ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 6405.20
6405 20 10: ar koka vai korķa ārējo zoli
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
- 6405 Citādi apavi:
- 6405 20 ar tekstilmateriālu virsu:
- 6405 20 10 ar koka vai korķa ārējo zoli
Kas jāmaksā
Imports: ES
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 4
- Muitas nodokļu piemērošanas apturēšanaAtbrīvojums no nodokļiem - preces dažu kategoriju kuģiem vai citiem kuģošanas līdzekļiem un urbumu vai ieguves platformām. Bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 2658/87
- Dokumenti
- C990 Atļauja kuģu un platformu izmantošanai galapatēriņam (Deleģētās Regulas (ES) 2015/2446 A pielikuma 8c sleja)
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 5
- Importa kontroleImporta kontrole - CITES
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 0966/23
- Importa kontroleLuksuspreču importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ziemeļkoreja
- Tiesību akts
- Regulation 2062/17
- Dokumenti
- Y945 Nekomerciālas, personiskām vajadzībām paredzētas preces, kas atrodas ceļotāju bagāžā (Regulas (ES) 2017/1509 10. panta 2. punkts)
- Y946 Preces, kas ir nepieciešamas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību Ziemeļkorejā vai starptautisko organizāciju, kurām ir imunitāte saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, oficiālām vajadzībām, vai to personāla personiskajām vajadzībām (Regulas (ES) 2017/1509 10. panta 3. punkts)
- Y948 Preces, izņemot tās preces, kuras aprakstītas Regulas (ES) 2017/1509 VIII pielikumā (Luksuspreces)
- Importa kontroleNo roņiem iegūto produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 1850/15
- Dokumenti
- C679 Atbilstības dokuments (izstrādājumiem no roņiem), ko atzītā iestāde pirms 2015. gada 18. oktobra izdevusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 737/2010
- C680 Rakstisks paziņojums par importu un dokuments, kas apliecina, kur izstrādājumi tika iegūti (izstrādājumiem no roņiem)
- C683 Eiropas Savienība – Atbilstības dokuments izstrādājumu no roņiem, kurus nomedījuši Inuīti vai citas iezemiešu kopienas, laišanai savienības tirgū Saskaņā ar 3. Panta 1. punktu Regulā (EK) nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem
- Y032 Citas preces, kas nav Regulā (ES) 2015/1850 (OV L 271) minētie izstrādājumi no roņiem
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Eksporta pasākumi 3
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Luksuspreču eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2023. gada 24. jūnijs |
| Luksuspreču eksporta kontroleSankciju režīms: North Korea | Ziemeļkoreja | Regulation 2062/17 | 2018. gada 28. jūnijs |
| Eksporta kontrole - CITES | All third countries | Regulation 0966/23 | 2023. gada 20. maijs |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Importa PVN ES dalībvalstīs
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
-
Austrija 20%
-
Beļģija 21%
-
Bulgārija 20%
-
Čehija 21%
-
Dānija 25%
-
Francija 20%
-
Grieķija 24%
-
Horvātija 25%
-
Igaunija 24%
-
Itālija 22%
-
Īrija 23%
-
Kipra 19%
-
Latvija 21%
-
Lietuva 21%
-
Luksemburga 3% samazinātā likme
-
Malta 18%
-
Nīderlande 21%
-
Polija 23%
-
Portugāle 23%
-
Rumānija 21%
-
Slovākija 23%
-
Slovēnija 9,5% samazinātā likme
-
Somija 25,5%
-
Spānija 21%
-
Ungārija 27%
-
Vācija 19%
-
Zviedrija 25%
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 3,5% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 41Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila) un vēl 7Indija, Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
ES: imports pa mēnešiem · HS 6405.20
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 152,6 milj. € | 86,1% | -14,1% | |
| 4,6 milj. € | 2,6% | +13% | |
| 4,1 milj. € | 2,3% | -54,1% | |
| 3 milj. € | 1,7% | -11,5% | |
| 2 milj. € | 1,1% | -20% | |
