5402 31 00 līdz 5402 39 00 · Teksturēta dzija
Skat. 5402 31.-5402 39. apakšpozīciju HS skaidrojumus.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 5402.31
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
| Uzņēmums | Likme |
|---|---|
| Fujian Eversun Jinjiang Co., Ltd. Fujian Jingfeng Technology Co., Ltd. Fujian Xinchuang Nylon Industrial Co., Ltd. Fujian Jinyi High Performance Material Co., Ltd. 88BB | 60% |
| Fujian Highsun Synthetic Fiber, Technology Co., Ltd. Fuzhou Liyuan Polyamide Industry Co., Ltd. Fujian Liheng Polyamide Industry Co., Ltd. Xinhui Dehua Nylon Chips Co., Ltd. Nanchong Meihua Nylon Co., Ltd. 88BC | 67,6% |
| Prutex Nylon Co., Ltd 88BD | 62,2% |
| Fujian Jiayi Chemical Fiber Co., Ltd 88BE | 62,2% |
| Nantong Zhongli Nylon Technology Co., Ltd 88BF | 62,2% |
| Fujian Xinsen Synthetic Fiber Technology Co., Ltd Fujian Fengdi Polyamide Co., Ltd 88BG | 62,2% |
| Fujian Kaibang Polyamide Technology Co., Ltd 88BH | 62,2% |
| Fujian Wanhong Textile Co., Ltd 88BI | 62,2% |
| Nilit (Suzhou) Engineering Plastic Technologies Co., Ltd 88BJ | 62,2% |
| Zhejiang Jinqi New Material Tech. Co., Ltd 88BK | 62,2% |
| Yiwu Huading Nylon Co., Ltd 88BL | 62,2% |
| Zhejiang Huayou Color Spinning Technology Co., Ltd 88BM | 62,2% |
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Eksporta ierobežojumsSankciju režīms: North Korea | Ziemeļkoreja | Regulation 1509/17 | 2017. gada 20. septembris |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 4% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Sīrija nolīgums | Sīrija | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija un vēl 4Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu | 3,2% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 3,5% |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 16,9 milj. € | 45,1% | -57% | |
| 10,1 milj. € | 27,1% | +22,7% | |
| 4,1 milj. € | 11% | +20,3% | |
| 2 milj. € | 5,3% | +3532% | |
| 999 tūkst. € | 2,7% | +659,6% | |
| 731 tūkst. € | 2% | +139,9% | |
| 376 tūkst. € | 1% | +4,9% | |
| 354 tūkst. € | 0,9% | -43,2% |
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
1. Visā nomenklatūrā “ķīmiskās šķiedras” ir štāpeļšķiedras un organisko polimēru pavedieni, kas izgatavoti šādos ražošanas procesos:
a) polimerizējot organiskos monomērus, lai ražotu tādus polimērus, kā poliamīdus, poliesterus, poliolefīnus vai poliuretānus, vai ķīmiski pārveidojot polimērus, kas radušies šajā procesā (piemēram, poli(vinilalkohols) sagatavots poli(vinilacetāta)) hidrolīzē; vai
b) ķīmiski pārveidojot dabiskos organiskos polimērus (piemēram, celulozi), lai ražotu tādus polimērus kā kupro vai viskozes mākslīgais zīds, vai ķīmiski pārveidojot dabiskos organiskos polimērus (piemēram, celulozi, kazeīnu un citādus proteīnus, vai alginātskābi), lai ražotu tādus polimērus, kā acetilcelulozes vai alginātu šķiedras.
Termini “sintētiskās” un “mākslīgās” šķiedras nozīmē: sintētiskās: a) apakšpunktā minētās šķiedras; mākslīgās: b) apakšpunktā minētās šķiedras. Sloksnes un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas minēti pozīcijā 5404 vai 5405, nav uzskatāmi par mākslīgajām šķiedrām.
Attiecībā uz “tekstilmateriāliem” apzīmējumiem “ķīmisks”, “sintētisks” un “mākslīgs” ir vienāda nozīme.
2. Pozīcijā 5402 un 5403 neietilpst sintētisko vai mākslīgo pavedienu grīstes, kas minētas 55. nodaļā.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Skat. 5402 31.-5402 39. apakšpozīciju HS skaidrojumus.
Vispārīgie skaidrojumi
Termina “augstas stiprības dzija” definīciju skat. šīs sadaļas 6. piezīmē.
Elastīgā dzija ir definēta šīs nodaļas 13. piezīmi.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | no neilona vai no citiem poliamīdiem ar viena pavediena lineāro blīvumu ne vairāk kā 50 teksu | 4% | — |
| 2025 | nemainīts | 4% | — |
| 2024 | nemainīts | 4% | — |
| 2023 | nemainīts | 4% | — |
| 2022 | nemainīts | 4% | — |
| 2021 | nemainīts | 4% | — |
| 2020 | nemainīts | 4% | — |
| 2019 | Of nylon or other polyamides, measuring per single yarn not more than 50 tex | 4% | — |
KN kods 5402 31 00 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 5402.31 (no neilona vai no citiem poliamīdiem ar viena pavediena lineāro blīvumu ne…).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 4%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Preces no 140 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 4%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Ķīna, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi antidempinga maksājumu; tā likme ir 67,6%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 5402.31 preces 37,4 milj. € vērtībā (−31% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Ķīna ar 45% no importa, otrajā vietā – Izraēla.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 4%, ASV 8%–8,8%, AK bez muitas, Kanāda bez muitas, Meksika 5%, Brazīlija 18%, Argentīna 16%, Peru bez muitas, Jaunzēlande 5%, Japāna 4%–6,6%, Taivāna 4%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija bez muitas un Nigērija 10%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 5402.31 preces 202 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Ķīna.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 4%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
152 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 140 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Ķīna, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi antidempinga maksājumu; tā likme ir 67,6%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
Visā apakšpozīcijā 5402.31 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Ķīna (42 milj. $), otrajā vietā – Izraēla.