ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 7005.21
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2024. gada 26. jūnijs |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Belarus | Baltkrievija | Regulation 0765/06 | 2025. gada 25. februāris |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
Austrija 20% 
Beļģija 21% 
Bulgārija 20% 
Čehija 21% 
Dānija 25% 
Francija 20% 
Grieķija 24% 
Horvātija 25% 
Igaunija 24% 
Itālija 22% 
Īrija 23% 
Kipra 19% 
Latvija 21% 
Lietuva 21% 
Luksemburga 17% 
Malta 18% 
Nīderlande 21% 
Polija 23% 
Portugāle 23% 
Rumānija 21% 
Slovākija 23% 
Slovēnija 22% 
Somija 25,5% 
Spānija 21% 
Ungārija 27% 
Vācija 19% 
Zviedrija 25% TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 2% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Turcija | 22,8 milj. € | 41,1% | -22,8% |
 Ķīna | 14,1 milj. € | 25,5% | +45,1% |
 Ēģipte | 10,3 milj. € | 18,5% | -6,2% |
 Taizeme | 3,5 milj. € | 6,3% | +115,6% |
 Indonēzija | 2,8 milj. € | 5,1% | +584,5% |
 Japāna | 560 tūkst. € | 1% | -5,7% |
 Irāna | 330 tūkst. € | 0,6% | -1,5% |
 Apvienotā Karaliste | 330 tūkst. € | 0,6% | +46% |
7005.21 masā krāsots (tonēts), blāvots, pārklāts ar citas krāsas stiklu vai tikai slīpēts
Turcija 2% Trešo valstu muitas nodoklis 3 tarifa pozīcijas 
ASV 5,6% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas · 1× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis AK Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 3 tarifa pozīcijas 
Kanāda Bez muitas Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas 
Meksika 35% Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas 
Brazīlija 9% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Argentīna 9% Vispārējā (MFN) 13 tarifa pozīcijas 
Peru Bez muitas Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas 
Jaunzēlande Bez muitas Vispārējā (MFN) 12 tarifa pozīcijas Japāna 4,2% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Taivāna 10% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
GCC 5% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Ziemeļmaķedonija 4% Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas 
Nigērija 20% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 1. Šajā nodaļā neietilpst:
a) preces, kas minētas pozīcijā 3207 (piemēram, stikla emaljas un glazūras, stikla frite, citāds stikls pulvera, granulu vai pārslu veidā);
b) izstrādājumi, kas minēti 71. nodaļā (piemēram, bižutērija);
c) optiskās šķiedras kabeļi, kas minēti pozīcijā 8544, elektroizolatori (pozīcija 8546) vai izolācijas materiālu armatūra (pozīcija 8547);
d) transportlīdzekļu, kas minēti 86. līdz 88. nodaļā, priekšējie aizsargstikli (vējstikli), aizmugurējie logi un citi logi, ar rāmjiem;
e) transportlīdzekļu, kas minēti 86. līdz 88. nodaļā, priekšējie aizsargstikli (vējstikli), aizmugurējie logi un citi logi ar rāmjiem vai bez rāmjiem, kuros iebūvētas apsildes ierīces vai citas elektriskas vai elektroniskas ierīces;
f) optiskās šķiedras, optiski apstrādāti optiskie elementi, šļirces zemādas injekcijām, mākslīgās acis, termometri, barometri, hidrometri un pārējie izstrādājumi, kas minēti 90. nodaļā;
g) gaismekļi un apgaismes piederumi, izgaismotas izkārtnes un tablo un tamlīdzīgi izstrādājumi ar pastāvīgu gaismas avotu vai to daļas, kas minēti pozīcijā 9405;
h) rotaļlietas, spēles, sporta inventārs, eglīšu rotājumi un citādas preces, kas minētas 95. nodaļā (izņemot nemehanizētas stikla acis lellēm vai citiem izstrādājumiem, kas minēti 95. nodaļā); un
ij) pogas, termosi, smaržu vai tamlīdzīgi pulverizatori un pārējie 96. nodaļas izstrādājumi.
2. Pozīcijās 7003, 7004 un 7005:
a) stikls nav uzskatāms par apstrādātu, lai kādam procesam tas būtu pakļauts līdz apdedzināšanai;
b) stikla sagriešana pēc formas nemaina stikla lokšņu klasifikāciju;
c) “absorbējošs, atstarojošs vai neatstarojošs slānis” ir mikroskopiski plāns metāla vai ķīmiska savienojuma (piemēram, metāla oksīdu) pārklājums, kas absorbē, piemēram, infrasarkanos starus vai paaugstina stikla atstarošanas spēju, saglabājot noteiktu tā caurredzamības vai caurspīdības pakāpi; vai arī tas nepieļauj gaismas atstarošanos uz stikla virsmas.
