7018 90 90 · Citādi
Šajā apakšpozīcijā ietilpst 7018. pozīcijas HS skaidrojumu otrā punkta (G) daļā minētie izstrādājumi.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 7018.90
Nav deklarējams atsevišķi: izmantojiet kādu no apakšiedalījumiem (1) Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Deklarējiet precēm atbilstošo desmitzīmju TARIC kodu: pasākumi apakšpozīcijās var atšķirties.
| 7018 90 90 10 | not exceeding 2 mm in diameter, with surface either coated or uncoated, irrespective of the intended use or production process |
| 7018 90 90 90 | Other |
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Luksuspreču eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2023. gada 24. jūnijs |
| Luksuspreču eksporta kontroleSankciju režīms: North Korea | Ziemeļkoreja | Regulation 2062/17 | 2018. gada 28. jūnijs |
| Eksporta kontrole par kaķu un suņu kažokādām | All third countries | Regulation 1523/07 | 2014. gada 1. janvāris |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 6% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Sīrija nolīgums | Sīrija | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija un vēl 4Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu | 2,1% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 4,8% |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 15 milj. € | 61,8% | +17% | |
| 3,5 milj. € | 14,6% | +2,8% | |
| 1,1 milj. € | 4,5% | +30% | |
| 981 tūkst. € | 4,1% | -24,4% | |
| 660 tūkst. € | 2,7% | -28,1% | |
| 496 tūkst. € | 2% | +277,6% | |
| 291 tūkst. € | 1,2% | -32,2% | |
| 281 tūkst. € | 1,2% | +443,6% |
7018.90 Stikla krelles, pērļu imitācijas, dārgakmeņu: citādi
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
The tariff classification of a coin purse from India
The tariff classification of a set of two decorative artificial corn pieces from China
The tariff classification of two glass beaded handbags from Cambodia
The tariff classification of glass beaded handbag from Vietnam
kopā 9 lēmumi par šo kodu
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Šajā apakšpozīcijā ietilpst 7018. pozīcijas HS skaidrojumu otrā punkta (G) daļā minētie izstrādājumi.
Vispārīgie skaidrojumi
Termins “optiskais stikls” ietver dažādus speciālā stikla veidus, ko izmanto optisko instrumentu izgatavošanā, it īpaši tādu stiklu, ko izmanto, piemēram, fotogrāfijā, astronomijā, mikroskopijā, navigācijā, ieroču sistēmās (teleskopiskam tēmēklim u.c.), laboratorijas ierīcēs, kā arī, izgatavojot dažādu veidu oftalmoloģijas lēcas redzes bojājumu labošanai. Optiskais stikls mēdz būt ļoti dažādu veidu, bet to kopīgā iezīme parasti ir ārkārtējs caurspīdīgums un dzidrums, kaut arī dažreiz tie ir krāsoti, lai tie nelielā daudzumā absorbē noteiktas gaismas frekvences. Tie ir pilnīgi vienveidīgi, tas ir, bez burbuļiem vai nelīdzenumiem, un tiem ir citiem stikla veidiem neraksturīgi staru laušanas indeksi un izkliedēšanas īpašības.
Kad stikla plātnes ir ieliktas koka, metāla u.c. rāmjos, tiek uzskatīts, ka tās ir zaudējušas stikla būtiskās īpašības, un tās klasificē dažādās pozīcijās, piemēram:
1. pie ietvara gleznām (4414 00., 8306. u.c. pozīcijas);
2. pie iekārtām vai mašīnām (XVI. vai XVII. sadaļa);
3. pie ēku durvīm (izņemot dušas durvis no stikla pozīcijā 7020), logiem utt. (pozīcija 4418, 7610 u.c. pozīcijas).
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | citādi | 6% | — |
| 2025 | nemainīts | 6% | — |
| 2024 | nemainīts | 6% | — |
| 2023 | nemainīts | 6% | — |
| 2022 | nemainīts | 6% | — |
| 2021 | nemainīts | 6% | — |
| 2020 | nemainīts | 6% | — |
| 2019 | Other | 6% | — |
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijā 7018.90 (stikla krelles, pērļu imitācijas, dārgakmeņu: citādi) ir 2 tarifa pozīcijas; viena no tām ir 7018 90 90.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 6%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Precēm no 152 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (6%) vietā; 140 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
ES imports HS apakšpozīcijā 7018.90 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 24,2 milj. € (+13% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 11,65 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Ķīna ar 62% no importa, otrajā vietā – Serbija.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 3%–6%, ASV 3,2%–6,6%, AK bez muitas, Kanāda bez muitas, Meksika bez muitas, Brazīlija 16,2%, Argentīna 18%, Peru bez muitas, Jaunzēlande 0%–5%, Japāna 0%–6,6%, Taivāna 2,5%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 0%–15% un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 7018.90 preces 56 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Ķīna.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 6%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
152 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 140 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Visā apakšpozīcijā 7018.90 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Ķīna (31 milj. $), otrajā vietā – Serbija.