ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 7202.41

7202 41 90

7202 41 90: ar oglekļa masas saturu vairāk nekā 6 %

Ferohroms, virs 4 % oglekļa

✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris

  1. 7202 Ferosakausējumi:
  2. ferohroms:
  3. 7202 41 ar oglekļa masas saturu vairāk nekā 4 %:
  4. 7202 41 90 ar oglekļa masas saturu vairāk nekā 6 %

Kas jāmaksā

Imports: ES

Muitas nodoklis 4% trešo valstu likme atkarīgs no izcelsmes valsts
Papildu nodokļi un maksājumi 1 papildu pasākums Importa prasības: 5
PVN importa dalībvalsts standarta likme, no 17% līdz 27%
Muitas kalkulatorsAprēķināt nodokļus un maksājumus →

Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi

Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.

Papildu nodokļi un maksājumi 1

  • Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Spēkā
    no 2026. gada 1. novembris
    Tiesību akts
    Regulation 2108/26
    Dokumenti
    • Y126 Goods sold in distance sales

Importa prasības 6

  • Aizliegums vai ierobežojumsImporta aizliegums
    Izcelsmes valstis
    Baltkrievija, Ziemeļkoreja
    Tiesību akts
    Regulation 0355/22, Regulation 1548/17
  • Importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    Ziemeļkoreja
    Tiesību akts
    Regulation 1509/17
    Dokumenti
    • Y957 Preces, izņemot tās preces, kuras aprakstītas zemsvītras piezīmēs “MG”, kas attiecas uz pasākumu, (Regulas (ES) 2017/1509 II pielikuma V daļa)
  • Importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    Ukraina
    Tiesību akts
    Regulation 0692/14
    Dokumenti
    • Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
    • N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
    • N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
  • Importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    Krievija
    Spēkā
    līdz 2027. gada 31. decembris
    Tiesību akts
    Regulation 0833/14
    Dokumenti
    • L142 Importa atļauja saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.i panta 3.c punktu
    • Y874 Nepiemēro aizliegumus, kas noteikti Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.i panta 1. punktā (sk. izņēmumus 3.i panta 3.aa punktā)
    • L143 Importa atļauja saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 12.b panta 2. punktu
    • Y859 Preces ir ievestas ES muitas savienības teritorijā un uzrādītas muitas dienestiem pirms šīs sankcijas stāšanās spēkā vai piemērošanas datuma, izvēloties vēlāko no šiem datumiem (sk. Regulas (ES) Nr. 833/2014 12.e pantu)
  • Importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    Ukraina
    Tiesību akts
    Regulation 0263/22
    Dokumenti
    • Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
    • N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
    • N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
  • Importa kontroleOglekļa ievedkorekcijas mehānisms - CBAM
    Izcelsmes valstis
    visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
    Spēkā
    līdz 2026. gada 31. decembris
    Tiesību akts
    Regulation 0956/23
    Dokumenti
    • Y128 OIM konta numurs
    • Y134 preces, kuru izcelsme ir Bīzingenā, Helgolandē vai Livinjo (Regulas (ES) 2023/956 2. panta 4. punkts)
    • Y135 Preces, kas pārvietojamas vai izmantojamas saistībā ar militārām darbībām - Atbrīvojums saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 2. panta 3. punktu
    • Y237 ES izcelsmes preces
    • Y238 Pieteikums par atzītā OIM deklarētāja statusa iegūšanu ir iesniegts līdz 2026. gada 31. martam
    • Y137 De minimis atbrīvojums - atbrīvojums saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 2.a pantu

Eksporta pasākumi 7

Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.

