ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 8901.30
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Eksporta aizliegumsSankciju režīms: North Korea | Ziemeļkoreja | Regulation 0285/18 | 2018. gada 28. februāris |
| Eksporta ierobežojumsSankciju režīms: Iraq | All third countries | Regulation 1210/03 | 2007. gada 1. janvāris |
| Eksporta atļaujaSankciju režīms: Syria | All third countries | Regulation 1332/13 | 2013. gada 15. decembris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Crimea and Sevastopol | Ukraina | Regulation 0692/14 | 2025. gada 25. februāris |
| Preču un tehnoloģiju, uz kurām attiecas aizliegums vai ierobežojums, eksporta kontroleSankciju režīms: North Korea | Ziemeļkoreja | Regulation 1509/17 | 2017. gada 1. septembris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Non-government-controlled areas of Ukraine | Ukraina | Regulation 0263/22 | 2022. gada 25. augusts |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2023. gada 24. jūnijs |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Belarus | Baltkrievija | Regulation 0765/06 | 2025. gada 25. februāris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Iran | Irāna | Regulation 0267/12 | 2025. gada 30. septembris |
| Ozona slāņa noārdošo vielu eksporta kontrole | All third countries | Regulation 0590/24 | 2024. gada 11. marts |
| Kultūras preču eksporta kontrole | All third countries | Regulation 0116/09 | 2009. gada 2. marts |
| Fluorētu siltumnīcefekta gāzu eksporta kontrole | All third countries | Regulation 0573/24 | 2025. gada 31. janvāris |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
Austrija 20% 
Beļģija 21% 
Bulgārija 20% 
Čehija 21% 
Dānija 25% 
Francija 20% 
Grieķija 24% 
Horvātija 25% 
Igaunija 24% 
Itālija 22% 
Īrija 23% 
Kipra 19% 
Latvija 21% 
Lietuva 21% 
Luksemburga 17% 
Malta 18% 
Nīderlande 21% 
Polija 23% 
Portugāle 23% 
Rumānija 21% 
Slovākija 23% 
Slovēnija 22% 
Somija 25,5% 
Spānija 21% 
Ungārija 27% 
Vācija 19% 
Zviedrija 25% TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Japāna | 5,1 milj. € | 99,7% | — |
 Amerikas Savienotās Valstis | 12 tūkst. € | 0,2% | — |
 Ķīna | 4 tūkst. € | 0,1% | +17,7% |
 Indija | 139 € | 0% | — |
8901.30 refrižeratorkuģi, izņemot apakšpozīcijā 890120 minētos
Turcija Bez muitas – 1,7% Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas · vidēji 0,9% ASV Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
AK Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
Kanāda 25% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Meksika 5% – 15% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas · vidēji 10% 
Brazīlija 20% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Argentīna 12,6% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Peru Bez muitas Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas 
Jaunzēlande Bez muitas – 5% Vispārējā (MFN) 12 tarifa pozīcijas · vidēji 2,5% Japāna Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Taivāna Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
GCC Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Ziemeļmaķedonija 7% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Nigērija 5% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 1. Apakšpozīcijas 89011010, 89012010, 89013010, 89019010, 89020010, 89032210, 89032310, 89033210, 89033310, 89040091 un 89069010 attiecas tikai uz jūras kuģiem, kuru korpusa kopgarums (izņemot izvirzītās daļas) nav mazāks par 12 m. Jūrā braukšanai paredzētās zvejas laivas un glābšanas laivas tomēr uzskatāmas par jūras kuģiem neatkarīgi no to garuma.
