6402 99 31 un 6402 99 39 · Apavi, kuru priekša veidota no sloksnēm vai viena vai vairākiem izgrieztiem gabaliem
Apava priekša nozīmē to virsas daļu, kas nosedz pēdas priekšdaļu.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 6402.99
Gumijas un plastmasas apavi, nesedz potīti
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Luksuspreču eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2023. gada 24. jūnijs |
| Luksuspreču eksporta kontroleSankciju režīms: North Korea | Ziemeļkoreja | Regulation 2062/17 | 2018. gada 28. jūnijs |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 16,8% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Sīrija nolīgums | Sīrija | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | 4,6% |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 5Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu | 11,9% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 15,2% |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 2 mljrd. € | 50,8% | -11% | |
| 1 mljrd. € | 25,5% | -7% | |
| 275 milj. € | 6,8% | -7% | |
| 125,2 milj. € | 3,1% | -3,8% | |
| 90,5 milj. € | 2,2% | -18,8% | |
| 71 milj. € | 1,8% | -17% | |
| 63,9 milj. € | 1,6% | -19,9% | |
| 47 milj. € | 1,2% | +14,1% |
6402.99 Citādi apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu: citādi apavi, citādi
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
The tariff classification of Traction Overshoes/Crampons and a Camping Stool from South Korea
The tariff classification and status under the Dominican Republic-Central America-United States Free Trade Agreement (DR-CAFTA), of men’s footwear produced in El Salvador.
The tariff classification of athletic footwear from Vietnam
The tariff classification of a woman’s flat shoe from Vietnam
A Unisex shoe, not covering the ankle, with a detachable gaiter which has an insole of 24cm or over. The composition of the shoe without the gaiter attached comprises of: Upper: 57% PVC, 43% Leather Sole: 100% PVC When the gaiter is attached, the composition of the upper is as follows: 60%…
A unisex clog style slip on shoe for indoor or outdoor use. It covers the foot but not the ankle with a strap over the heel part which can be brought forward. Comes in sizes 4 - 8, and comes in several colours. It is made from EVA (ethylene vinyl acetate) done by injection moulding. Packaged by a…
kopā 282 lēmumi par šo kodu
1. Apakšpozīcijās 640212, 640219, 640312, 640319 un 640411 “sporta apavi” attiecas tikai uz:
a) sporta nodarbībām paredzētiem apaviem, kuriem ir vai ir pievienojamas tapas, kniedes, aiztures, skavas, siksniņas vai tamlīdzīgas detaļas;
b) slidzābakiem, distanču slēpjzābakiem, slaloma zābakiem, sniegadēļa zābakiem, cīņas, boksa un velosporta apaviem.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Apava priekša nozīmē to virsas daļu, kas nosedz pēdas priekšdaļu.
Vispārīgie skaidrojumi
1. Terminu “ārējās zoles” un “virsas” definīciju skat. šīs nodaļas HS vispārīgo skaidrojumu (C) un (D) daļās.
Turklāt attiecībā uz “virsu”, kas izgatavota no diviem vai vairākiem materiāliem (64. nodaļas 4. (a) piezīme un 1. papildu piezīme), piemēro turpmāko:
a) “Virsa” ir apavu daļa, kas nosedz pēdas sānus un virsējo daļu un var nosegt arī kājas daļu. Tā sniedzas lejup līdz zolei un ir ar to savienota. Tā var būt pat ielaista zolē.
Materiāli, no kā izgatavota virsa, ir materiāli, kuru virsma daļēji vai pilnīgi ir redzama apavu ārpusē. Tādējādi odere nav virsa. Virsas materiāli ir sastiprināti viens ar otru.
Pēc aksesuāru un pastiprinājuma detaļu noņemšanas virsas materiālu kopējā virsmas laukuma aprēķinos netiek ņemti vērā laukumi, kas atrodas zem elementiem, kas tos pārklāj, kur materiāli ir sastiprināti viens ar otru.
Tā, piemēram, ādas (A) un tekstilmateriāla (B) gadījumā laukums (C) ir tekstilmateriāla (B) daļa, kas atrodas zem ādas (A), kas to pārklāj. Aprēķinot virsmas laukumu virsas materiāliem, tekstilmateriāla daļa (C) netiek ņemta vērā.
