ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 8901.20
Tankkuģi
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Eksporta aizliegumsSankciju režīms: North Korea | Ziemeļkoreja | Regulation 0285/18 | 2018. gada 28. februāris |
| Eksporta ierobežojumsSankciju režīms: Iraq | All third countries | Regulation 1210/03 | 2007. gada 1. janvāris |
| Eksporta atļaujaSankciju režīms: Syria | All third countries | Regulation 1332/13 | 2013. gada 15. decembris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Crimea and Sevastopol | Ukraina | Regulation 0692/14 | 2025. gada 25. februāris |
| Preču un tehnoloģiju, uz kurām attiecas aizliegums vai ierobežojums, eksporta kontroleSankciju režīms: North Korea | Ziemeļkoreja | Regulation 1509/17 | 2017. gada 1. septembris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Non-government-controlled areas of Ukraine | Ukraina | Regulation 0263/22 | 2022. gada 25. augusts |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2023. gada 24. jūnijs |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Belarus | Baltkrievija | Regulation 0765/06 | 2025. gada 25. februāris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Iran | Irāna | Regulation 0267/12 | 2025. gada 30. septembris |
| Ozona slāņa noārdošo vielu eksporta kontrole | All third countries | Regulation 0590/24 | 2024. gada 11. marts |
| Kultūras preču eksporta kontrole | All third countries | Regulation 0116/09 | 2009. gada 2. marts |
| Fluorētu siltumnīcefekta gāzu eksporta kontrole | All third countries | Regulation 0573/24 | 2025. gada 31. janvāris |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
Austrija 20% 
Beļģija 21% 
Bulgārija 20% 
Čehija 21% 
Dānija 25% 
Francija 20% 
Grieķija 24% 
Horvātija 25% 
Igaunija 24% 
Itālija 22% 
Īrija 23% 
Kipra 19% 
Latvija 21% 
Lietuva 21% 
Luksemburga 17% 
Malta 18% 
Nīderlande 21% 
Polija 23% 
Portugāle 23% 
Rumānija 21% 
Slovākija 23% 
Slovēnija 22% 
Somija 25,5% 
Spānija 21% 
Ungārija 27% 
Vācija 19% 
Zviedrija 25% TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 1,7% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Dienvidkoreja | 1,8 mljrd. € | 53,5% | +4% |
 Ķīna | 1,2 mljrd. € | 36,3% | +62,9% |
 Māršala salas | 86,4 milj. € | 2,6% | -69,2% |
 Panama | 67,3 milj. € | 2% | -45,2% |
 Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga | 46,8 milj. € | 1,4% | -29,7% |
 Apvienotā Karaliste | 36,8 milj. € | 1,1% | +13 916,1% |
 Singapūra | 21,2 milj. € | 0,6% | +467,2% |
 Libērija | 11,4 milj. € | 0,3% | — |
8901.20 Pasažieru kuģi, ekskursiju kuģi, prāmji, transportkuģi: tankkuģi
Turcija Bez muitas – 1,7% Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas · vidēji 0,9% 
ASV Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija AK Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
Kanāda 25% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Meksika 5% – 15% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas · vidēji 10% 
Brazīlija 35% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Argentīna 12,6% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Peru Bez muitas Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas 
Jaunzēlande Bez muitas Vispārējā (MFN) 7 tarifa pozīcijas 
Japāna Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Taivāna Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
GCC Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas 
Ziemeļmaķedonija 7% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Nigērija 5% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 1. Apakšpozīcijas 89011010, 89012010, 89013010, 89019010, 89020010, 89032210, 89032310, 89033210, 89033310, 89040091 un 89069010 attiecas tikai uz jūras kuģiem, kuru korpusa kopgarums (izņemot izvirzītās daļas) nav mazāks par 12 m. Jūrā braukšanai paredzētās zvejas laivas un glābšanas laivas tomēr uzskatāmas par jūras kuģiem neatkarīgi no to garuma.
