ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 7010.90
Stikla pudeles, burkas un citi stikla trauki
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Preču un tehnoloģiju, uz kurām attiecas aizliegums vai ierobežojums, eksporta kontroleSankciju režīms: North Korea | Ziemeļkoreja | Regulation 1509/17 | 2017. gada 1. septembris |
| Luksuspreču eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2023. gada 24. jūnijs |
| Luksuspreču eksporta kontroleSankciju režīms: North Korea | Ziemeļkoreja | Regulation 2062/17 | 2018. gada 28. jūnijs |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2023. gada 24. jūnijs |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Belarus | Baltkrievija | Regulation 0765/06 | 2025. gada 25. februāris |
| Eksporta atļauja (dubultā pielietojuma) | All third countries | Regulation 2003/25 | 2025. gada 15. novembris |
TARIC dati uz 2026. gada 27. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
Austrija 20% 
Beļģija 21% 
Bulgārija 20% 
Čehija 21% 
Dānija 25% 
Francija 20% 
Grieķija 24% 
Horvātija 25% 
Igaunija 24% 
Itālija 22% 
Īrija 23% 
Kipra 19% 
Latvija 21% 
Lietuva 21% 
Luksemburga 17% 
Malta 18% 
Nīderlande 21% 
Polija 23% 
Portugāle 23% 
Rumānija 21% 
Slovākija 23% 
Slovēnija 22% 
Somija 25,5% 
Spānija 21% 
Ungārija 27% 
Vācija 19% 
Zviedrija 25% TEDB · 2026. gada 27. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 5% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Sīrija nolīgums | Sīrija | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija un vēl 4Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu | 1,5% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 4% |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Ķīna | 338,6 milj. € | 29,8% | -0,7% |
 Apvienotā Karaliste | 203,5 milj. € | 17,9% | -5,7% |
 Ukraina | 143 milj. € | 12,6% | +11,9% |
 Turcija | 137,8 milj. € | 12,1% | +9,4% |
 Indija | 86,2 milj. € | 7,6% | +12,2% |
 Amerikas Savienotās Valstis | 49,1 milj. € | 4,3% | +31,6% |
 Moldova | 45,8 milj. € | 4% | -10,4% |
 Šveice | 37,8 milj. € | 3,3% | +24,8% |
7010.90 Baloni, pudeles, flakoni, burkas, krūzes, stikla pudelītes: citādi
Turcija 5% Trešo valstu muitas nodoklis 20 tarifa pozīcijas ASV Bez muitas – 5,2% Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas · vidēji 1,9% AK Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 17 tarifa pozīcijas 
Kanāda Bez muitas Vispārējā (MFN) 8 tarifa pozīcijas 
Meksika 35% Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas 
Brazīlija 9% Vispārējā (MFN) 5 tarifa pozīcijas 
Argentīna 9% Vispārējā (MFN) 11 tarifa pozīcijas 
Peru 6% Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas 
Jaunzēlande Bez muitas – 5% Vispārējā (MFN) 14 tarifa pozīcijas · vidēji 2,9% 
Japāna Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Taivāna 5% Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas 
GCC 5% Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 10 tarifa pozīcijas 
Ziemeļmaķedonija 2% Vispārējā (MFN) 17 tarifa pozīcijas 
Nigērija 10% Vispārējā (MFN) 12 tarifa pozīcijas ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
Revocation of NY N036984, NY N110556, NY N094595, NY N266863, NY N260440, HQ 950426, and HQ 957982; tariff classification of glassware imported with lid; household decorative article.
The tariff classification of glass bottles from India. Correction to ruling number N323339.
The tariff classification of glass bottles from India
The tariff classification of glass wine and spirit bottles from China.
2L Glass Storage Square Jar The Glass Square Storage Jar with Bamboo Lid (2L) is an elegant and functional storage solution ideal for preserving food items, spices, or other small essentials. Made of durable glass, this jar ensures visibility of contents while the bamboo lid adds a touch of…
Pack of 3 200ml glass storage jars with a screw top lid. This product is used for storing condiments and spices.