Eksporta pasākumiGalamērķisTiesību aktsDerīgums
Eksporta aizliegumsSankciju režīms: North Korea Ziemeļkoreja Regulation 0285/18 2018. gada 28. februāris
Eksporta kontroleSankciju režīms: Crimea and Sevastopol Ukraina Regulation 0692/14 2025. gada 25. februāris
Eksporta kontroleSankciju režīms: North Korea Ziemeļkoreja Regulation 1509/17 2017. gada 1. septembris
Eksporta kontroleSankciju režīms: Russia Krievija Regulation 0833/14 2024. gada 26. jūnijs
Eksporta kontroleSankciju režīms: Belarus Baltkrievija Regulation 0765/06 2025. gada 25. februāris
Eksporta kontroleSankciju režīms: Non-government-controlled areas of Ukraine Ukraina Regulation 0263/22 2022. gada 25. augusts
Eksporta kontroleSankciju režīms: Iran Irāna Regulation 0267/12 2025. gada 30. septembris

TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris

Importa PVN ES dalībvalstīs

Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.

  • Austrija 20%
  • Beļģija 21%
  • Bulgārija 20%
  • Čehija 21%
  • Dānija 25%
  • Francija 20%
  • Grieķija 24%
  • Horvātija 25%
  • Igaunija 9% samazinātā likme
  • Itālija 22%
  • Īrija 23%
  • Kipra 19%
  • Latvija 21%
  • Lietuva 21%
  • Luksemburga 17%
  • Malta 18%
  • Nīderlande 21%
  • Polija 23%
  • Portugāle 23%
  • Rumānija 21%
  • Slovākija 23%
  • Slovēnija 22%
  • Somija 25,5%
  • Spānija 21%
  • Ungārija 27%
  • Vācija 19%
  • Zviedrija 25%

TEDB · 2026. gada 26. oktobris

Preferenciālās likmes pa valstīm

Nolīgums vai shēmaValstisLikme
trešo valstu likme (bez nolīguma)—4%
GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus)
Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42

Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas

Bez muitas
CARIFORUM
Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10

Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo

Bez muitas
AZT (Aizjūras zemes un teritorijas)
Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8

Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas

Bez muitas
GSP - Vispārīgās
Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 5

Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu

Bez muitas
GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai)
Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4

Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna

Bez muitas
Centrālā Amerika Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora Bez muitas
SADC EPA Botsvāna, Namībija, Svatini Bez muitas
Eiropas Ekonomiskā zona Islande, Lihtenšteina, Norvēģija Bez muitas
Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve Bez muitas
ES–Andora muitas savienība Andora Bez muitas
ES–Albānija nolīgums Albānija Bez muitas
ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums Bosnija un Hercegovina Bez muitas
ES–Kanāda nolīgums Kanāda Bez muitas
ES–Šveice nolīgums Šveice Bez muitas
ES–Kotdivuāra nolīgums Kotdivuāra Bez muitas
ES–Čīle nolīgums Čīle Bez muitas
ES–Kamerūna nolīgums Kamerūna Bez muitas
ES–Kolumbija nolīgums Kolumbija Bez muitas
ES–Alžīrija nolīgums Alžīrija Bez muitas
ES–Ekvadora nolīgums Ekvadora Bez muitas
ES–Ēģipte nolīgums Ēģipte Bez muitas
Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. Rietumsahāra Bez muitas
ES–Fidži nolīgums Fidži Bez muitas
ES–Fēru salas nolīgums Fēru salas Bez muitas
ES–Apvienotā Karaliste nolīgums Apvienotā Karaliste Bez muitas
ES–Gruzija nolīgums Gruzija Bez muitas
ES–Gana nolīgums Gana Bez muitas
ES–Izraēla nolīgums Izraēla Bez muitas
ES–Jordānija nolīgums Jordānija Bez muitas
ES–Japāna nolīgums Japāna Bez muitas
ES–Dienvidkoreja nolīgums Dienvidkoreja Bez muitas
ES–Libāna nolīgums Libāna Bez muitas
ES–Maroka nolīgums Maroka Bez muitas
ES–Moldova nolīgums Moldova Bez muitas
ES–Melnkalne nolīgums Melnkalne Bez muitas
ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums Ziemeļmaķedonija Bez muitas
ES–Meksika nolīgums Meksika Bez muitas
ES–Jaunzēlande nolīgums Jaunzēlande Bez muitas
ES–Peru nolīgums Peru Bez muitas
ES–Papua-Jaungvineja nolīgums Papua-Jaungvineja Bez muitas
ES–Palestīnas teritorijas nolīgums Palestīnas teritorijas Bez muitas
ES–Serbija nolīgums Serbija Bez muitas
ES–Singapūra nolīgums Singapūra Bez muitas
ES–Sanmarīno muitas savienība Sanmarīno Bez muitas
ES–Sīrija nolīgums Sīrija Bez muitas
ES–Tunisija nolīgums Tunisija Bez muitas
ES–Turcija muitas savienība Turcija Bez muitas
ES–Ukraina nolīgums Ukraina Bez muitas
ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums Amerikas Savienotās Valstis Bez muitas
ES–Vjetnama nolīgums Vjetnama Bez muitas
ES–Samoa nolīgums Samoa Bez muitas
ES–Kosova nolīgums Kosova Bez muitas
ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums Dienvidāfrikas Republika Bez muitas
Mercosur Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja 3,2%