2. Apakšpozīcijas 89051010 un 89059010 attiecas tikai uz jūras kuģiem un peldošiem dokiem.
3. Pozīcijā 8908 “izjaukšanai paredzēti kuģošanas līdzekļi un citi peldlīdzekļi” ietver šādus izstrādājumus, ko ieved izjaukšanai, ar nosacījumu, ka tās ir bijušas parastā aprīkojuma daļas:
rezerves daļas (piemēram, dzenskrūves), lietotas vai jaunas,
noņemamas daļas (furnitūra, virtuves iekārta, galda piederumi u. tml.) ar redzamām lietošanas pēdām.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Kuģu korpusu puses un trešdaļas neietilpst šajā preču pozīcijā, bet tās klasificē atbilstoši to izejmateriālam (piemēram, 7308. pozīcijā).
1. papildpiezīme
Jēdziens “jūras kuģi” nozīmē kuģus, kuri pateicoties savai konstrukcijai un aprīkojumam, spēj darboties jūrā pat sliktos laika apstākļos (kad vēja stiprums ir apmēram 7 balles pēc Boforta skalas). Šādi kuģi parasti ir aprīkoti ar ūdensnecaurlaidīgiem klājiem un aizsargātām pret laika iedarbības virsbūvēm.
Jēdziens “korpusa kopgarums” nozīmē korpusa garumu, kas mērīts starp kuģa priekšgala priekšējo punktu un kuģa pakaļgala aizmugurējo punktu, bet neieskaitot izvirzījumus (piemēram, kuģa stūri, bugspritu, zvejošanas platformas vai niršanas klāju), neatkarīgi no tā, vai tie ir pievienoti korpusam papildus vai izveidoti sākotnēji, kopā ar kuģi.
Jēdziens “juras kuģi” nozīmē kuģus un transportlīdzekļus uz gaisa spilvena, kuri atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, neatkarīgi no tā, vai tos izmanto galvenokārt piekrastes ūdeņos, estuāros (platās upes grīvās) vai ezeros utt., vai nē.
Jāņem vērā, ka:
1. jūras kuģi ar garumu, mazāku par 12 m, ietilpst terminā “zvejas laivas” tikai tad, ja tie ir speciāli konstruēti un aprīkoti profesionālai zvejošanai, pat ja tos dažkārt var izmantot izklaides nolūkiem;
2. termins “glābšanas laivas” ietver kuģus, kurus novieto uz jūras kuģiem apkalpes un pasažieru aizvešanai, ja kuģis ir briesmās; šis termins attiecas arī uz glābšanas laivām, kas novietotas piemērotās vietās gar krastu un ir paredzētas palīdzības sniegšanai kuģiem briesmās.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | citādi | 1,7% | ct/l |
| 2025 | nemainīts | 1,7% | ct/l |
| 2024 | nemainīts | 1,7% | ct/l |
| 2023 | nemainīts | 1,7% | ct/l |
| 2022 | nemainīts | 1,7% | ct/l |
| 2021 | nemainīts | 1,7% | ct/l |
| 2020 | nemainīts | 1,7% | ct/l |
| 2019 | Other | 1,7% | ct/l |
KN kods 8901 20 90 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 8901.20 (pasažieru kuģi, ekskursiju kuģi, prāmji, transportkuģi: tankkuģi).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 1,7%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: ct/l.
Preces no 152 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 1,7%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 8901.20 preces 3,3 mljrd. € vērtībā (−0% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Dienvidkoreja ar 54% no importa, otrajā vietā – Ķīna.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 0%–1,7%, ASV bez muitas, AK bez muitas, Kanāda 25%, Meksika 5%–15%, Brazīlija 35%, Argentīna 12,6%, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna bez muitas, Taivāna bez muitas, GCC bez muitas, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 7% un Nigērija 5%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 8901.20 preces 4 mljrd. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Dienvidkoreja.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 1,7%; papildu mērvienība – ct/l. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
152 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 152 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Visā apakšpozīcijā 8901.20 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Dienvidkoreja (2 mljrd. $), otrajā vietā – Ķīna.