7202 91 00: Ferosakausējumi, citādi, ferotitāns un ferosilīcijtitāns

Vispārīgie skaidrojumi

A. Ir vairāki veidi, kā atšķirt kaltus izstrādājumus no velmētiem gadījumos, kad jānosaka šāda atšķirība (7207., 7214., 7216., 7218., 7224. un 7228. pozīcijā).

Ja ir pieejama visa detaļa, vispirms ir jāpārbauda atšķirības šķērsgriezumā:

• ja izmaiņas šķērsgriezuma neatkārtojas regulāri, izstrādājums ir kalts;
• ja, no citas puses, izmaiņas šķērsgriezuma regulāri atkārtojas, vai ja šķērsgriezums ir bez izmaiņām, izstrādājums var būt vai nu kalts, vai velmēts. Šajā gadījumā jāpārbauda sekojoši kritēriji:

1. šķērsgriezuma izmēri

Ja tas ir liels (šķērsgriezums, kura platība ir lielāka par 150 000 mm2), iespējams, ka izstrādājums ir kalts. Ja tas ir mazs (minimālais izmērs mazāks par 15 mm), iespējams, ka izstrādājums ir velmēts;

2. šķērsgriezuma forma

Ja tā ir vienkārša (piemēram, kvadrāts, taisnstūris, aplis, sešstūris, utt.), izstrādājums var būt gan velmēts, gan kalts, pie tam sarežģītākas formas izstrādājumu gandrīz vienmēr var iegūt velmējot;

3. garums

Ja izstrādājums ir garāks par 5 m, tas gandrīz noteikti ir velmēts; ja tas ir īsāks, tas var būt gan, velmēts, gan kalts;

4. izmēra pielaides

Velmētos izstrādājumos šķērsgriezuma izmēru pielaides ir mazākas nekā kaltos izstrādājumos;

5. metalogrāfiskais aspekts

Tā kā parasti redukcijas līmenis velmētos izstrādājumos ir ievērojami lielāks nekā kaltos, tos gandrīz vienmēr ir iespējams atšķirt, pētot mikroskopā.

Galvenokārt jāpārbauda ieslēgumi un struktūra:

a) ieslēgumi velmētos izstrādājumos ir tievi, iegareni un orientēti gandrīz pilnīgi paralēli velmēšanas virzienam; no citas puses, kaltos izstrādājumos tie nav tik iegareni (gandrīz elipses formā) un nav tik pilnīgi paralēli;

b) pārbaudot velmētu izstrādājumu struktūru pēc atdzesēšanas, ja izstrādājums ticis norūdīts un atlaidināts, tam ir taisnvirziena robežzīmes – gandrīz pilnīgi paralēlas velmēšanas virzienam. No citas puses, kaltos izstrādājumos šāda parādība ir sastopama retāk, un dažreiz vispār neeksistē;

6. daudzums

Kaltus izstrādājumus parasti piegādā nelielos daudzumos.

Velmēšana var būt karsta vai auksta. Atkarībā no velmējamā gabala formas un no valču formas un izvietojuma procesu var izmantot, lai ražotu plakanus izstrādājumus, tādus kā loksnes, plāksnes un sloksnes vai stieņus un latas ar apaļu vai daudzstūrainu šķērsgriezumu, vai dažādu šķērsgriezumu stieples, vadus, caurules utt.

B. Lai definētu noteiktus plastiskās deformēšanas veidus (tādus kā velmēšana, kalšana, štancēšana), skat. 72. nodaļas HS Vispārīgo skaidrojumu (IV) sadaļas (A) un (B) daļas.

C. Lai atšķirtu karsti velmētus vai karsti stieptus izstrādājumus un tos, kas iegūti vai apstrādāti aukstā veidā, skat. 72. nodaļas HS Vispārīgo skaidrojumu (IV) sadaļas (B) daļas pēdējo rindkopu.

Dažas no iepriekš minētajām atšķirībām starp karsti velmētiem un auksti velmētiem izstrādājumiem varētu likvidēt vai samazināt, rūdot auksti velmētos izstrādājumus; tāpat, gadījumā, kad karsti velmētie izstrādājumi ir nedaudz apstrādāti aukstā veidā, atšķiras tikai virsmas cietība un izskats.

Karsti velmētie vai karsti stieptie stieņi, lietņi, formas, leņķi un speciālie profili var būt apstrādāti aukstā veidā, velkot vai ar citu paņēmienu – rektifikāciju vai kalibrēšanu – iegūstot labāku kvalitāti. Šī operācija ļauj tos klasificēt kā “auksti veidotus vai apstrādātus aukstā veidā”.

Tomēr aukstu izlīdzināšanu un raupju plāvas noņemšanu neuzskata par rektifikācijas vai kalibrēšanas procesiem, un tāpēc tie neietekmē tādu stieņu, lietņu, leņķu, formu un speciālo profilu klasifikāciju, kas pēc karstas velmēšanas vai presēšanas tālāk nav apstrādāti. Līdzīgi šādus stieņus un lietņus, savītus kopā, neuzskata par auksti apstrādātiem.

D. Pārklājumu definīciju skat. šīs nodaļas HS Vispārīgo skaidrojumu (IV) sadaļas (C) daļas (2) punkta (e) apakšpunktā.

Parastie metāli, pārklāti ar dārgmetālu, neatkarīgi no pārklājuma biezuma ietilpst 71. nodaļā (skat. 71. nodaļas HS Vispārīgos skaidrojumus).

E. Komentārus par virsmas apstrādes veidiem skat. 72. nodaļas HS Vispārīgo skaidrojumu (IV) sadaļas (C) daļas (2) punkta (d) apakšpunktā.

F. Nepabeigti kalumi, kuriem vairs nav 7207., 7218. vai 7224. pozīcijās minēto neapstrādāto rupji veidoto gabalu formas, jāklasificē pozīcijās, kurās ietilpst pabeigti izstrādājumi – parasti 82., 84., 85. un 87. nodaļās. Dzelzs vai tērauda kalumi izmantošanai kloķvārpstu rūpniecībā atbilst 8483. pozīcijai.