6112 11 00 līdz 6112 19 00 · Treniņtērpi
Skat. 6112. pozīcijas HS skaidrojumu (A) daļu.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 6112.19
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Luksuspreču eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2023. gada 24. jūnijs |
| Luksuspreču eksporta kontroleSankciju režīms: North Korea | Ziemeļkoreja | Regulation 2062/17 | 2018. gada 28. jūnijs |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 12% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Sīrija nolīgums | Sīrija | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 5Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu | 9,6% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 10,6% |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 1,5 milj. € | 30% | -36% | |
| 1,2 milj. € | 23,4% | +4,1% | |
| 785 tūkst. € | 15,5% | -36,5% | |
| 373 tūkst. € | 7,4% | -50,2% | |
| 354 tūkst. € | 7% | -17,6% | |
| 194 tūkst. € | 3,8% | -41,9% | |
| 177 tūkst. € | 3,5% | +34,4% | |
| 93 tūkst. € | 1,8% | +79,1% |
1. Šajā nodaļā ietilpst tikai gatavi adīti vai tamborēti izstrādājumi.
2. Šajā nodaļā neietilpst:
a) izstrādājumi, kas minēti pozīcijā 6212;
b) valkāts apģērbs vai citi lietoti izstrādājumi, kas minēti pozīcijā 6309; un
c) ortopēdiskie piederumi, ķirurģiskās jostas, bandāžas un tamlīdzīgi materiāli (pozīcija 9021).
a) termins “uzvalks” un “kostīms” nozīmē divu vai triju priekšmetu apģērbu komplektu, kuru virspuse izgatavota no vienāda (identiskā) auduma, kurā ietilpst:
viena žakete vai kostīmjaka, kuras virspuse, izņemot piedurknes, sastāv no četriem vai vairāk gabaliem un kura paredzēta auguma augšdaļai; kā papildinājums tai var būt veste, kuras priekšpuse ir no tā paša auduma kā žaketes virspuse, bet mugurpuse no tāda paša auduma kā žaketes odere, un
viens apģērba gabals, kas paredzēts ķermeņa lejasdaļai un kas var būt: garās bikses, pusgarās bikses vai īsās bikses (izņemot peldbikses), svārki vai bikšusvārki bez lencēm un krūšdaļas.
Visām uzvalka daļām jābūt no vienāda pinuma, veida, krāsas un sastāva auduma; tāpat tām jābūt vienota stila un atbilstoša vai savietojama lieluma. Tomēr atsevišķām uzvalka daļām var būt iemalojums (audumsloksne iešūta vīlēs) no cita veida auduma.
Ja vairākas atsevišķas daļas paredzētas ķermeņa lejasdaļai vienlaicīgi, piemēram, bikses un īsās bikses vai divas bikses, vai arī vieni svārki un bikšusvārki un bikses, par uzvalka lejasdaļas sastāvdaļu tiek uzskatīts tikai viens garo bikšu pāris, un sieviešu kostīmos – svārki vai bikšusvārki, pārējie apģērba gabali jāskata atsevišķi.
Termins “uzvalks” attiecas uz šādiem komplektģērbiem neatkarīgi no tā, vai tie atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem vai neatbilst:
dienas uzvalks, kas sastāv no taisnas žaketes (vizītsvārkiem) ar noapaļotām garām kroklocēm aizmugurē un svītrainām garajām biksēm,
vakara uzvalks (fraka), parasti melns, ar neaizpogājamu, priekšpusē īsu žaketi, ar šauru divdaļīgu stērbeli jeb frakastēm aizmugurē,
smokings, kura žakete līdzīga parastajai žaketei (tikai vairāk atsedz krekla priekšdaļu), bet ar spīdīgiem atlokiem no dabiskā vai mākslīgā zīda;
b) termins “ansamblis” nozīmē apģērbu komplektu (izņemot uzvalku un izstrādājumus, kas minēti 6107., 6108. vai 6109. preču pozīcijā), kas sastāv no vairākiem priekšmetiem, izgatavots no vienāda (identiska) auduma un kas sagatavots mazumtirdzniecībai, kurā ietilpst:
viens apģērba priekšmets, kas paredzēts ķermeņa augšdaļai, izņemot puloverus, kas var būt otrs augšdaļas ģērbs divpriekšmetu komplektos, un vestes, kas arī var būt otrs augšdaļas ģērbs, un
viens vai divi dažādi apģērba priekšmeti, kas paredzēti ķermeņa lejasdaļai un sastāv no garajām biksēm, kombinezona ar krūšdaļu un lencēm (dungriņiem), pusgarajām biksēm, īsajām biksēm (izņemot peldbikses), svārkiem (brunčiem) vai bikšusvārkiem.
