6211 32 41 un 6211 32 42 · Citādi
Lai tiktu klasificēti šajās apakšpozīcijās, sporta kostīma augšējai un apakšējai sastāvdaļām ir jābūt saliktām kopā pārdošanai mazumtirdzniecībā.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 6211.32
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Preču un tehnoloģiju, uz kurām attiecas aizliegums vai ierobežojums, eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Decision 0512/14 | 2014. gada 1. augusts – 2027. gada 31. jūlijs |
| Preču un tehnoloģiju, uz kurām attiecas aizliegums vai ierobežojums, eksporta kontroleSankciju režīms: South Sudan | Dienvidsudāna | Regulation 0735/15 | 2015. gada 9. maijs |
| Preču un tehnoloģiju, uz kurām attiecas aizliegums vai ierobežojums, eksporta kontroleSankciju režīms: Sudan | Sudāna | Regulation 0747/14 | 2014. gada 11. jūlijs |
| Preču un tehnoloģiju, uz kurām attiecas aizliegums vai ierobežojums, eksporta kontroleSankciju režīms: Syria | Sīrija | Regulation 0509/12 | 2012. gada 13. septembris |
| Luksuspreču eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2023. gada 24. jūnijs |
| Luksuspreču eksporta kontroleSankciju režīms: North Korea | Ziemeļkoreja | Regulation 2062/17 | 2018. gada 28. jūnijs |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Central African Republic | Centrālāfrikas Republika | Decision 0798/13 | 2020. gada 8. aprīlis |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Haiti | Haiti | Regulation 2309/22 | 2025. gada 26. marts |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Libya | Lībija | Regulation 0813/25 | 2025. gada 29. aprīlis |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 12% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 41Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Sīrija nolīgums | Sīrija | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 5Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu | 9,6% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 10,6% |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 37,3 milj. € | 24,3% | -7,8% | |
| 29,3 milj. € | 19,1% | -10,8% | |
| 14,6 milj. € | 9,5% | -16% | |
| 13,2 milj. € | 8,6% | +0,3% | |
| 12,7 milj. € | 8,3% | +12,3% | |
| 8,8 milj. € | 5,7% | +8,1% | |
| 8,7 milj. € | 5,6% | +4,1% | |
| 7,4 milj. € | 4,8% | -28,6% |
6211.32 Citādi vīriešu vai zēnu apģērba gabali: no kokvilnas
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
The tariff classification of men’s coveralls from Mexico
The tariff classification of men’s and women’s garments from China
The tariff classification of a men’s upper body garment from Sri Lanka
The tariff classification of men’s garments from China
A mans woven garment, predominantly made from woven cotton. The item consists of a shirt with a button closure, pockets and buttoned cuffs. The shirt is stitched to a hoodie. The shirt and hoodie cannot be separated. The shirt is made from a a blue check textile, the hoodie is grey.
kopā 14 lēmumi par šo kodu
1. Šajā nodaļā ietverti tikai gatavie izstrādājumi no jebkura tekstilmateriāla, izņemot vatelīnu, bet ne adītas vai tamborētas izstrādājumi (izņemot pozīcijā 6212 minētos).
2. Šajā nodaļā neietilpst:
a) valkāts apģērbs un citi lietoti izstrādājumi, kas minēti pozīcijā 6309, un
b) ortopēdiskie piederumi, ķirurģiskās jostas, bandāžas u. tml. (pozīcija 9021).
a) termins “uzvalks” un “kostīms” nozīmē divu vai triju priekšmetu apģērbu komplektu, kuru virspuse izgatavota no vienāda (identiskā) auduma, kurā ietilpst:
viena žakete vai kostīmjaka, kuras virspuse, izņemot piedurknes, sastāv no četriem vai vairāk gabaliem un kura paredzēta auguma augšdaļai; kā papildinājums tai var būt veste, kuras priekšpuse ir no tā paša auduma kā žaketes virspuse, bet mugurpuse no tāda paša auduma kā žaketes odere, un
viens apģērba gabals, kas paredzēts ķermeņa lejasdaļai un kas var būt: garās bikses, pusgarās bikses vai īsās bikses (izņemot peldbikses), svārki vai bikšusvārki bez lencēm un krūšdaļas.