A 6-piece set of mini glass jars. Each jar is approximately 5.5cm diameter x 6.5cm height. The capacity of each jar is 120ml. The glass jars are transparent, each with a coloured screw on lid. The set is marketed to store food.
The goods are empty glass jars used to make scented wax candles in the UK. Made from regular glass by a glass production factory in China. The external faces of the jars will be sprayed in a dark brown colour. They are approximately 100mm tall and 80mm in diameter with a capacity of approximately…
kopā 14 lēmumi par šo kodu
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Šīm tilpnēm ir apaļš šķērsgriezums un pastāvīgs, vienāds sienu biezums, kurš parasti ir mazāks par 2 mm. Uz tām nav reljefas zīmes, tādas kā skaitļi, logo, līnijas vai nelīdzenumi. Vizuāla apskate gandrīz neveido stikla optisku deformāciju.
Šo tilpņu ietilpība parasti svārstās no 1 līdz 100 mililitriem.
Tās parasti tiek izmantotas farmaceitisko un diagnostisko preparātu iepakošanai.
Vispārīgie skaidrojumi
Termins “optiskais stikls” ietver dažādus speciālā stikla veidus, ko izmanto optisko instrumentu izgatavošanā, it īpaši tādu stiklu, ko izmanto, piemēram, fotogrāfijā, astronomijā, mikroskopijā, navigācijā, ieroču sistēmās (teleskopiskam tēmēklim u.c.), laboratorijas ierīcēs, kā arī, izgatavojot dažādu veidu oftalmoloģijas lēcas redzes bojājumu labošanai. Optiskais stikls mēdz būt ļoti dažādu veidu, bet to kopīgā iezīme parasti ir ārkārtējs caurspīdīgums un dzidrums, kaut arī dažreiz tie ir krāsoti, lai tie nelielā daudzumā absorbē noteiktas gaismas frekvences. Tie ir pilnīgi vienveidīgi, tas ir, bez burbuļiem vai nelīdzenumiem, un tiem ir citiem stikla veidiem neraksturīgi staru laušanas indeksi un izkliedēšanas īpašības.
Kad stikla plātnes ir ieliktas koka, metāla u.c. rāmjos, tiek uzskatīts, ka tās ir zaudējušas stikla būtiskās īpašības, un tās klasificē dažādās pozīcijās, piemēram:
1. pie ietvara gleznām (4414 00., 8306. u.c. pozīcijas);
2. pie iekārtām vai mašīnām (XVI. vai XVII. sadaļa);
3. pie ēku durvīm (izņemot dušas durvis no stikla pozīcijā 7020), logiem utt. (pozīcija 4418, 7610 u.c. pozīcijas).
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | no stikla caurulēm | 5% | p/st |
| 2025 | nemainīts | 5% | p/st |
| 2024 | nemainīts | 5% | p/st |
| 2023 | nemainīts | 5% | p/st |
| 2022 | nemainīts | 5% | p/st |
| 2021 | nemainīts | 5% | p/st |
| 2020 | nemainīts | 5% | p/st |
| 2019 | Made from tubing of glass | 5% | p/st |
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijā 7010.90 (baloni, pudeles, flakoni, burkas, krūzes, stikla pudelītes: citādi) ir 17 tarifa pozīcijas; viena no tām ir 7010 90 21.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 5%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: p/st.
Precēm no 152 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (5%) vietā; 140 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
ES imports HS apakšpozīcijā 7010.90 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 1,1 mljrd. € (+3% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 0,94 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Ķīna ar 30% no importa, otrajā vietā – Apvienotā Karaliste.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 5%, ASV 0%–5,2%, AK bez muitas, Kanāda bez muitas, Meksika 35%, Brazīlija 9%, Argentīna 9%, Peru 6%, Jaunzēlande 0%–5%, Japāna bez muitas, Taivāna 5%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 2% un Nigērija 10%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 7010.90 preces 7,1 mljrd. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Ķīna.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 5%; papildu mērvienība – p/st. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
152 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 140 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Visā apakšpozīcijā 7010.90 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Ķīna (329 milj. $), otrajā vietā – Apvienotā Karaliste.