ES: imports pa mēnešiem · HS 7202.41

pēdējie 12 mēneši458,7 milj. €+1,2% · iepriekšējie 12 mēneši
Vidējā importa cena1,20 € par kg
Preferenciālā likme76%
2024. g. janv.: 50,1 milj. €2024. g. febr.: 60,2 milj. €2024. g. marts: 46,8 milj. €2024. g. apr.: 49 milj. €2024. g. maijs: 61 milj. €2024. g. jūn.: 49 milj. €2024. g. jūl.: 53,8 milj. €2024. g. aug.: 35,9 milj. €2024. g. sept.: 37,4 milj. €2024. g. okt.: 42,3 milj. €2024. g. nov.: 37,1 milj. €2024. g. dec.: 30,8 milj. €2025. g. janv.: 58,1 milj. €2025. g. febr.: 38,9 milj. €2025. g. marts: 38,3 milj. €2025. g. apr.: 28,7 milj. €2025. g. maijs: 41,8 milj. €2025. g. jūn.: 38,4 milj. €2025. g. jūl.: 29,2 milj. €2025. g. aug.: 32,3 milj. €2025. g. sept.: 33,1 milj. €2025. g. okt.: 44,8 milj. €2025. g. nov.: 71,4 milj. €2025. g. dec.: 74 milj. €2026. g. janv.: 14,6 milj. €2026. g. febr.: 25,7 milj. €2026. g. marts: 28,2 milj. €2026. g. apr.: 37,2 milj. €2026. g. maijs: 21,7 milj. €2026. g. jūn.: 55,5 milj. €2026. g. jūl.: 24,5 milj. €2026. g. aug.: 28,2 milj. € 202420252026
Dati līdz: 2026. g. augusts (provizoriski) · Mēneša dati: Eurostat Comext (CC BY 4.0), HMRC (OGL v3.0)

Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši

ValstsVērtībaDaļaIzmaiņas
Dienvidāfrikas Republika 216 milj. € 47,1% +13,2%
Turcija 80,6 milj. € 17,6% +181,4%
Kazahstāna 63,4 milj. € 13,8% +38,2%
Albānija 24,1 milj. € 5,3% -34,3%
Zimbabve 22,8 milj. € 5% -58,5%
Indija 18,3 milj. € 4% -25,5%
Brazīlija 13,8 milj. € 3% +909,4%
Irāna 7,5 milj. € 1,6% +10,8%

Tā pati apakšpozīcija citos tarifos

7202.41 ar oglekļa masas saturu vairāk nekā 4 %

ES: tarifa pozīcijas: 7202.41

Juridiskās piezīmes

Piezīmes par apakšpozīcijām

Nodaļas piezīmes: Nodaļa 72 →

CBAM: oglekļa ievedkorekcijas mehānisms

CBAM nozare: Dzelzs un tērauds. Par šīs nozares precēm, tās ievedot ES, maksā par to ražošanā emitētajām siltumnīcefekta gāzēm. Ja verificētu faktisko emisiju nav, importētājs deklarē zemāk norādītās noklusējuma vērtības (tonnas CO2 ekvivalenta uz tonnu preču).

