ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 5801.27
Nav deklarējams atsevišķi: izmantojiet kādu no apakšiedalījumiem (1) Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Deklarējiet precēm atbilstošo desmitzīmju TARIC kodu: pasākumi apakšpozīcijās var atšķirties.
| 5801 27 00 10 | Manufactured on handlooms |
| 5801 27 00 90 | Other |
| Kārtas numurs | Izcelsme | Kvotas ietvaros piemērojamais muitas nodoklis | Periods | Apjoms | Atlikums | Derīgums |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 09.0103 | Silk or cotton handloom products | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 2 172 000 Euro | 2 172 000 Euro | Atvērta |
| 09.2501 | ERGA OMNES | Bez muitas | 2026. gada 1. septembris – 2027. gada 31. augusts | 1 870 000 Euro | 1 598 348 Euro | Atvērta |
Atlikumi pēc Komisijas iknedēļas kvotu ziņojuma (2026. gada 23. oktobris).
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2024. gada 26. jūnijs |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Belarus | Baltkrievija | Regulation 0765/06 | 2025. gada 25. februāris |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
Austrija 20% 
Beļģija 21% 
Bulgārija 20% 
Čehija 21% 
Dānija 25% 
Francija 20% 
Grieķija 24% 
Horvātija 25% 
Igaunija 24% 
Itālija 22% 
Īrija 23% 
Kipra 19% 
Latvija 21% 
Lietuva 21% 
Luksemburga 17% 
Malta 18% 
Nīderlande 21% 
Polija 23% 
Portugāle 23% 
Rumānija 21% 
Slovākija 23% 
Slovēnija 22% 
Somija 25,5% 
Spānija 21% 
Ungārija 27% 
Vācija 19% 
Zviedrija 25% TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 8% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Sīrija nolīgums | Sīrija | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija un vēl 4Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu | 6,4% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 7,1% |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Ķīna | 2,8 milj. € | 37,4% | +2% |
 Apvienotā Karaliste | 1,9 milj. € | 25,1% | -7,4% |
 Turcija | 1,4 milj. € | 18,5% | +47,8% |
 Indija | 600 tūkst. € | 7,9% | +40,5% |
 Amerikas Savienotās Valstis | 252 tūkst. € | 3,3% | +3,1% |
 Sanmarīno | 142 tūkst. € | 1,9% | -19,2% |
 Šveice | 79 tūkst. € | 1% | -9,6% |
 Taizeme | 58 tūkst. € | 0,8% | +34,4% |
5801.27 audumi ar plūksnu šķēriem
Turcija 8% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija ASV 10,5% – 18,5% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas · vidēji 14,5% AK 8% Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
Kanāda Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Meksika 25% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Brazīlija 26% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Argentīna 18% Vispārējā (MFN) 5 tarifa pozīcijas 
Peru 11% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Jaunzēlande Bez muitas Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas 
Japāna 3,5% – 3,7% Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas · vidēji 3,6% 
Taivāna 8% – 10% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas · vidēji 9% 
GCC 5% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Ziemeļmaķedonija 10% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Nigērija 20% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 1. Šajā nodaļā neietilpst impregnētie, pārklātie vai laminētie audumi, kas minēti 59. nodaļas 1. piezīmē, kā arī pārējie 59. nodaļas izstrādājumi.
2. Pozīcijā 5801 ietilpst arī audumi ar audu pavedienu plūksnojumu, kam neapgrieztā stadijā vēl nav stāvoša plūksnojuma.
3. Pozīcijā 5803 “pārviju pinuma (ažūra) audumi” ir audumi, kuru šķērus pilnībā vai daļēji veido pamatdiegi un krustpavedieni, kas krusto pamatdiegus pusapgriezienā, pilnā apgriezienā vai vairāk, veidojot cilpas, caur kurām iet audu pavedieni.
4. Pozīcijā 5804 neietilpst mezgloti auklu, tauvu vai virvju tīkli, kas minēti pozīcijā 5608.
5. Pozīcijā 5806 “šauri austi audumi” ir:
a) audumi, kas nav platāki par 30 cm un kas tādā platumā jau austi, vai arī griezti no platākiem gabaliem, ar eģēm (austām, līmētām u. c.) abās malās;
b) cauruļveida audumi, kuru platums izlīdzinātā veidā nepārsniedz 30 cm, un
c) audumi, kuru platums, slīpi saliekot malas, ir mazāks nekā 30 cm.
Šauri austus audumus ar austām bārkstīm klasificē pozīcijā 5808.
6. Pozīcijā 5810 “izšuvumi” ir arī izšuvumi ar metalizētu vai stikla pavedienu uz redzamas auduma pamatnes, kā arī izšūtas aplikācijas – spīdīgi rotājumi, zīles, tekstilmateriāla ornaments u. c. Šajā pozīcijā neietilpst izšūti gobelēni (pozīcija 5805).
7. Papildus izstrādājumiem, kas ietverti pozīcijā 5809, šajā nodaļā klasificē arī izstrādājumus no metāla pavedieniem apģērba izgatavošanai, apdarei vai tamlīdzīgiem mērķiem.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Atstājot spēkā šīs nodaļas noteikumus par tādu izstrādājumu klasifikāciju, kas sastāv no diviem vai vairākiem tekstilmateriāliem, ir jāatzīmē, ka gadījumā ar šenilaudumiem ir jāņem vērā tikai tie tekstilmateriāli, kas veido šenildzijas plūksnas.
Uz adāmmašīnām izgatavotās velveta (samta) vai plīša imitācijas ietilpst 5907 00 00. pozīcijā vai 60. grupā atkarībā no konkrēta gadījuma.
Skat. 5801 22. un 5801 32. apakšpozīciju HS skaidrojumus.
Vispārīgie skaidrojumi
Izstrādājumu, kas sastāv no diviem vai vairāk tekstilmateriāliem, klasifikācijai pozīciju ietvaros skat. šīs sadaļas Vispārīgos skaidrojumus.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | audumi ar plūksnu šķēriem | 8% | m2 |
| 2025 | nemainīts | 8% | m2 |
| 2024 | nemainīts | 8% | m2 |
| 2023 | nemainīts | 8% | m2 |
| 2022 | nemainīts | 8% | m2 |
| 2021 | nemainīts | 8% | m2 |
| 2020 | nemainīts | 8% | m2 |
| 2019 | Warp pile fabrics | 8% | m2 |
KN kods 5801 27 00 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 5801.27 (audumi ar plūksnu šķēriem).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 8%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: m2.
Preces no 140 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 8%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 5801.27 preces 7,6 milj. € vērtībā (+7% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Ķīna ar 37% no importa, otrajā vietā – Apvienotā Karaliste.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 8%, ASV 10,5%–18,5%, AK 8%, Kanāda bez muitas, Meksika 25%, Brazīlija 26%, Argentīna 18%, Peru 11%, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 3,5%–3,7%, Taivāna 8%–10%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 10% un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 5801.27 preces 39 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Ķīna.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 8%; papildu mērvienība – m2. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
152 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 140 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Visā apakšpozīcijā 5801.27 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Ķīna (2 milj. $).