ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 5403.10
5403 10 00: augstas stiprības viskozes pavedienu dzija
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
- 5403 Mākslīgo pavedienu dzija (izņemot šujamos diegus), nesagatavota mazumtirdzniecībai, arī mākslīgie monopavedieni ar lineāro blīvumu mazāku par 67 deciteksiem:
- 5403 10 00 augstas stiprības viskozes pavedienu dzija
Kas jāmaksā
Imports: ES
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 5
- Muitas nodokļu piemērošanas apturēšanaTarifu atlikšana precēm, kas tiek izmantotas civilās aviācijas transportlīdzekļu būvē Bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 1517/18
- Dokumenti
- C119 Autorizēts izmantošanas sertifikāts — EASA 1. veidlapa (Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma I papildinājums) vai līdzvērtīgs sertifikāts
- Tarifa kvotaNepreferenciāla tarifu kvota Bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2027. gada 31. augusts
- Tiesību akts
- Regulation 0032/00
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 6
- Aizliegums vai ierobežojumsImporta aizliegums
- Izcelsmes valstis
- Ziemeļkoreja
- Tiesību akts
- Regulation 0936/15
- Importa kontroleIerobežojums laišanai brīvā apgrozībā
- Izcelsmes valstis
- Ziemeļkoreja
- Tiesību akts
- Regulation 1836/17
- Dokumenti
- Y084 Atkāpe no importa aizlieguma, kura piešķirta saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2017/1509 16.i panta 1. punktu
- Importa kontrolePreču un tehnoloģiju, uz kurām attiecas aizliegums vai ierobežojums, importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Irāna, Ziemeļkoreja
- Tiesību akts
- Regulation 0267/12, Regulation 1509/17
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Irāna
- Tiesību akts
- Regulation 0267/12
- Dokumenti
- Y750 Uz deklarētajām precēm Padomes Regula (EK) Nr. 267/2012 neattiecas - II pielikums
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Eksporta pasākumi 9
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Eksporta ierobežojumsSankciju režīms: Iran | Irāna | Regulation 0267/12 | 2017. gada 23. oktobris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2024. gada 26. jūnijs |
| Preču un tehnoloģiju, uz kurām attiecas aizliegums vai ierobežojums, eksporta kontroleSankciju režīms: North Korea | Ziemeļkoreja | Regulation 1509/17 | 2017. gada 1. septembris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Belarus | Baltkrievija | Regulation 0765/06 | 2025. gada 25. februāris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: North Korea | Ziemeļkoreja | Regulation 1509/17 | 2025. gada 11. aprīlis |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Iran | Irāna | Regulation 0267/12 | 2025. gada 30. septembris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2023. gada 24. jūnijs |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Belarus | Baltkrievija | Regulation 0765/06 | 2025. gada 25. februāris |
| Eksporta atļauja (dubultā pielietojuma) | All third countries | Regulation 2003/25 | 2025. gada 15. novembris |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Importa PVN ES dalībvalstīs
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
-
Austrija 20% -
Beļģija 21% -
Bulgārija 20% -
Čehija 21% -
Dānija 25% -
Francija 20% -
Grieķija 24% -
Horvātija 25% -
Igaunija 24% -
Itālija 22% -
Īrija 23% -
Kipra 19% -
Latvija 21% -
Lietuva 21% -
Luksemburga 17% -
Malta 18% -
Nīderlande 21% -
Polija 23% -
Portugāle 23% -
Rumānija 21% -
Slovākija 23% -
Slovēnija 22% -
Somija 25,5% -
Spānija 21% -
Ungārija 27% -
Vācija 19% -
Zviedrija 25%
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 4% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Sīrija nolīgums | Sīrija | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija un vēl 4Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu | 3,2% |
ES: imports pa mēnešiem · HS 5403.10
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Indija | 4,5 milj. € | 91,5% | -39,6% |
 Turcija | 198 tūkst. € | 4,1% | -47,7% |
 Tunisija | 70 tūkst. € | 1,4% | -2,8% |
 Ķīna | 69 tūkst. € | 1,4% | -73,6% |
 Taizeme | 28 tūkst. € | 0,6% | — |
 Ēģipte | 26 tūkst. € | 0,5% | — |
 Japāna | 10 tūkst. € | 0,2% | -85,5% |
 Amerikas Savienotās Valstis | 8 tūkst. € | 0,2% | -66,2% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
5403.10 augstas stiprības viskozes pavedienu dzija