| 1,6 milj. € | 0,9% | -3% | |
| 1,2 milj. € | 0,7% | +79,4% | |
| 986 tūkst. € | 0,6% | -19,9% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
6405.20 Citādi apavi, ar tekstilmateriālu virsu
ES: tarifa pozīcijas: 6405.20
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
- N361396 U.S. CBP
The tariff classification of a house slipper from China
- N355201 U.S. CBP
The tariff classification of workout footwear from Mexico
- N343443 U.S. CBP
The tariff classification of overshoes from Pakistan
- N340850 U.S. CBP
The tariff classification of footwear from Thailand
- 600016359 HMRC
A mans slipper which covers the ankle. The slipper has a textile upper and a textile outer sole. The upper is made of a fleece style material, it is grey in colour. The upper has a zip fastening, with a ribbon attached demonstrating the company name. There is a company logo on the side of the…
- 600016363 HMRC
A woman's slipper which covers the ankle. The slipper has a textile upper and a textile outer sole. The upper is made of a woolly faux fur material, it is beige in colour. The slipper has a decorative fabric strip and button attached to the rear of the slipper. The outer sole has clear visible…
- 600016039 HMRC
The product is a pair of black pram shoes. The upper is made of polyurethane (PU) plastic. The stitched outer sole is made of cotton canvas and has a rubberised polyurethane-based puff print applied to improve grip. The outer sole is considered to be of non-durable construction. None of the…
- 600015127 HMRC
Ladies mule style slippers. The uppers have a wrap over cross design made from plush textile. The slippers are off white in colour. There are raised treads on the outer sole, these are covered in a textile. The treads form the greatest surface area in contact with the ground.
kopā 67 lēmumi par šo kodu
Juridiskās piezīmes
KN skaidrojumi
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Nodaļas vispārīgās piezīmes
APAVI, GETRAS UN LĪDZĪGI IZSTRĀDĀJUMI; ŠĀDU IZSTRĀDĀJUMU DAĻAS
Vispārīgie skaidrojumi
1. Terminu “ārējās zoles” un “virsas” definīciju skat. šīs nodaļas HS vispārīgo skaidrojumu (C) un (D) daļās.
Turklāt attiecībā uz “virsu”, kas izgatavota no diviem vai vairākiem materiāliem (64. nodaļas 4. (a) piezīme un 1. papildu piezīme), piemēro turpmāko:
a) “Virsa” ir apavu daļa, kas nosedz pēdas sānus un virsējo daļu un var nosegt arī kājas daļu. Tā sniedzas lejup līdz zolei un ir ar to savienota. Tā var būt pat ielaista zolē.
Materiāli, no kā izgatavota virsa, ir materiāli, kuru virsma daļēji vai pilnīgi ir redzama apavu ārpusē. Tādējādi odere nav virsa. Virsas materiāli ir sastiprināti viens ar otru.
Pēc aksesuāru un pastiprinājuma detaļu noņemšanas virsas materiālu kopējā virsmas laukuma aprēķinos netiek ņemti vērā laukumi, kas atrodas zem elementiem, kas tos pārklāj, kur materiāli ir sastiprināti viens ar otru.
Tā, piemēram, ādas (A) un tekstilmateriāla (B) gadījumā laukums (C) ir tekstilmateriāla (B) daļa, kas atrodas zem ādas (A), kas to pārklāj. Aprēķinot virsmas laukumu virsas materiāliem, tekstilmateriāla daļa (C) netiek ņemta vērā.
Vērā netiek ņemtas arī dažādas aizdares, piemēram, kurpju saites, velcro saišu aizdare utt. (skat. HS skaidrojumus attiecībā uz šo nodaļu, vispārīgo skaidrojumu D daļas pēdējo rindkopu).
b) “Odere” var būt no jebkura materiāla. Tā var sastāvēt no viena vai vairākiem materiāliem. Odere tieši saskaras ar pēdu un pilda amortizatora funkciju un aizsargfunkciju, vai ir tikai kā dekoratīvs elements. Odere apavu ārpusē nav redzama, izņemot polsterējuma daļas, piemēram, ap stulmu.
c) “Aksesuāri” un “pastiprinājuma detaļas” ir definētas 64. nodaļas 4. piezīmes (a) punktā un 64. nodaļas 1. papildu piezīmē, kā arī HS skaidrojumos attiecībā uz šo nodaļu, vispārīgo skaidrojumu D daļas pēdējā rindkopā.