7202 41 Ferro-chromium, containing by weight > 4% of carbon

Ražošanas valstsTiešāsNetiešāsKopā
Albānija2,35—2,35
Amerikas Savienotās Valstis2,35—2,35
Angola2,35—2,35
Apvienotā Karaliste2,35—2,35
Apvienotie Arābu Emirāti2,35—2,35
Austrālija2,35—2,35
Brazīlija2,35—2,35
Čīle2,35—2,35
Dienvidāfrikas Republika2,35—2,35
Dienvidkoreja2,35—2,35
Ēģipte2,35—2,35
Gruzija2,35—2,35
Indija2,35—2,35
Irāna2,35—2,35
Izraēla2,35—2,35
Japāna2,35—2,35
Jordānija2,35—2,35
Kanāda2,35—2,35
Kazahstāna2,35—2,35
Kenija2,35—2,35
Kolumbija2,35—2,35
Ķīna2,35—2,35
Malaizija2,35—2,35
Melnkalne2,35—2,35
Omāna2,35—2,35
Pakistāna2,35—2,35
Serbija2,35—2,35
Singapūra2,35—2,35
Taizeme2,35—2,35
Turcija2,35—2,35
Ukraina2,35—2,35
Uzbekistāna2,35—2,35
Ziemeļmaķedonija2,35—2,35
Zimbabve2,35—2,35
Citas valstis (noklusējuma)2,35—2,35

ar uzcenojumu 2026. gadam: 2,585 · ar uzcenojumu 2027. gadam: 2,82 · ar uzcenojumu 2028. gadam: 3,055

t CO2e uz t preču · galīgais periods kopš 2026. gada 1. janvāra; pirmā gada deklarācija jāiesniedz līdz 2027. gada 30. septembrim · Īstenošanas regula (ES) 2025/2621, kas labota ar 2026/1740 (Eiropas Komisijas dati, nav juridiski saistoši)

KN skaidrojumi

Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.

7202 · Ferosakausējumi

Šīs nodaļas 1. piezīmes (c) punktā ir definēti ferosakausējumi, īpaši nosakot krāsaino metālu sakausējuma elementu un elementa “dzelzs” satura robežas.

Lai ferosakausējumus klasificētu 7202. pozīcijas apakšpozīcijās, skat. šīs nodaļas apakšpozīciju 2. piezīmi.

Piemēram, ferosakausējums, kas satur vairāk nekā 30 % mangāna un 8 % vai mazāk silīcija, tiek klasificēts 7202 11 20.-7202 19 00. apakšpozīcijās; tomēr, ja tas satur vairāk nekā 30 % mangāna un vairāk nekā 8 % silīcija, tas jāklasificē 7202 30 00. apakšpozīcijā. Līdzīgi, ferosilikomangānalumīnija sakausējumam jāsatur vairāk nekā 8 % silīcija, vairāk nekā 30 % mangāna un vairāk nekā 10 % alumīnija, lai to klasificētu 7202 99 80. apakšpozīcijā.

Ja binārs, trīskāršs vai četrkāršs ferosakausējums nav speciāli nosaukts, tas ir jāklasificē 7202 99 80. apakšpozīcijā.

Dzelzs un tērauda rūpniecības atkritumu produktus, kuri ir pārkausēti un pārstrādāti stieņu formā (lietie atkritumi) un kuriem ir ferosakausējumu sastāvs, un kuri tiek izmantoti kā papildus produkti īpašu tēraudu ražošanā, klasificē 7202. pozīcijas apakšpozīcijās atbilstoši sastāvam.

Šī pozīcija neietver krāsainā metāla sakausējumu atlikumus, kurus sēra vai fosfora vai citu piejaukumu dēļ nevar izmantot kā ferosakausējumus (parasti 2620. pozīcija).

7202 41 10 līdz 7202 49 90 · Ferohroms

Ferohromam ir ļoti cietas kristāliskas masas forma, dažreiz kristāli ir ļoti attīstīti.