Vērā netiek ņemtas arī dažādas aizdares, piemēram, kurpju saites, velcro saišu aizdare utt. (skat. HS skaidrojumus attiecībā uz šo nodaļu, vispārīgo skaidrojumu D daļas pēdējo rindkopu).
b) “Odere” var būt no jebkura materiāla. Tā var sastāvēt no viena vai vairākiem materiāliem. Odere tieši saskaras ar pēdu un pilda amortizatora funkciju un aizsargfunkciju, vai ir tikai kā dekoratīvs elements. Odere apavu ārpusē nav redzama, izņemot polsterējuma daļas, piemēram, ap stulmu.
c) “Aksesuāri” un “pastiprinājuma detaļas” ir definētas 64. nodaļas 4. piezīmes (a) punktā un 64. nodaļas 1. papildu piezīmē, kā arī HS skaidrojumos attiecībā uz šo nodaļu, vispārīgo skaidrojumu D daļas pēdējā rindkopā.
Aksesuāriem parasti ir dekoratīva funkcija, un pastiprinājuma detaļām ir nostiprinājuma vai aizsargfunkcija. Tā kā pastiprinājumi ir virsai piestiprinātas detaļas, lai to darītu stingrāku, tie ir savienoti ar virsas ārējo virsmu un nevis tikai ar oderi. Tomēr daļa no oderes zem pastiprinājuma var būt redzama, ja tas nemazina pastiprinājuma funkciju. Pastiprinājuma detaļas vai aksesuāri var būt piestiprināti ne tikai virsai, bet arī zolei vai ielaistas tajā. Materiāls nav uzskatāms par aksesuāru vai pastiprinājuma detaļu, bet par virsas daļu, ja tā un apakšējā materiālu montāžas metode nav izturīga (šūšanas vīles ir izturīgas montāžas metodes piemērs).
4. (a) piezīmes nozīmē “pastiprinājuma detaļas” var būt arī, piemēram, logotipi vai purngala aizsargi.
“Virsas” materiāla noteikšanai nav jāņem vērā mēli, kura ir daļēji vai pilnībā nosegta (iekšējā mēle).
Skat. diagrammu zemāk, kur lauzta līnija apzīmē iekšējo mēli.
Turpmākās diagrammas un teksts ir piemērs tam, kā noteikt “virsas” materiālu:
Apavs iepriekš redzamajās diagrammās ir izgatavotsādas un tekstilmateriāla kombinācijas. Lai noteiktu “virsas” materiālu 64. nodaļas nozīmē, un lai no tā nodalītu “aksesuārus” un “pastiprinājuma detaļas”, ir jāveic šādi apsvērumi:
1 un 2. Noņemot ādas purngalu (1) un purngala ielāpu (2), zem tiem atklājas tekstilmateriāls (kas nav oderes materiāls). Tā kā šie ādas elementi (1 un 2) pilda aizsargfunkciju, tos uzskata par pastiprinājuma detaļām. Tā kā tekstilmateriāls, kas atrodas zem šiem ādas elementiem (1 un 2), no ārpuses ir daļēji redzams, tādēļ šo tekstilmateriālu uzskata par virsas daļu.
3. Noņemot ādas elementu (3), atklājas tekstilmateriāla daļa (diagrammā atzīmēta ar A) un oderes materiāla daļa, kas atrodas zem 3. elementa. Tā kā tekstilmateriāls nenoklāj visu to daļu, kas atrodas zem 3. elementa, un tā kā odere netiek uzskatīta par virsu un tā kā zem ādas atrodas galvenokārt oderes materiāls, ādas elements nepastiprina virsas materiālu un tādējādi tas jāuzskata par virsas daļu.
4. Šis ādas elements (4) ir uzšūts uz tekstilmateriāla un pārklāj (A) arī 3. ādas elementu. Tā kā šeit ir daļēji redzams tekstilmateriāls zem elementa (4) un daļēji redzams ādas elements (3) zem pārklāšanās vietas (A), un tā kā ādas elements (4) dod papildus stiprību virsas malai, elementu (4) uzskata par pastiprinājuma detaļu. Tādējādi ādas elements (3) un tekstilmateriāls zem elementa (4), izņemot tekstilmateriāla daļu zem elementa (3), ir jāuzskata par virsas daļu.