3. Izstrādājumi, kas minēti pozīcijā 7006, ir klasificējami šajā pozīcijā neatkarīgi no tā, vai tiem ir vai nav gatava izstrādājuma īpašības.
4. Pozīcijā 7019 “stikla vate” ir:
a) minerālvate, kurā silīcija dioksīda (SiO2) pēc masas ir ne mazāk kā 60 %;
b) minerālvate, kurā silīcija dioksīda pēc masas ir mazāk nekā 60 %, sārmmetāla oksīda (K2O vai Na2O) – vairāk nekā 5 %, vai bora oksīda (B2O3) – vairāk nekā 2 %.
Minerālvate, kas neatbilst iepriekš minētajam aprakstam, ietverta pozīcijā 6806.
5. Šajā nomenklatūrā “stikls” attiecas arī uz kausēto kvarcu un citādu kvarcu.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Termina “apstrādāts” definīciju skat. šīs nodaļas 2. piezīmes (a) punktā.
Termina “matēts” definīciju skat. 7003. pozīcijas HS skaidrojumu otrās rindkopas (B) daļā.
Vispārīgie skaidrojumi
Termins “optiskais stikls” ietver dažādus speciālā stikla veidus, ko izmanto optisko instrumentu izgatavošanā, it īpaši tādu stiklu, ko izmanto, piemēram, fotogrāfijā, astronomijā, mikroskopijā, navigācijā, ieroču sistēmās (teleskopiskam tēmēklim u.c.), laboratorijas ierīcēs, kā arī, izgatavojot dažādu veidu oftalmoloģijas lēcas redzes bojājumu labošanai. Optiskais stikls mēdz būt ļoti dažādu veidu, bet to kopīgā iezīme parasti ir ārkārtējs caurspīdīgums un dzidrums, kaut arī dažreiz tie ir krāsoti, lai tie nelielā daudzumā absorbē noteiktas gaismas frekvences. Tie ir pilnīgi vienveidīgi, tas ir, bez burbuļiem vai nelīdzenumiem, un tiem ir citiem stikla veidiem neraksturīgi staru laušanas indeksi un izkliedēšanas īpašības.
Kad stikla plātnes ir ieliktas koka, metāla u.c. rāmjos, tiek uzskatīts, ka tās ir zaudējušas stikla būtiskās īpašības, un tās klasificē dažādās pozīcijās, piemēram:
1. pie ietvara gleznām (4414 00., 8306. u.c. pozīcijas);
2. pie iekārtām vai mašīnām (XVI. vai XVII. sadaļa);
3. pie ēku durvīm (izņemot dušas durvis no stikla pozīcijā 7020), logiem utt. (pozīcija 4418, 7610 u.c. pozīcijas).
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | biezāks par 3,5 mm, bet ne biezāks par 4,5 mm | 2% | m2 |
| 2025 | nemainīts | 2% | m2 |
| 2024 | nemainīts | 2% | m2 |
| 2023 | nemainīts | 2% | m2 |
| 2022 | nemainīts | 2% | m2 |
| 2021 | nemainīts | 2% | m2 |
| 2020 | nemainīts | 2% | m2 |
| 2019 | Of a thickness exceeding 3,5 mm but not exceeding 4,5 mm | 2% | m2 |
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijā 7005.21 (masā krāsots) ir 3 tarifa pozīcijas; viena no tām ir 7005 21 30.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 2%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: m2.
Precēm no 152 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (2%) vietā; 152 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
ES imports HS apakšpozīcijā 7005.21 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 55,4 milj. € (+3% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 0,48 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Turcija ar 41% no importa, otrajā vietā – Ķīna.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 2%, ASV 5,6%, AK bez muitas, Kanāda bez muitas, Meksika 35%, Brazīlija 9%, Argentīna 9%, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 4,2%, Taivāna 10%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 4% un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 7005.21 preces 397,7 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Turcija.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 2%; papildu mērvienība – m2. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
152 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 152 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Visā apakšpozīcijā 7005.21 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Turcija (27,5 milj. $), otrajā vietā – Ēģipte.