Visām uzvalka daļām jābūt no vienāda pinuma, veida, krāsas un sastāva auduma; tāpat tām jābūt vienota stila un atbilstoša vai savietojama lieluma. Atsevišķās uzvalka daļās var būt vīlēs iešūti ielaidumi no cita veida auduma.
Ja vairākas atsevišķas daļas paredzētas ķermeņa lejasdaļai (piemēram, divi garo bikšu pāri, garās un īsās bikses, svārki vai bikšusvārki un garās bikses), tad par uzvalka lejasdaļas sastāvdaļu tiek uzskatīts tikai viens garo bikšu pāris, sieviešu vai meiteņu kostīmos – svārki vai bikšusvārki, pārējie apģērba gabali jāskata atsevišķi.
“Uzvalks” attiecas uz šādiem komplektģērbiem neatkarīgi no tā, vai tie atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem vai neatbilst:
dienas uzvalks, kas sastāv no taisnas žaketes (vizītsvārkiem) ar noapaļotām garām kroklocēm aizmugurē un svītrainām garajām biksēm,
vakara uzvalks (fraka), parasti melns, ar neaizpogājamu, priekšpusē īsu žaketi, ar šaurām stērbelēm jeb frakastēm aizmugurē,
smokings, kura žakete līdzīga parastajai žaketei, ar vizītsvārku stila žaketi (vairāk atsegta krekla priekšdaļa), bet ar spīdīgiem atlokiem no dabiskā vai mākslīgā zīda;
b) termins “ansamblis” nozīmē apģērbu komplektu (izņemot uzvalku un izstrādājumus, kas minēti 6207. un 6208. preču pozīcijā), kas sastāv no vairākiem priekšmetiem, izgatavots no vienāda (identiska) auduma un kas sagatavots mazumtirdzniecībai, kurā ietilpst:
viens apģērba priekšmets, kas paredzēts ķermeņa augšdaļai, izņemot vestes, kas var būt arī otrs augšģērba gabals,
viens vai divi dažādi apģērba priekšmeti, kas paredzēti ķermeņa lejasdaļai, un sastāv no garajām biksēm, kombinezona ar krūšdaļu un lencēm (dungriņiem), pusgarajām biksēm, īsajām biksēm (izņemot peldbikses), svārkiem (brunčiem) vai bikšusvārkiem.
Visām ansambļa daļām jābūt no vienāda pinuma, veida, krāsas un sastāva auduma; tāpat tām jāatbilst vienam vai savstarpēji savietojamiem lielumiem. Termins “ansamblis” neattiecas uz treniņtērpiem vai slēpošanas kostīmiem, kas minēti pozīcijā 6211.
4. Pozīcijās 6205 un 6206 neietilpst apģērba gabali ar kabatām zem jostasvietas, ar ribotu jostojumu vai citu savilkšanas līdzekli apģērba apakšmalā. Pozīcijā 6205 neietilpst apģērba gabali bez piedurknēm.
Krekli” un “kreklblūzes” ir apģērba gabali, kas paredzēti ķermeņa augšdaļai, ar garām vai īsām piedurknēm un pilnīgi vai daļēji attaisāmi, sākot no kakla līnijas. “Blūzes” ir brīva piegriezuma apģērba gabali, kas arī ir paredzēti ķermeņa augšdaļai, taču var būt bez piedurknēm un ar vai bez atvēruma pie kakla līnijas. “Krekliem”, “kreklblūzēm” un “blūzēm” var būt arī apkakle.
5. Pozīcijā 6209:
a) “mazu bērnu apģērbi un apģērba piederumi” ir izstrādājumi bērniem augumā līdz 86 cm, kā arī autiņi;
b) izstrādājumus, ko var ierindot gan pozīcijā 6209, gan citās šās nodaļas pozīcijās, klasificē pozīcijā 6209.
6. Apģērba gabalus, ko var ietvert gan pozīcijā 6210, gan citās šās nodaļas pozīcijās, izņemot pozīciju 6209, klasificē pozīcijā 6210.