Turcija 4% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija ASV 9,1% – 10% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas · vidēji 9,6% 
AK Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Kanāda Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Meksika 25% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Brazīlija 18% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Argentīna 16% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Peru Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Jaunzēlande Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Japāna 4% – 5% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas · vidēji 4,5% 
Taivāna 4% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
GCC 5% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Ziemeļmaķedonija Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Nigērija 10% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Juridiskās piezīmes
Piezīmes
1. Visā nomenklatūrā “ķīmiskās šķiedras” ir štāpeļšķiedras un organisko polimēru pavedieni, kas izgatavoti šādos ražošanas procesos:
a) polimerizējot organiskos monomērus, lai ražotu tādus polimērus, kā poliamīdus, poliesterus, poliolefīnus vai poliuretānus, vai ķīmiski pārveidojot polimērus, kas radušies šajā procesā (piemēram, poli(vinilalkohols) sagatavots poli(vinilacetāta)) hidrolīzē; vai
b) ķīmiski pārveidojot dabiskos organiskos polimērus (piemēram, celulozi), lai ražotu tādus polimērus kā kupro vai viskozes mākslīgais zīds, vai ķīmiski pārveidojot dabiskos organiskos polimērus (piemēram, celulozi, kazeīnu un citādus proteīnus, vai alginātskābi), lai ražotu tādus polimērus, kā acetilcelulozes vai alginātu šķiedras.
Termini “sintētiskās” un “mākslīgās” šķiedras nozīmē: sintētiskās: a) apakšpunktā minētās šķiedras; mākslīgās: b) apakšpunktā minētās šķiedras. Sloksnes un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas minēti pozīcijā 5404 vai 5405, nav uzskatāmi par mākslīgajām šķiedrām.
Attiecībā uz “tekstilmateriāliem” apzīmējumiem “ķīmisks”, “sintētisks” un “mākslīgs” ir vienāda nozīme.
2. Pozīcijā 5402 un 5403 neietilpst sintētisko vai mākslīgo pavedienu grīstes, kas minētas 55. nodaļā.
KN skaidrojumi
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Nodaļas vispārīgās piezīmes
ĶĪMISKIE PAVEDIENI; DEKORATĪVĀS LENTES UN TAMLĪDZĪGI ĶĪMISKIE TEKSTILMATERIĀLI
Vispārīgie skaidrojumi
Termina “augstas stiprības dzija” definīciju skat. šīs sadaļas 6. piezīmē.
Elastīgā dzija ir definēta šīs nodaļas 13. piezīmi.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Šī apakšpozīcija iepriekšējos gados
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | augstas stiprības viskozes pavedienu dzija | 4% | — |
| 2025 | nemainīts | 4% | — |
| 2024 | nemainīts | 4% | — |
| 2023 | nemainīts | 4% | — |
| 2022 | nemainīts | 4% | — |
| 2021 | nemainīts | 4% | — |
| 2020 | nemainīts | 4% | — |
| 2019 | High-tenacity yarn of viscose rayon | 4% | — |
KN kods 5403 10 00 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 5403.10 (augstas stiprības viskozes pavedienu dzija).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 4%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Preces no 144 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 4%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 5403.10 preces 4,9 milj. € vērtībā (−42% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Indija ar 92% no importa, otrajā vietā – Turcija.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 4%, ASV 9,1%–10%, AK bez muitas, Kanāda bez muitas, Meksika 25%, Brazīlija 18%, Argentīna 16%, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 4%–5%, Taivāna 4%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija bez muitas un Nigērija 10%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 5403.10 preces 35 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Indija.
Jautājumi un atbildes
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 5403 10 00 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 4%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kurām valstīm kodam 5403 10 00 piemēro zemāku likmi?
152 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 144 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
No kurām valstīm ES dalībvalstis importē šīs preces?
Visā apakšpozīcijā 5403.10 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Indija (8 milj. $), otrajā vietā – Japāna.