5. Noņemot ādas elementu (5), zem tā atklājas daļēji redzamais tekstilmateriāls. Tā kā ādas elements (5) nostiprina kapes augšējo daļu un tā kā zem tā atrodas daļēji redzamais tekstilmateriāls, ādu uzskata par pastiprinājuma detaļu.
6. Noņemot ādas kapi (6), atklājas oderes laukums un daļēji redzamais tekstilmateriāls. Tā kā tekstilmateriāls nenoklāj visu to daļu, kas atrodas zem ādas, ādas kapei (6) nav stiprinājuma funkcijas attiecībā uz virsas materiālu un tādējādi kapi uzskata par virsas daļu (un neuzskata par pastiprinājuma detaļu).
7. Noņemot ādas elementu (7), zem tā atklājas daļēji daļēji redzamais tekstilmateriāls. Ādas elements (7) virsas malu dara stingrāku, tādēļ šo ādas daļu uzskata par pastiprinājuma detaļu.
8. Pēc tam, kad ir noņemts ādas logotips (8), zem tā atklājas daļēji redzamais tekstilmateriāls. Līdz ar to un ņemot vērā, ka logotips ir “tamlīdzīgs piestiprināšanas elements” 64. nodaļas 4. (a) piezīmes nozīmē, tas nav uzskatīts par virsas daļu.
Aprēķinot ādas elementu un tekstilmateriāla laukumu, ko uzskata par virsas daļu, procentuālo attiecību, tekstilmateriāls ir pārsvarā (70 % tekstilmateriāls). Tādēļ šo apavu klasificē kā apavus ar tekstilmateriāla virsu.
2. Termins “gumija” ir definēts 40. nodaļas 1. piezīmē visas nomenklatūras mērķiem; šīs nodaļas 3. piezīmes (a) punkts paplašina nozīmi šīs nodaļas mērķiem.
3. Termins “plastmasa” ir definēts 39. nodaļas 1. piezīmē visas nomenklatūras mērķiem; šīs nodaļas 3. piezīmes (a) punkts paplašina nozīmi šīs nodaļas mērķiem.
4. Šajā nodaļā lietotais termins “āda” ir definēts 64. nodaļas 3. piezīmes (b) punktā.
5. Termins “tekstilmateriāli” ir definēts HS skaidrojumos attiecībā uz šo nodaļu, vispārīgo skaidrojumu (E) un (F) daļā. Tādējādi šķiedras (piemēram, tekstila pūkas jeb floks), dzija, audumi, filcs, neausti materiāli, auklas, tauvas, virves, troses utt., kuras definētas 50.–60. nodaļā, ir “tekstilmateriāli” 64. nodaļas nozīmē. Attiecībā uz 59. nodaļā minētajiem materiāliem piemēro 59. nodaļas piezīmes, uz kurām attiecas 64. nodaļas 3. piezīmes (a) punkta noteikumi.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | citādi | 16,8% | pa |
| 2025 | nemainīts | 16,8% | pa |
| 2024 | nemainīts | 16,8% | pa |
| 2023 | nemainīts | 16,8% | pa |
| 2022 | nemainīts | 16,8% | pa |
| 2021 | nemainīts | 16,8% | pa |
| 2020 | nemainīts | 16,8% | pa |
| 2019 | Other | 16,8% | pa |
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijā 6402.99 (citādi apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu: citādi apavi, citādi) ir 9 tarifa pozīcijas; viena no tām ir 6402 99 39.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 16,8%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: pa.
Precēm no 153 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (16,8%) vietā; 139 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
ES imports HS apakšpozīcijā 6402.99 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 4 mljrd. € (−9% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 13,57 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Ķīna ar 51% no importa, otrajā vietā – Vjetnama.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 16,8%–17%, ASV 3%–48%, AK 16%, Kanāda 17,5%, Meksika 35%, Brazīlija 35%, Argentīna 0%–20%, Peru 11%, Jaunzēlande 0%–10%, Taivāna 0%–7,5%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 20%–25% un Nigērija 10%–20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 6402.99 preces 10 mljrd. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Ķīna.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 16,8%; papildu mērvienība – pa. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
153 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 139 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Visā apakšpozīcijā 6402.99 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Ķīna (3 mljrd. $), otrajā vietā – Vjetnama.