Parasti tā sastāvā ir no 60 līdz 75 % hroma; oglekļa masas saturs ir no 4 līdz 10 % parastā ferohromā, un var būt arī ļoti mazs – līdz 0,01 %, atbilstoši samazinoties trauslumam. To izmanto hroma tēraudu ražošanā.

Nodaļas vispārīgās piezīmes

DZELZS UN TĒRAUDS

Vispārīgie skaidrojumi

A. Ir vairāki veidi, kā atšķirt kaltus izstrādājumus no velmētiem gadījumos, kad jānosaka šāda atšķirība (7207., 7214., 7216., 7218., 7224. un 7228. pozīcijā).

Ja ir pieejama visa detaļa, vispirms ir jāpārbauda atšķirības šķērsgriezumā:

  • ja izmaiņas šķērsgriezuma neatkārtojas regulāri, izstrādājums ir kalts;
  • ja, no citas puses, izmaiņas šķērsgriezuma regulāri atkārtojas, vai ja šķērsgriezums ir bez izmaiņām, izstrādājums var būt vai nu kalts, vai velmēts. Šajā gadījumā jāpārbauda sekojoši kritēriji:

1. šķērsgriezuma izmēri

Ja tas ir liels (šķērsgriezums, kura platība ir lielāka par 150 000 mm2), iespējams, ka izstrādājums ir kalts. Ja tas ir mazs (minimālais izmērs mazāks par 15 mm), iespējams, ka izstrādājums ir velmēts;

2. šķērsgriezuma forma

Ja tā ir vienkārša (piemēram, kvadrāts, taisnstūris, aplis, sešstūris, utt.), izstrādājums var būt gan velmēts, gan kalts, pie tam sarežģītākas formas izstrādājumu gandrīz vienmēr var iegūt velmējot;

3. garums

Ja izstrādājums ir garāks par 5 m, tas gandrīz noteikti ir velmēts; ja tas ir īsāks, tas var būt gan, velmēts, gan kalts;

4. izmēra pielaides

Velmētos izstrādājumos šķērsgriezuma izmēru pielaides ir mazākas nekā kaltos izstrādājumos;

5. metalogrāfiskais aspekts

Tā kā parasti redukcijas līmenis velmētos izstrādājumos ir ievērojami lielāks nekā kaltos, tos gandrīz vienmēr ir iespējams atšķirt, pētot mikroskopā.

Galvenokārt jāpārbauda ieslēgumi un struktūra:

a) ieslēgumi velmētos izstrādājumos ir tievi, iegareni un orientēti gandrīz pilnīgi paralēli velmēšanas virzienam; no citas puses, kaltos izstrādājumos tie nav tik iegareni (gandrīz elipses formā) un nav tik pilnīgi paralēli;

b) pārbaudot velmētu izstrādājumu struktūru pēc atdzesēšanas, ja izstrādājums ticis norūdīts un atlaidināts, tam ir taisnvirziena robežzīmes – gandrīz pilnīgi paralēlas velmēšanas virzienam. No citas puses, kaltos izstrādājumos šāda parādība ir sastopama retāk, un dažreiz vispār neeksistē;

6. daudzums

Kaltus izstrādājumus parasti piegādā nelielos daudzumos.

Velmēšana var būt karsta vai auksta. Atkarībā no velmējamā gabala formas un no valču formas un izvietojuma procesu var izmantot, lai ražotu plakanus izstrādājumus, tādus kā loksnes, plāksnes un sloksnes vai stieņus un latas ar apaļu vai daudzstūrainu šķērsgriezumu, vai dažādu šķērsgriezumu stieples, vadus, caurules utt.

B. Lai definētu noteiktus plastiskās deformēšanas veidus (tādus kā velmēšana, kalšana, štancēšana), skat. 72. nodaļas HS Vispārīgo skaidrojumu (IV) sadaļas (A) un (B) daļas.

C. Lai atšķirtu karsti velmētus vai karsti stieptus izstrādājumus un tos, kas iegūti vai apstrādāti aukstā veidā, skat. 72. nodaļas HS Vispārīgo skaidrojumu (IV) sadaļas (B) daļas pēdējo rindkopu.

