju režīms: Iraq | All third countries | Regulation 1210/03 | 2007. gada 1. janvāris |
| Eksporta atļaujaSankciju režīms: Syria | All third countries | Regulation 1332/13 | 2013. gada 15. decembris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2024. gada 26. jūnijs |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Belarus | Baltkrievija | Regulation 0765/06 | 2025. gada 25. februāris |
| Eksporta kontrole - CITES | All third countries | Regulation 0966/23 | 2023. gada 20. maijs |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
Austrija 20% 
Beļģija 21% 
Bulgārija 20% 
Čehija 21% 
Dānija 25% 
Francija 20% 
Grieķija 24% 
Horvātija 25% 
Igaunija 24% 
Itālija 22% 
Īrija 23% 
Kipra 19% 
Latvija 21% 
Lietuva 21% 
Luksemburga 17% 
Malta 18% 
Nīderlande 21% 
Polija 23% 
Portugāle 23% 
Rumānija 21% 
Slovākija 23% 
Slovēnija 22% 
Somija 25,5% 
Spānija 21% 
Ungārija 27% 
Vācija 19% 
Zviedrija 25% TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Ukraina | 120,7 milj. € | 35,4% | -15,8% |
 Brazīlija | 62,5 milj. € | 18,3% | +396,1% |
 Jaunzēlande | 59,1 milj. € | 17,3% | +2,6% |
 Norvēģija | 42,2 milj. € | 12,3% | -6,3% |
 Apvienotā Karaliste | 26,6 milj. € | 7,8% | -2,6% |
 Amerikas Savienotās Valstis | 9,8 milj. € | 2,9% | -22,5% |
 Čīle | 6,9 milj. € | 2% | +69,3% |
 Argentīna | 6,3 milj. € | 1,8% | +150,8% |
4407.11 Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti: skujkoku, priedes (Pinus spp.)
Turcija Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 3 tarifa pozīcijas ASV Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija AK Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 4 tarifa pozīcijas 
Kanāda Bez muitas Vispārējā (MFN) 10 tarifa pozīcijas 
Meksika Bez muitas – 5% Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas · vidēji 2,5% Brazīlija 5,4% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Argentīna 5,4% Vispārējā (MFN) 12 tarifa pozīcijas 
Peru Bez muitas Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas Jaunzēlande Bez muitas Vispārējā (MFN) 17 tarifa pozīcijas 
Japāna Bez muitas – 4,8% Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas · vidēji 2,4% 
Taivāna Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
GCC 5% Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas 
Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas 
Ziemeļmaķedonija Bez muitas Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas 
Nigērija 10% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
The tariff classification of various carbonized boards from China
The tariff classification of finger-jointed lumber from Brazil
The tariff classification of wood boards from Brazil
The tariff classification of wood fence components from Brazil
kopā 7 lēmumi par šo kodu
1. Apakšpozīcijā 440131 “koksnes granulas” ir koksnes mehāniskās apstrādes, mēbeļu ražošanas vai citādu koksnes pārstrādes darbību blakusprodukti, piemēram, ēveļskaidas, zāģskaidas vai šķeldas, kas ir aglomerētas, vai nu tieši saspiežot vai pievienojot saistvielu, kuras attiecība ir ne lielāka par 3 % no svara. Šādas granulas ir cilindriskas, to diametrs ir ne lielāks par 25 mm un garums – ne lielāks par 100 mm.
2. Apakšpozīcijā 440132 jēdziens “koksnes briketes” ir koksnes mehāniskās apstrādes, mēbeļu vai citādu koksnes pārstrādes darbību blakusprodukti, piemēram, ēveļskaidas, zāģskaidas vai šķeldas, kas ir aglomerētas, vai nu tieši saspiežot vai pievienojot saistvielu, kuras attiecība ir ne lielāka par 3 % no svara. Šādas briketes ir kubiskas, daudzskaldņu vai cilindriskas vienības ar minimālo šķērsgriezumu lielāku par 25 mm.
3. Apakšpozīcijā 440713 “E-P-B” nozīmē jauktas parastās egles, priedes un baltegles izcelsmes kokmateriālus, kuros katras sugas proporcija atšķiras un nav zināma.
4. Apakšpozīcijā 440714 “hemlokegles/baltegles” nozīmē jauktas rietumu hemlokegles un baltegles izcelsmes kokmateriālus, kuros katras sugas proporcija atšķiras un nav zināma.
Šo preču produktus drīkst laist ES tirgū vai eksportēt tikai tad, ja tie nav saistīti ar atmežošanu, ir likumīgi ražoti un uz tiem attiecas paziņojums par pienācīgu rūpību.
Wood sawn or chipped lengthwise, sliced or peeled, whether or not planed, sanded or end-jointed, of a thickness exceeding 6 mm (not including used products and second-hand products)
Regula (ES) 2023/1115, I pielikums (konsolidētais teksts)
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Terminu “drāzti” un “lobīti” definīcijas skat. 4408. pozīcijas HS skaidrojumu otrajā un trešajā rindkopā.
Šajās apakšpozīcijās neietilpst:
a) “neprecīzi” ēvelēts zāģmateriāls, tas ir, kokmateriāls, kurš ir noēvelēts, lai no tā atdalītu uzaugumus un dažas no raupjajām zāģēšanas pazīmēm (4407 11 90., 4407 12 90. un 4407 19 90. apakšpozīcijas);
b) gareniski sazāģēts kokmateriāls, uz kura, ņemot vērā minētā kokmateriāla īpatnības un šī kokmateriāla veida apstrādes tehnoloģijas attīstības stāvokli, nav zāģēšanas pazīmju ar nosacījumu, ka šādu pazīmju neesamība ir tāda procesa rezultāts, kas ir nejaušs un saistīts ar zāģēšanu, un ir nepieciešams tīri tehnisku iemeslu dēļ, bet nav paredzēts koksnes tālākas izmantošanas atvieglošanai, noņemot šīs pēdas (4407 11 90., 4407 12 90. un 4407 19 90. apakšpozīcijas).
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | ēvelēti | Bez muitas | m3 |
| 2025 | nemainīts | Bez muitas | m3 |
| 2024 | nemainīts | Bez muitas | m3 |
| 2023 | nemainīts | Bez muitas | m3 |
| 2022 | nemainīts | Bez muitas | m3 |
| 2021 | nemainīts | Bez muitas | m3 |
| 2020 | nemainīts | Bez muitas | m3 |
| 2019 | Planed | Bez muitas | m3 |
Lietots kopš 2017; agrāk šīs preces klasificēja pozīcijā 4407 10 15, 4407 10 33, 4407 10 38.
KN kods 4407 11 20 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 4407.11 (garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0% (bez muitas); daudzumu deklarē šādā mērvienībā: m3.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 4407.11 preces 341,5 milj. € vērtībā (+8% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Ukraina ar 35% no importa, otrajā vietā – Brazīlija.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija bez muitas, ASV bez muitas, AK bez muitas, Kanāda bez muitas, Meksika 0%–5%, Brazīlija 5,4%, Argentīna 5,4%, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 0%–4,8%, Taivāna bez muitas, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija bez muitas un Nigērija 10%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 4407.11 preces 2 mljrd. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Ukraina.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0% (bez muitas); papildu mērvienība – m3. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Visā apakšpozīcijā 4407.11 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Ukraina (130 milj. $), otrajā vietā – Norvēģija.