Visām ansambļa daļām jābūt no vienāda pinuma, veida, krāsas un sastāva auduma; tāpat tām jāatbilst vienam vai savstarpēji savietojamiem lielumiem. Termins “ansamblis” neattiecas uz treniņtērpiem vai slēpošanas kostīmiem, kas minēti pozīcijā 6112.
4. Pozīcijā 6105 un 6106 neietilpst apģērba gabali ar kabatām zem jostasvietas, ar ribotu jostojumu vai citu savilkšanas līdzekli apģērba apakšmalā, un apģērba gabali, kam 10 cm2 laukumā katrā virzienā vidēji ir mazāk par 10 valdziņiem centimetrā. Pozīcijā 6105 neietilpst apģērba gabali bez piedurknēm.
“Krekli” un “kreklblūzes” ir apģērba gabali, kas paredzēti ķermeņa augšdaļai, ar garām vai īsām piedurknēm un pilnīgi vai daļēji attaisāmi, sākot no kakla līnijas. “Blūzes” ir brīva piegriezuma apģērba gabali, kas arī ir paredzēti ķermeņa augšdaļai, taču var būt bez piedurknēm un ar vai bez atvēruma pie kakla līnijas. “Krekliem”, “kreklblūzēm” un “blūzēm” var būt arī apkakle.
5. Pozīcijā 6109 neietilpst apģērba gabali ar šņorējumu, ribotu jostojumu vai citādu savilkumu apakšmalā.
6. Pozīcijā 6111:
a) “mazu bērnu apģērbi un apģērba piederumi” ir izstrādājumi bērniem augumā līdz 86 cm;
b) izstrādājumus, ko var ierindot gan pozīcijā 6111, gan citās šās nodaļas pozīcijās, klasificē pozīcijā 6111.
7. Pozīcijā 6112 “slēpošanas kostīmi” ir apģērba gabali vai apģērba gabalu komplekti, kuru izskats un materiāls liecina, ka tie paredzēti galvenokārt distanču vai kalnu slēpošanai. Tie sastāv no:
a) slēpošanas kombinezona, t. i., vienpriekšmeta apģērba gabala, kas apvieno augšdaļu un lejasdaļu; kombinezonam var būt gan piedurknes un apkakle, gan kabatas vai pēdsloksnes; vai
b) “slēpošanas ansambļa”, t. i., 2 vai 3 priekšmetu komplekts, kas sagatavots mazumtirdzniecībai un kurā ietilpst:
anoraks, vējjaka vai tamlīdzīgs apģērba gabals ar rāvējslēdzēju; var būt papildināts ar vesti, un
viens pāris garo bikšu, kas var būt augstākas par jostasvietu, viens pāris pusgaro bikšu vai viens kombinezons ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi).
“Slēpošanas ansamblis” var sastāvēt arī no kombinezona, kas līdzīgs a) apakšpunktā minētajam, ar stepētu vesti, ko velk virs kombinezona.
Visām “slēpošanas ansambļa” daļām jābūt no vienāda pinuma, veida un sastāva vienādas krāsas vai dažādu krāsu drānas; tāpat tām jāatbilst vienam vai savstarpēji savietojamiem lielumiem.