Dažas no iepriekš minētajām atšķirībām starp karsti velmētiem un auksti velmētiem izstrādājumiem varētu likvidēt vai samazināt, rūdot auksti velmētos izstrādājumus; tāpat, gadījumā, kad karsti velmētie izstrādājumi ir nedaudz apstrādāti aukstā veidā, atšķiras tikai virsmas cietība un izskats.

Karsti velmētie vai karsti stieptie stieņi, lietņi, formas, leņķi un speciālie profili var būt apstrādāti aukstā veidā, velkot vai ar citu paņēmienu – rektifikāciju vai kalibrēšanu – iegūstot labāku kvalitāti. Šī operācija ļauj tos klasificēt kā “auksti veidotus vai apstrādātus aukstā veidā”.

Tomēr aukstu izlīdzināšanu un raupju plāvas noņemšanu neuzskata par rektifikācijas vai kalibrēšanas procesiem, un tāpēc tie neietekmē tādu stieņu, lietņu, leņķu, formu un speciālo profilu klasifikāciju, kas pēc karstas velmēšanas vai presēšanas tālāk nav apstrādāti. Līdzīgi šādus stieņus un lietņus, savītus kopā, neuzskata par auksti apstrādātiem.

D. Pārklājumu definīciju skat. šīs nodaļas HS Vispārīgo skaidrojumu (IV) sadaļas (C) daļas (2) punkta (e) apakšpunktā.

Parastie metāli, pārklāti ar dārgmetālu, neatkarīgi no pārklājuma biezuma ietilpst 71. nodaļā (skat. 71. nodaļas HS Vispārīgos skaidrojumus).

E. Komentārus par virsmas apstrādes veidiem skat. 72. nodaļas HS Vispārīgo skaidrojumu (IV) sadaļas (C) daļas (2) punkta (d) apakšpunktā.

F. Nepabeigti kalumi, kuriem vairs nav 7207., 7218. vai 7224. pozīcijās minēto neapstrādāto rupji veidoto gabalu formas, jāklasificē pozīcijās, kurās ietilpst pabeigti izstrādājumi – parasti 82., 84., 85. un 87. nodaļās. Dzelzs vai tērauda kalumi izmantošanai kloķvārpstu rūpniecībā atbilst 8483. pozīcijai.

Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union

Šī apakšpozīcija iepriekšējos gados

Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.

GadsAprakstsMuitas nodoklis trešām valstīmPapildu mērvienība
2026 ar oglekļa masas saturu vairāk nekā 6 % 4% —
2025 nemainīts 4% —
2024 nemainīts 4% —
2023 nemainīts 4% —
2022 nemainīts 4% —
2021 nemainīts 4% —
2020 nemainīts 4% —
2019 Containing by weight more than 6 % of carbon 4% —

KN kods 7202 41 90 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 7202.41 (ar oglekļa masas saturu vairāk nekā 4 %).

Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 4%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.

Preces no 148 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 4%.

Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 7202.41 preces 458,7 milj. € vērtībā (+1% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Dienvidāfrikas Republika ar 47% no importa, otrajā vietā – Turcija.

Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 4%, ASV 1,9%, AK bez muitas, Kanāda bez muitas, Meksika bez muitas, Brazīlija 5,4%, Argentīna bez muitas, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna bez muitas, Taivāna bez muitas, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 2% un Nigērija 5%.

2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 7202.41 preces 1 mljrd. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Dienvidāfrikas Republika.

Jautājumi un atbildes

Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 7202 41 90 ES?

ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 4%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.

Kurām valstīm kodam 7202 41 90 piemēro zemāku likmi?

152 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 148 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.

No kurām valstīm ES dalībvalstis importē šīs preces?

Visā apakšpozīcijā 7202.41 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Dienvidāfrikas Republika (527 milj. $), otrajā vietā – Kazahstāna.

Lejupielādēt CSV formātā Sekot izmaiņām (RSS)