5806 20 00 · Citādi audumi, kas satur 5 % no masas vai vairāk elastomēra (elastīgo) vai gumijas pavedienu
Termina “elastīgais pavediens” definīciju skat. šīs sadaļas 13. piezīmi.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 5806.20
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 7,5% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Sīrija nolīgums | Sīrija | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija un vēl 4Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu | 6% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 6,6% |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 14,9 milj. € | 49,9% | +0,5% | |
| 6,6 milj. € | 22% | -6% | |
| 1,1 milj. € | 3,5% | -9,2% | |
| 907 tūkst. € | 3% | -16,4% | |
| 876 tūkst. € | 2,9% | +18,7% | |
| 817 tūkst. € | 2,7% | +2% | |
| 800 tūkst. € | 2,7% | -46,9% | |
| 625 tūkst. € | 2,1% | -26,8% |
5806.20 citādi audumi, kas satur 5 % no masas vai vairāk elastomēra (elastīgo) vai gumijas pavedienu
1. Šajā nodaļā neietilpst impregnētie, pārklātie vai laminētie audumi, kas minēti 59. nodaļas 1. piezīmē, kā arī pārējie 59. nodaļas izstrādājumi.
2. Pozīcijā 5801 ietilpst arī audumi ar audu pavedienu plūksnojumu, kam neapgrieztā stadijā vēl nav stāvoša plūksnojuma.
3. Pozīcijā 5803 “pārviju pinuma (ažūra) audumi” ir audumi, kuru šķērus pilnībā vai daļēji veido pamatdiegi un krustpavedieni, kas krusto pamatdiegus pusapgriezienā, pilnā apgriezienā vai vairāk, veidojot cilpas, caur kurām iet audu pavedieni.
4. Pozīcijā 5804 neietilpst mezgloti auklu, tauvu vai virvju tīkli, kas minēti pozīcijā 5608.
5. Pozīcijā 5806 “šauri austi audumi” ir:
a) audumi, kas nav platāki par 30 cm un kas tādā platumā jau austi, vai arī griezti no platākiem gabaliem, ar eģēm (austām, līmētām u. c.) abās malās;
b) cauruļveida audumi, kuru platums izlīdzinātā veidā nepārsniedz 30 cm, un
c) audumi, kuru platums, slīpi saliekot malas, ir mazāks nekā 30 cm.
Šauri austus audumus ar austām bārkstīm klasificē pozīcijā 5808.
6. Pozīcijā 5810 “izšuvumi” ir arī izšuvumi ar metalizētu vai stikla pavedienu uz redzamas auduma pamatnes, kā arī izšūtas aplikācijas – spīdīgi rotājumi, zīles, tekstilmateriāla ornaments u. c. Šajā pozīcijā neietilpst izšūti gobelēni (pozīcija 5805).
7. Papildus izstrādājumiem, kas ietverti pozīcijā 5809, šajā nodaļā klasificē arī izstrādājumus no metāla pavedieniem apģērba izgatavošanai, apdarei vai tamlīdzīgiem mērķiem.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Termina “elastīgais pavediens” definīciju skat. šīs sadaļas 13. piezīmi.
Vispārīgie skaidrojumi
Izstrādājumu, kas sastāv no diviem vai vairāk tekstilmateriāliem, klasifikācijai pozīciju ietvaros skat. šīs sadaļas Vispārīgos skaidrojumus.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | citādi audumi, kas satur 5 % no masas vai vairāk elastomēra (elastīgo) vai gumijas pavedienu | 7,5% | — |
| 2025 | nemainīts | 7,5% | — |
| 2024 | nemainīts | 7,5% | — |
| 2023 | nemainīts | 7,5% | — |
| 2022 | nemainīts | 7,5% | — |
| 2021 | nemainīts | 7,5% | — |
| 2020 | nemainīts | 7,5% | — |
| 2019 | Other woven fabrics, containing by weight 5 % or more of elastomeric yarn or rubber thread | 7,5% | — |
KN kods 5806 20 00 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 5806.20 (citādi audumi, kas satur 5 % no masas vai vairāk elastomēra).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 7,5%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Preces no 140 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 7,5%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 5806.20 preces 29,8 milj. € vērtībā (−6% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Ķīna ar 50% no importa, otrajā vietā – Turcija.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 7,5%, ASV 7%, AK 6%, Kanāda bez muitas, Meksika 25%, Brazīlija 26%, Argentīna 18%, Peru 11%, Jaunzēlande 0%–5%, Japāna 4%, Taivāna 6,8%–10%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 10% un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 5806.20 preces 130 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Ķīna.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 7,5%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
152 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 140 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Visā apakšpozīcijā 5806.20 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Ķīna (11 milj. $), otrajā vietā – Indonēzija.