ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 6810.11
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2026. gada 26. janvāris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Belarus | Baltkrievija | Regulation 0765/06 | 2025. gada 24. oktobris |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
Austrija 20% 
Beļģija 21% 
Bulgārija 20% 
Čehija 21% 
Dānija 25% 
Francija 20% 
Grieķija 13% samazinātā likme 
Horvātija 25% 
Igaunija 24% 
Itālija 22% 
Īrija 23% 
Kipra 19% 
Latvija 21% 
Lietuva 21% 
Luksemburga 17% 
Malta 18% 
Nīderlande 21% 
Polija 23% 
Portugāle 23% 
Rumānija 21% 
Slovākija 23% 
Slovēnija 22% 
Somija 25,5% 
Spānija 21% 
Ungārija 27% 
Vācija 19% 
Zviedrija 25% TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 1,7% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Turcija | 16,3 milj. € | 41,1% | +79,7% |
 Apvienotā Karaliste | 13,2 milj. € | 33,3% | -20,5% |
 Bosnija un Hercegovina | 2,7 milj. € | 6,8% | +25,1% |
 Ķīna | 2,1 milj. € | 5,4% | +6,5% |
 Amerikas Savienotās Valstis | 1,7 milj. € | 4,2% | +571,1% |
 Serbija | 1,6 milj. € | 4% | +8,9% |
 Kosova | 1 milj. € | 2,6% | -26% |
 Ukraina | 411 tūkst. € | 1% | +0% |
6810.11 Flīzes, plāksnes, ķieģeļi un tamlīdzīgi izstrādājumi: būvbloki un ķieģeļi
Turcija 1,7% Trešo valstu muitas nodoklis 3 tarifa pozīcijas ASV 3,2% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija AK Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
Kanāda 3% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Meksika 15% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Brazīlija 7,2% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Argentīna 7,2% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Peru Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Jaunzēlande 5% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Japāna Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Taivāna 6,8% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
GCC 5% Vispārējā (MFN) 5 tarifa pozīcijas 
Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas 
Ziemeļmaķedonija 18% – 20% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas · vidēji 19% 
Nigērija 20% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Betonu izgatavo no cementa, pildvielu (smiltis, grants) un ūdens maisījuma, kas sabiezējot kļūst ļoti ciets.
Stiegrotā betonā ir arī metāla (stiegrojuma) stieņi vai tērauda tīkli.
Izmantojot vieglākas pildvielas (piemēram, uzpūsti māli, sasmalcināts pumeks, vermikulīts, granulēti sārņi), iegūst “vieglo betonu”.
Šajā apakšpozīcijā ietilpst celtniecības bloki un ķieģeļi no poraina betona ar blīvumu cietā formā, ne lielāku par 1,7 kg/dm3. Vieglais betons ir labs siltuma izolators, bet tas nav tik stiprs kā betons ar lielāku blīvumu.
Vispārīgie skaidrojumi
Šajā nodaļā ietilpst ne tikai gatavi izstrādājumi, bet arī dažās pozīcijās klasificētie pusfabrikāti, kuriem var būt nepieciešama tālāka apstrāde pirms to izmantošanas paredzētajam nolūkam (piemēram, 6812. pozīcijā minētie maisījumi uz azbesta pamata vai uz azbesta un magnija karbonāta pamata).
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | no vieglbetona (kura pamatā ir sasmalcināts pumeks, granulēti izdedži u. c.) | 1,7% | — |
| 2025 | nemainīts | 1,7% | — |
| 2024 | nemainīts | 1,7% | — |
| 2023 | nemainīts | 1,7% | — |
| 2022 | nemainīts | 1,7% | — |
| 2021 | nemainīts | 1,7% | — |
| 2020 | nemainīts | 1,7% | — |
| 2019 | Of light concrete (with a basis of crushed pumice, granulated slag, etc.) | 1,7% | — |
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijā 6810.11 (flīzes, plāksnes, ķieģeļi un tamlīdzīgi izstrādājumi: būvbloki un ķieģeļi) ir 2 tarifa pozīcijas; viena no tām ir 6810 11 10.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 1,7%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Precēm no 152 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (1,7%) vietā; 152 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
ES imports HS apakšpozīcijā 6810.11 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 39,7 milj. € (+15% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 0,17 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Turcija ar 41% no importa, otrajā vietā – Apvienotā Karaliste.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 1,7%, ASV 3,2%, AK bez muitas, Kanāda 3%, Meksika 15%, Brazīlija 7,2%, Argentīna 7,2%, Peru bez muitas, Jaunzēlande 5%, Japāna bez muitas, Taivāna 6,8%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 18%–20% un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 6810.11 preces 417 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Apvienotā Karaliste.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 1,7%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
152 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 152 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Visā apakšpozīcijā 6810.11 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Apvienotā Karaliste (13 milj. $), otrajā vietā – Turcija.