Aksesuāriem parasti ir dekoratīva funkcija, un pastiprinājuma detaļām ir nostiprinājuma vai aizsargfunkcija. Tā kā pastiprinājumi ir virsai piestiprinātas detaļas, lai to darītu stingrāku, tie ir savienoti ar virsas ārējo virsmu un nevis tikai ar oderi. Tomēr daļa no oderes zem pastiprinājuma var būt redzama, ja tas nemazina pastiprinājuma funkciju. Pastiprinājuma detaļas vai aksesuāri var būt piestiprināti ne tikai virsai, bet arī zolei vai ielaistas tajā. Materiāls nav uzskatāms par aksesuāru vai pastiprinājuma detaļu, bet par virsas daļu, ja tā un apakšējā materiālu montāžas metode nav izturīga (šūšanas vīles ir izturīgas montāžas metodes piemērs).
4. (a) piezīmes nozīmē “pastiprinājuma detaļas” var būt arī, piemēram, logotipi vai purngala aizsargi.
“Virsas” materiāla noteikšanai nav jāņem vērā mēli, kura ir daļēji vai pilnībā nosegta (iekšējā mēle).
Skat. diagrammu zemāk, kur lauzta līnija apzīmē iekšējo mēli.
Turpmākās diagrammas un teksts ir piemērs tam, kā noteikt “virsas” materiālu:
Apavs iepriekš redzamajās diagrammās ir izgatavotsādas un tekstilmateriāla kombinācijas. Lai noteiktu “virsas” materiālu 64. nodaļas nozīmē, un lai no tā nodalītu “aksesuārus” un “pastiprinājuma detaļas”, ir jāveic šādi apsvērumi:
1 un 2. Noņemot ādas purngalu (1) un purngala ielāpu (2), zem tiem atklājas tekstilmateriāls (kas nav oderes materiāls). Tā kā šie ādas elementi (1 un 2) pilda aizsargfunkciju, tos uzskata par pastiprinājuma detaļām. Tā kā tekstilmateriāls, kas atrodas zem šiem ādas elementiem (1 un 2), no ārpuses ir daļēji redzams, tādēļ šo tekstilmateriālu uzskata par virsas daļu.
3. Noņemot ādas elementu (3), atklājas tekstilmateriāla daļa (diagrammā atzīmēta ar A) un oderes materiāla daļa, kas atrodas zem 3. elementa. Tā kā tekstilmateriāls nenoklāj visu to daļu, kas atrodas zem 3. elementa, un tā kā odere netiek uzskatīta par virsu un tā kā zem ādas atrodas galvenokārt oderes materiāls, ādas elements nepastiprina virsas materiālu un tādējādi tas jāuzskata par virsas daļu.
4. Šis ādas elements (4) ir uzšūts uz tekstilmateriāla un pārklāj (A) arī 3. ādas elementu. Tā kā šeit ir daļēji redzams tekstilmateriāls zem elementa (4) un daļēji redzams ādas elements (3) zem pārklāšanās vietas (A), un tā kā ādas elements (4) dod papildus stiprību virsas malai, elementu (4) uzskata par pastiprinājuma detaļu. Tādējādi ādas elements (3) un tekstilmateriāls zem elementa (4), izņemot tekstilmateriāla daļu zem elementa (3), ir jāuzskata par virsas daļu.
5. Noņemot ādas elementu (5), zem tā atklājas daļēji redzamais tekstilmateriāls. Tā kā ādas elements (5) nostiprina kapes augšējo daļu un tā kā zem tā atrodas daļēji redzamais tekstilmateriāls, ādu uzskata par pastiprinājuma detaļu.
