7001 00 10 · Stikla lauskas un citādi atkritumi un sīkās lauskas
Skat. 7001. pozīcijas HS skaidrojumu pirmās rindkopas (A) daļu.
Termins “lauskas” nozīmē saplēstu stiklu, ko atkārtoti izmantos stikla ražošanā.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 7001.00
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Eksporta kontrole - atkritumi | All third countries | Regulation 1157/24 | 2026. gada 21. maijs |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 26,9 milj. € | 42,5% | -8,4% | |
| 12,1 milj. € | 19,1% | -18,8% | |
| 5,2 milj. € | 8,3% | +73,5% | |
| 3,6 milj. € | 5,7% | +163,1% | |
| 3 milj. € | 4,8% | -33,3% | |
| 2,6 milj. € | 4,1% | +35,6% | |
| 2,4 milj. € | 3,8% | -7,7% | |
| 2,4 milj. € | 3,8% | -17,4% |
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Skat. 7001. pozīcijas HS skaidrojumu pirmās rindkopas (A) daļu.
Termins “lauskas” nozīmē saplēstu stiklu, ko atkārtoti izmantos stikla ražošanā.
Vispārīgie skaidrojumi
Termins “optiskais stikls” ietver dažādus speciālā stikla veidus, ko izmanto optisko instrumentu izgatavošanā, it īpaši tādu stiklu, ko izmanto, piemēram, fotogrāfijā, astronomijā, mikroskopijā, navigācijā, ieroču sistēmās (teleskopiskam tēmēklim u.c.), laboratorijas ierīcēs, kā arī, izgatavojot dažādu veidu oftalmoloģijas lēcas redzes bojājumu labošanai. Optiskais stikls mēdz būt ļoti dažādu veidu, bet to kopīgā iezīme parasti ir ārkārtējs caurspīdīgums un dzidrums, kaut arī dažreiz tie ir krāsoti, lai tie nelielā daudzumā absorbē noteiktas gaismas frekvences. Tie ir pilnīgi vienveidīgi, tas ir, bez burbuļiem vai nelīdzenumiem, un tiem ir citiem stikla veidiem neraksturīgi staru laušanas indeksi un izkliedēšanas īpašības.
Kad stikla plātnes ir ieliktas koka, metāla u.c. rāmjos, tiek uzskatīts, ka tās ir zaudējušas stikla būtiskās īpašības, un tās klasificē dažādās pozīcijās, piemēram:
1. pie ietvara gleznām (4414 00., 8306. u.c. pozīcijas);
2. pie iekārtām vai mašīnām (XVI. vai XVII. sadaļa);
3. pie ēku durvīm (izņemot dušas durvis no stikla pozīcijā 7020), logiem utt. (pozīcija 4418, 7610 u.c. pozīcijas).
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | stikla lauskas un citādi atkritumi un sīkās lauskas | Bez muitas | — |
| 2025 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2024 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2023 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2022 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2021 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2020 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2019 | Cullet and other waste and scrap of glass | Bez muitas | — |
KN kods 7001 00 10 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 7001.00 (stikla lauskas un citādi atkritumi un lūžņi no stikla).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0% (bez muitas); daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 7001.00 preces 63,2 milj. € vērtībā (−4% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Apvienotā Karaliste ar 43% no importa, otrajā vietā – Šveice.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 0%–3%, ASV 0%–3%, AK bez muitas, Kanāda bez muitas, Meksika bez muitas, Brazīlija bez muitas, Argentīna bez muitas, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna bez muitas, Taivāna bez muitas, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 3% un Nigērija 10%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 7001.00 preces 275 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Apvienotā Karaliste.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0% (bez muitas); papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Visā apakšpozīcijā 7001.00 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Apvienotā Karaliste (31 milj. $), otrajā vietā – Šveice.