7. Pozīcijā 6211 “slēpošanas kostīmi” ir apģērba gabali vai apģērba gabalu komplekti, kuru izskats un materiāls liecina, ka tie paredzēti galvenokārt distanču vai kalnu slēpošanai. Tie sastāv no:
a) slēpošanas kombinezona, t. i., vienpriekšmeta apģērba gabala, kas apvieno augšdaļu un lejasdaļu; kombinezonam var būt gan piedurknes un apkakle, gan kabatas vai pēdsloksnes; vai
b) “slēpošanas ansambļa”, t. i., 2 vai 3 priekšmetu komplekta, kas sagatavots mazumtirdzniecībai un kurā ietilpst:
anoraks, vējjaka vai tamlīdzīgs apģērba gabals ar rāvējslēdzēju; var būt papildināts ar vesti, un
viens pāris garo bikšu, kas var būt augstākas par jostasvietu, viens pāris pusgaro bikšu vai viens kombinezons ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi).
“Slēpošanas ansamblis” var sastāvēt arī no kombinezona, kas līdzīgs a) apakšpunktā minētajam, ar stepētu vesti, ko velk virs kombinezona.
Visām “slēpošanas ansambļa” daļām jābūt no auduma ar vienādu pinumu, veidu un sastāvu, vienādā krāsā vai dažādā krāsā; tāpat tām jāatbilst vienam vai savstarpēji savietojamiem lielumiem.
8. Kvadrātveida vai gandrīz kvadrātveida šalles un tamlīdzīgus izstrādājumus, kam neviena mala nepārsniedz 60 cm, klasificē kā lakatus pozīcijā 6213. Lakatus, kuriem kādas malas garums pārsniedz 60 cm, klasificē pozīcijā 6214.
9. Šās nodaļas apģērba gabalus, kuru aizdare ir no kreisās puses uz labo, klasificē kā vīriešu vai zēnu apģērba gabalus; tos, kuru aizdare ir no labās puses uz kreiso – kā sieviešu vai meiteņu apģērba gabalus. Šie nosacījumi nav spēkā, ja ģērbu piegriezums skaidri norāda, kuram dzimumam tas paredzēts.
Apģērba gabalus, kuru piederība pie vīriešu vai zēnu un sieviešu vai meiteņu ģērbiem nav nosakāma, klasificē atbilstīgi attiecīgajām sieviešu vai meiteņu apģērba gabalu pozīcijām.
10. Izstrādājumi, kas minēti šajā nodaļā, var būt izgatavoti no metāla pavediena.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Lai tiktu klasificēti šajās apakšpozīcijās, sporta kostīma augšējai un apakšējai sastāvdaļām ir jābūt saliktām kopā pārdošanai mazumtirdzniecībā.
Vispārīgie skaidrojumi
1. Lai pozīciju ietvaros klasificētu izstrādājumus, kas sastāv no diviem vai vairāk tekstilmateriāliem, skat. šīs nodaļas vispārīgos skaidrojumus.
2. Lai klasificētu apģērbus, kas salikti komplektos pārdošanai mazumtirdzniecībā, skat. šīs nodaļas 14. piezīmi.
3. Kad 6203. vai 6204. pozīcijā minētajiem uzvalkiem vai ansambļiem ir pievienoti rotājumi vai ornamenti, kuru nav uz otras sastāvdaļas vai pārējām sastāvdaļām, visus šos apģērba gabalus klasificē kā uzvalkus vai ansambļus ar nosacījumu, kā šie rotājumi vai ornamenti ir nenozīmīgi un ir pielikti apģērba gabalam ne vairāk kā vienā vai divās vietās (piemēram, uz apkakles un uz piedurkņu galiem vai uz atlokiem un kabatām)
Tomēr ja šie rotājumi ir izveidoti apģērba gabala izgatavošanas laikā, šo apģērbu vairs neklasificē kā uzvalku vai ansambli, izņemot gadījumus, kad ornaments ir logo vai kāds cits līdzīgs simbols.