6. Noņemot ādas kapi (6), atklājas oderes laukums un daļēji redzamais tekstilmateriāls. Tā kā tekstilmateriāls nenoklāj visu to daļu, kas atrodas zem ādas, ādas kapei (6) nav stiprinājuma funkcijas attiecībā uz virsas materiālu un tādējādi kapi uzskata par virsas daļu (un neuzskata par pastiprinājuma detaļu).
7. Noņemot ādas elementu (7), zem tā atklājas daļēji daļēji redzamais tekstilmateriāls. Ādas elements (7) virsas malu dara stingrāku, tādēļ šo ādas daļu uzskata par pastiprinājuma detaļu.
8. Pēc tam, kad ir noņemts ādas logotips (8), zem tā atklājas daļēji redzamais tekstilmateriāls. Līdz ar to un ņemot vērā, ka logotips ir “tamlīdzīgs piestiprināšanas elements” 64. nodaļas 4. (a) piezīmes nozīmē, tas nav uzskatīts par virsas daļu.
Aprēķinot ādas elementu un tekstilmateriāla laukumu, ko uzskata par virsas daļu, procentuālo attiecību, tekstilmateriāls ir pārsvarā (70 % tekstilmateriāls). Tādēļ šo apavu klasificē kā apavus ar tekstilmateriāla virsu.
2. Termins “gumija” ir definēts 40. nodaļas 1. piezīmē visas nomenklatūras mērķiem; šīs nodaļas 3. piezīmes (a) punkts paplašina nozīmi šīs nodaļas mērķiem.
3. Termins “plastmasa” ir definēts 39. nodaļas 1. piezīmē visas nomenklatūras mērķiem; šīs nodaļas 3. piezīmes (a) punkts paplašina nozīmi šīs nodaļas mērķiem.
4. Šajā nodaļā lietotais termins “āda” ir definēts 64. nodaļas 3. piezīmes (b) punktā.
5. Termins “tekstilmateriāli” ir definēts HS skaidrojumos attiecībā uz šo nodaļu, vispārīgo skaidrojumu (E) un (F) daļā. Tādējādi šķiedras (piemēram, tekstila pūkas jeb floks), dzija, audumi, filcs, neausti materiāli, auklas, tauvas, virves, troses utt., kuras definētas 50.–60. nodaļā, ir “tekstilmateriāli” 64. nodaļas nozīmē. Attiecībā uz 59. nodaļā minētajiem materiāliem piemēro 59. nodaļas piezīmes, uz kurām attiecas 64. nodaļas 3. piezīmes (a) punkta noteikumi.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Šī apakšpozīcija iepriekšējos gados
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | ar koka vai korķa ārējo zoli | 3,5% | pa |
| 2025 | nemainīts | 3,5% | pa |
| 2024 | nemainīts | 3,5% | pa |
| 2023 | nemainīts | 3,5% | pa |
| 2022 | nemainīts | 3,5% | pa |
| 2021 | nemainīts | 3,5% | pa |
| 2020 | nemainīts | 3,5% | pa |
| 2019 | With outer soles of wood or cork | 3,5% | pa |
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijā 6405.20 (citādi apavi, ar tekstilmateriālu virsu) ir 3 tarifa pozīcijas; viena no tām ir 6405 20 10.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 3,5%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: pa.
Precēm no 152 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (3,5%) vietā; 152 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
ES imports HS apakšpozīcijā 6405.20 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 177,2 milj. € (−14% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 9,59 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Ķīna ar 86% no importa, otrajā vietā – Tunisija.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 3,5%–4%, ASV 2,5%–12,5%, AK 2%–4%, Kanāda 0%–18%, Meksika 35%, Brazīlija 35%, Argentīna 20%, Peru 11%, Jaunzēlande 0%–10%, Japāna 3,4%, Taivāna 5%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 25% un Nigērija 10%–20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 6405.20 preces 391 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Ķīna.
Jautājumi un atbildes
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 6405 20 10 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 3,5%; papildu mērvienība – pa. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kurām valstīm kodam 6405 20 10 piemēro zemāku likmi?
152 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 152 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
No kurām valstīm ES dalībvalstis importē šīs preces?
Visā apakšpozīcijā 6405.20 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Ķīna (182 milj. $), otrajā vietā – Vjetnama.