5402 31 00 līdz 5402 39 00 · Teksturēta dzija
Skat. 5402 31.-5402 39. apakšpozīciju HS skaidrojumus.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 5402.33
Poliestera teksturētā dzija
Nav deklarējams atsevišķi: izmantojiet kādu no apakšiedalījumiem (1) Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Deklarējiet precēm atbilstošo desmitzīmju TARIC kodu: pasākumi apakšpozīcijās var atšķirties.
| 5402 33 00 10 | Textured polyester yarn: -textured using single heater and double heater methods in accordance with DIN 53840-T1 standard, -with a linear density of 83 dtex or more, but not more than 666 dtex, -with an average minimum tenacity of 32 cN/tex, -with a filament count of 36 or more, but not more than 192, -with an elongation at break of 16 % or more, but not more than 33 %, -with a boiling water shrinkage of 3 % or more, but not more than 8 %, -containing by weight 1 % or more but not more than 3 % of mineral oil, synthetic oil or mixed oils |
| 5402 33 00 90 | Other |
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 4% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Sīrija nolīgums | Sīrija | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija un vēl 4Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu | 3,2% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 3,5% |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 141,4 milj. € | 51,2% | -16,1% | |
| 50,8 milj. € | 18,4% | +7,7% | |
| 31,6 milj. € | 11,4% | -35,3% | |
| 16,1 milj. € | 5,8% | -4,5% | |
| 9,2 milj. € | 3,3% | -10,8% | |
| 7,8 milj. € | 2,8% | -28,7% | |
| 6,1 milj. € | 2,2% | -16,4% | |
| 5,9 milj. € | 2,1% | -31,6% |
5402.33 Sintētisko pavedienu dzija: teksturēta dzija, no poliesteriem
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
The tariff classification of polyester textured yarn from India
The tariff classification of a polyester textured yarn and a nylon high tenacity yarn from China
Classification, country of origin determination, and eligibility under the United States-Mexico-Canada Agreement (USMCA) for polyester textured yarn and polyester yarn waste from Indonesia; 19 CFR 102.21 (c)(1); 19 CFR 102.21(c)(2); tariff shift
The tariff classification of polyester textured yarn from India
kopā 12 lēmumi par šo kodu
1. Visā nomenklatūrā “ķīmiskās šķiedras” ir štāpeļšķiedras un organisko polimēru pavedieni, kas izgatavoti šādos ražošanas procesos:
a) polimerizējot organiskos monomērus, lai ražotu tādus polimērus, kā poliamīdus, poliesterus, poliolefīnus vai poliuretānus, vai ķīmiski pārveidojot polimērus, kas radušies šajā procesā (piemēram, poli(vinilalkohols) sagatavots poli(vinilacetāta)) hidrolīzē; vai
b) ķīmiski pārveidojot dabiskos organiskos polimērus (piemēram, celulozi), lai ražotu tādus polimērus kā kupro vai viskozes mākslīgais zīds, vai ķīmiski pārveidojot dabiskos organiskos polimērus (piemēram, celulozi, kazeīnu un citādus proteīnus, vai alginātskābi), lai ražotu tādus polimērus, kā acetilcelulozes vai alginātu šķiedras.
Termini “sintētiskās” un “mākslīgās” šķiedras nozīmē: sintētiskās: a) apakšpunktā minētās šķiedras; mākslīgās: b) apakšpunktā minētās šķiedras. Sloksnes un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas minēti pozīcijā 5404 vai 5405, nav uzskatāmi par mākslīgajām šķiedrām.
Attiecībā uz “tekstilmateriāliem” apzīmējumiem “ķīmisks”, “sintētisks” un “mākslīgs” ir vienāda nozīme.
2. Pozīcijā 5402 un 5403 neietilpst sintētisko vai mākslīgo pavedienu grīstes, kas minētas 55. nodaļā.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Skat. 5402 31.-5402 39. apakšpozīciju HS skaidrojumus.
Vispārīgie skaidrojumi
Termina “augstas stiprības dzija” definīciju skat. šīs sadaļas 6. piezīmē.
Elastīgā dzija ir definēta šīs nodaļas 13. piezīmi.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | no poliesteriem | 4% | — |
| 2025 | nemainīts | 4% | — |
| 2024 | nemainīts | 4% | — |
| 2023 | nemainīts | 4% | — |
| 2022 | nemainīts | 4% | — |
| 2021 | nemainīts | 4% | — |
| 2020 | nemainīts | 4% | — |
| 2019 | Of polyesters | 4% | — |
KN kods 5402 33 00 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 5402.33 (sintētisko pavedienu dzija: teksturēta dzija, no poliesteriem).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 4%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Preces no 140 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 4%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 5402.33 preces 276,4 milj. € vērtībā (−17% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Ķīna ar 51% no importa, otrajā vietā – Turcija.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 4%, ASV 8%–8,8%, AK bez muitas, Kanāda bez muitas, Meksika 5%, Brazīlija 18%, Argentīna 6%–16%, Peru 6%, Jaunzēlande 5%, Japāna 4%–6,6%, Taivāna 4%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija bez muitas un Nigērija 10%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 5402.33 preces 598 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Ķīna.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 4%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
152 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 140 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Visā apakšpozīcijā 5402.33 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Ķīna (183 milj. $), otrajā vietā – Indija.