4. Šajā nodaļā ietilpst rūpnieciskie un profesionālie (aroda) apģērbi, minēti kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijās, un kuri vispārējā izskata (vienkāršs vai speciāls piegriezums vai modelis, saistīts ar apģērba funkciju) un auduma, kas parasti ir izturīgs un nerūk, pamatīpašību dēļ ir skaidrs, ka tie ir paredzēti valkāšanai tikai vai galvenokārt citu apģērbu un/vai personu (fiziskās vai veselības) aizsardzības nolūkos rūpnieciskās, profesionālās vai mājsaimniecības darbības laikā.
Parasti šāda veida apģērbam nav rotājumu. Šajā apakšpozīcijā aprakstus un simbolus, kas attiecas uz veicamo darbību, neuzskata par rotājumu.
Šī veida apģērbi ir izgatavoti no kokvilnas, sintētiskajām vai mākslīgajām šķiedrām, vai no šo tekstilmateriālu maisījuma.
Lai palielinātu šo apģērbu stiprību, divi šo apģērbu izgatavošanā visbiežāk izmantotie dūrienu veidi ir “drošības” šuves un dubultšuves.
Rūpnieciskos un profesionālos apģērbus visbiežāk sastiprina ar rāvējslēdzējiem, spiedpogām, liplentēm vai krustveida vai mezglveida aizsienamajiem, izmantojot auklas vai līdzīgus priekšmetus.
Šī veida apģērbiem var būt kabatas, kuras parasti ir uzšūtas virsū. Iešūtās kabatas parasti ir izgatavoti no tā paša materiāla, no kura apģērbs, bet tām ir cita veida odere, nekā pašam apģērbam.
Var atsevišķi minēt rūpniecisko un profesionālo apģērbu, ko izmanto mehāniķi, rūpnīcu strādnieki, mūrnieki, fermeri u.c., un kas parasti ir divdaļīgi apģērba gabali, virsvalki (uzsvārči), kombinezoni ar krūšu daļu un lencēm un garās bikses. Citām darbībām tie var būt priekšauti, putekļu mēteļi utt. (ārstiem, medicīnas māsām, apkopējām, frizieriem, maizniekiem, miesniekiem utt.).
Par rūpnieciskajiem un profesionālajiem apģērbiem uzskata tikai tos apģērbus, kuru tirdzniecības lielums ir 158 (auguma garums = 158 cm) vai lielāks.
Formas tērpus un citus līdzīgus oficiālos apģērba gabalus (piemēram, tiesnešu mantijas, garīdznieku talārus vai amata tērpus) neuzskata par rūpniecisko vai profesionālo apģērbu.
5. Jāpiemēro 61. nodaļas vispārīgo skaidrojumu 4. punkta skaidrojumi, izdarot vajadzīgos grozījumus.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | apakšējās daļas | 12% | p/st |
| 2025 | nemainīts | 12% | p/st |
| 2024 | nemainīts | 12% | p/st |
| 2023 | nemainīts | 12% | p/st |
| 2022 | nemainīts | 12% | p/st |
| 2021 | nemainīts | 12% | p/st |
| 2020 | nemainīts | 12% | p/st |
| 2019 | Lower parts | 12% | p/st |
KN kods 6211 32 42 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 6211.32 (citādi vīriešu vai zēnu apģērba gabali: no kokvilnas).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 12%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: p/st.
Preces no 139 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 12%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 6211.32 preces 153,6 milj. € vērtībā (−11% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Tunisija ar 24% no importa, otrajā vietā – Ķīna.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 12%, ASV 8,1%, AK 12%, Kanāda 17%, Meksika 35%, Brazīlija 35%, Argentīna 20%, Peru 11%, Jaunzēlande 10%, Japāna 9,1%–10%, Taivāna 10,5%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija 5,6%, Ziemeļmaķedonija 17,5% un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 6211.32 preces 418,8 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Tunisija.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 12%; papildu mērvienība – p/st. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
152 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 139 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Visā apakšpozīcijā 6211.32 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Tunisija (66,7 milj. $), otrajā vietā – Ķīna.