8. Apģērba gabalus, ko var ietvert gan pozīcijā 6113, gan citās šās nodaļas pozīcijās, izņemot pozīciju 6111, klasificē pozīcijā 6113.
9. Šās nodaļas apģērba gabalus, kuru aizdare ir no kreisās puses uz labo, klasificē kā vīriešu vai zēnu apģērba gabalus; tos, kuru aizdare ir no labās puses uz kreiso – kā sieviešu vai meiteņu apģērba gabalus. Šie nosacījumi nav spēkā, ja apģērba gabalu piegriezums skaidri norāda, kuram dzimumam tas paredzēts.
Apģērba gabalus, kuru piederība pie vīriešu vai zēnu un sieviešu vai meiteņu ģērbiem nav nosakāma, klasificē atbilstīgi attiecīgajām sieviešu vai meiteņu apģērba gabalu pozīcijām.
10. Izstrādājumi, kas minēti šajā nodaļā, var būt izgatavoti no metāla pavediena.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Skat. 6112. pozīcijas HS skaidrojumu (A) daļu.
Vispārīgie skaidrojumi
1. Lai pozīciju ietvaros klasificētu izstrādājumus, kas sastāv no diviem vai vairāk tekstilmateriāliem, skat. šīs nodaļas vispārīgos skaidrojumus.
2. Lai klasificētu apģērbus, kas salikti komplektos pārdošanai mazumtirdzniecībā, skat. šīs nodaļas 14. piezīmi.
3. Kad 6103. vai 6104. pozīcijā minētajiem uzvalkiem vai ansambļiem ir pievienoti rotājumi vai ornamenti, kuru nav uz otras sastāvdaļas vai pārējām sastāvdaļām, visus šos apģērba gabalus klasificē kā uzvalkus vai ansambļus ar nosacījumu, ka šie rotājumi vai ornamenti ir nenozīmīgi un ir pielikti apģērba gabalam ne vairāk kā vienā vai divās vietās (piemēram, uz apkakles un uz piedurkņu galiem vai uz atlokiem un kabatām)
Tomēr, ja šie rotājumi ir izgatavoti apģērba gabala adīšanas laikā, šo apģērbu vairs neklasificē kā uzvalku vai ansambli, izņemot gadījumus, kad ornaments ir logo vai kāds cits līdzīgs simbols.
4. Apģērbi, kuri paredzēti ķermeņa augšdaļai atšķirībā no apģērbiem, kuri paredzēti ķermeņa lejasdaļai, un apģērbiem, kas nosedz visu ķermeni (piem., mēteļi, kleitas), ir apģērbi, kuri:
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | no citiem tekstilmateriāliem | 12% | p/st |
| 2025 | nemainīts | 12% | p/st |
| 2024 | nemainīts | 12% | p/st |
| 2023 | nemainīts | 12% | p/st |
| 2022 | nemainīts | 12% | p/st |
| 2021 | nemainīts | 12% | p/st |
| 2020 | nemainīts | 12% | p/st |
| 2019 | Of other textile materials | 12% | p/st |
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijai 6112.19 (treniņtērpi, slēpošanas kostīmi un peldkostīmi, trikotāžas) atbilst tikai viena tarifa pozīcija – 6112 19 00.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 12%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: p/st.
Precēm no 153 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (12%) vietā; 140 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
ES imports HS apakšpozīcijā 6112.19 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 5,1 milj. € (−45% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 20,24 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Ķīna ar 30% no importa, otrajā vietā – Turcija.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 12%, ASV 3,5%–28,2%, AK 12%, Kanāda 18%, Meksika 35%, Brazīlija 35%, Argentīna 20%, Peru 11%, Jaunzēlande 10%, Japāna 8,4%, Taivāna 12%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija 5,6%, Ziemeļmaķedonija 17,5% un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 6112.19 preces 36 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Albānija.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 12%; papildu mērvienība – p/st. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
153 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 140 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Visā apakšpozīcijā 6112.19 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Albānija (5 milj. $), otrajā vietā – Pakistāna.