2. Apakšpozīcijas 89051010 un 89059010 attiecas tikai uz jūras kuģiem un peldošiem dokiem.
3. Pozīcijā 8908 “izjaukšanai paredzēti kuģošanas līdzekļi un citi peldlīdzekļi” ietver šādus izstrādājumus, ko ieved izjaukšanai, ar nosacījumu, ka tās ir bijušas parastā aprīkojuma daļas:
rezerves daļas (piemēram, dzenskrūves), lietotas vai jaunas,
noņemamas daļas (furnitūra, virtuves iekārta, galda piederumi u. tml.) ar redzamām lietošanas pēdām.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Kuģu korpusu puses un trešdaļas neietilpst šajā preču pozīcijā, bet tās klasificē atbilstoši to izejmateriālam (piemēram, 7308. pozīcijā).
1. papildpiezīme
Jēdziens “jūras kuģi” nozīmē kuģus, kuri pateicoties savai konstrukcijai un aprīkojumam, spēj darboties jūrā pat sliktos laika apstākļos (kad vēja stiprums ir apmēram 7 balles pēc Boforta skalas). Šādi kuģi parasti ir aprīkoti ar ūdensnecaurlaidīgiem klājiem un aizsargātām pret laika iedarbības virsbūvēm.
Jēdziens “korpusa kopgarums” nozīmē korpusa garumu, kas mērīts starp kuģa priekšgala priekšējo punktu un kuģa pakaļgala aizmugurējo punktu, bet neieskaitot izvirzījumus (piemēram, kuģa stūri, bugspritu, zvejošanas platformas vai niršanas klāju), neatkarīgi no tā, vai tie ir pievienoti korpusam papildus vai izveidoti sākotnēji, kopā ar kuģi.
Jēdziens “juras kuģi” nozīmē kuģus un transportlīdzekļus uz gaisa spilvena, kuri atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, neatkarīgi no tā, vai tos izmanto galvenokārt piekrastes ūdeņos, estuāros (platās upes grīvās) vai ezeros utt., vai nē.
Jāņem vērā, ka:
1. jūras kuģi ar garumu, mazāku par 12 m, ietilpst terminā “zvejas laivas” tikai tad, ja tie ir speciāli konstruēti un aprīkoti profesionālai zvejošanai, pat ja tos dažkārt var izmantot izklaides nolūkiem;
2. termins “glābšanas laivas” ietver kuģus, kurus novieto uz jūras kuģiem apkalpes un pasažieru aizvešanai, ja kuģis ir briesmās; šis termins attiecas arī uz glābšanas laivām, kas novietotas piemērotās vietās gar krastu un ir paredzētas palīdzības sniegšanai kuģiem briesmās.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | jūras kuģi | Bez muitas | p/st |
| 2025 | nemainīts | Bez muitas | p/st |
| 2024 | nemainīts | Bez muitas | p/st |
| 2023 | nemainīts | Bez muitas | p/st |
| 2022 | nemainīts | Bez muitas | p/st |
| 2021 | nemainīts | Bez muitas | p/st |
| 2020 | nemainīts | Bez muitas | p/st |
| 2019 | Seagoing | Bez muitas | p/st |
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijā 8901.30 (refrižeratorkuģi, izņemot apakšpozīcijā 890120 minētos) ir 2 tarifa pozīcijas; viena no tām ir 8901 30 10.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0% (bez muitas); daudzumu deklarē šādā mērvienībā: p/st.
ES imports HS apakšpozīcijā 8901.30 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 5,1 milj. € (+153 203% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 53 352,53 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Japāna ar 100% no importa, otrajā vietā – Amerikas Savienotās Valstis.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 0%–1,7%, ASV bez muitas, AK bez muitas, Kanāda 25%, Meksika 5%–15%, Brazīlija 20%, Argentīna 12,6%, Peru bez muitas, Jaunzēlande 0%–5%, Japāna bez muitas, Taivāna bez muitas, GCC bez muitas, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 7% un Nigērija 5%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 8901.30 preces 20 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Japāna.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0% (bez muitas); papildu mērvienība – p/st. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Visā apakšpozīcijā 8901.30 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Japāna (15 milj. $), otrajā vietā – Norvēģija.