7203.90.00.00: Other

1. Šajā nodaļā, bet šās piezīmes d), e) un f) apakšpunktā minētajos gadījumos – visā nomenklatūrā, terminiem ir šāda nozīme:

1. a) Pārstrādes čuguns

   Kalšanai nederīgi dzelzs un oglekļa sakausējumi ar oglekļa masas saturu vairāk nekā 2 % un viena vai vairāku citu elementu šādu masas daļu:

   • ne vairāk kā 10 % hroma,

   • ne vairāk kā 6 % mangāna,

   • ne vairāk kā 3 % fosfora,

   • ne vairāk kā 8 % silīcija,

   • ne vairāk kā 10 % citu elementu kopumā.

2. b) Spoguļčuguns

   Dzelzs un oglekļa sakausējumi ar mangāna masas saturu vairāk nekā 6 %, bet ne vairāk kā 30 %, un citādi atbilstīgi šās piezīmes a) apakšpunkta norādījumiem.

3. c) Ferosakausējumi

   Sakausējumi lietņos, bluķos vai tamlīdzīgās pirmformās, kas iegūtas nepārtrauktās liešanas rezultātā, kā arī granulu vai pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti, parasti lietojami par piedevu citu sakausējumu ražošanā vai kā dezoksidanti, atsērotāji un tamlīdzīgiem mērķiem melnajā metalurģijā, bet parasti nav derīgi kalšanai, ar dzelzs masas saturu vismaz 4 % un vienu vai vairākiem šādiem elementiem:

   • vairāk nekā 10 % hroma,

   • vairāk nekā 30 % mangāna,

   • vairāk nekā 3 % fosfora,

   • vairāk nekā 8 % silīcija,

   • vairāk nekā 10 % citu elementu kopumā, izņemot oglekli, ar maksimālo vara masas saturu 10 %.

4. d) Tērauds

   Melno metālu materiāli, izņemot pozīcijā 7203 minētos, kuri (izņemot dažus lējumu veidā izgatavotus) ir derīgi kalšanai un satur ne vairāk kā 2 % oglekļa. Hroma tēraudiem tomēr var būt arī augstāks oglekļa saturs.

5. e) Nerūsējošais tērauds

   Leģētais tērauds ar oglekļa masas saturu 1,2 % vai mazāk un ar hroma masas saturu – 10,5 % vai vairāk, ar citiem elementiem vai bez tiem.

6. f) Citi leģētie tēraudi

   Tēraudi, kas neietilpst nerūsējošo tēraudu grupā un kas satur vienu vai vairākus šādus elementus ar šādu masas daļu:

   • 0,3 % vai vairāk alumīnija,

   • 0,0008 % vai vairāk bora,

   • 0,3 % vai vairāk hroma,

   • 0,3 % vai vairāk kobalta,

   • 0,4 % vai vairāk vara,

   • 0,4 % vai vairāk svina,

   • 1,65 % vai vairāk mangāna,

   • 0,08 % vai vairāk molibdēna,

   • 0,3 % vai vairāk niķeļa,

   • 0,06 % vai vairāk niobija,

   • 0,6 % vai vairāk silīcija,

   • 0,05 % vai vairāk titāna,

   • 0,3 % vai vairāk volframa,

   • 0,1 % vai vairāk vanādija,

   • 0,05 % vai vairāk cirkonija,

   • 0,1 % vai vairāk citu elementu, atsevišķi ņemot (izņemot sēru, fosforu, oglekli un slāpekli).

7. g) Dzelzs vai tērauda lietņi lūžņu pārliešanai

   Rupji liešanas produkti lietņu formā bez fīdera vai siltumuzlikas ar redzamiem virsmas defektiem, kas pēc ķīmiskā sastāva atšķiras no pārstrādes čuguna, spoguļčuguna vai ferosakausējumiem.

8. h) Granulas

   Produkti, no kuru masas mazāk par 90 % izsijājas caur sietu ar 1 mm acojumu un 90 % vai vairāk – caur sietu ar 5 mm acojumu.

9. ij) Pusfabrikāti

   Nepārtrauktā liešanā iegūti pilna šķērsgriezuma izstrādājumi, kam ir paredzēta vai nav paredzēta pirmējā karstā velmēšana, citi pilna šķērsgriezuma izstrādājumi bez citas apstrādes kā tikai pirmējā karstā velmēšana, kā arī tikai sagatavoti kaļot, ieskaitot sagataves leņķiem, fasonprofiliem un speciālajiem profiliem.

   Šos izstrādājumus nepiegādā satītus ruļļos.

10. k) Plakani velmējumi

    Pilna taisnstūra (izņemot kvadrāta) šķērsgriezuma velmējumi, kas nav definēti šās piezīmes ij) punktā un tiek ražoti šādās formās:

    • pakāpeniski uztītu kārtu ruļļi vai

    • taisnas loksnes; turklāt, ja to biezums ir mazāks nekā 4,75 mm, tad to platums vismaz desmitkārt pārsniedz biezumu, bet, ja biezums ir 4,75 mm vai vairāk, tad platums pārsniedz 150 mm un vismaz divkārt – biezumu.

    Plakanos velmējumos ietilpst arī tie izstrādājumi ar reljefu virsmu, kas iegūta velmējot (piemēram, ar rievām, izciļņiem, rūtiņām, rombiem), un tie, kas ir perforēti, rievoti vai pulēti, ar noteikumu, ka šās apstrādes rezultātā tie nav ieguvuši citās pozīcijās klasificēto izstrādājumu īpašības.

    Plakanie velmējumi, kuri nav taisnstūra vai kvadrāta formā, jebkuru izmēru gadījumā klasificējami kā izstrādājumi ar platumu 600 mm vai vairāk, ja tie nav ieguvuši citās pozīcijās klasificēto izstrādājumu īpašības.

11. l) Karsti velmēti stieņi brīvi tītos saišķos

    Karsti velmēti izstrādājumi brīvi tītos saišķos, ar pilnu šķērsgriezumu apļa, apļa segmentu, ovāla, taisnstūra (arī kvadrāta), trīsstūra vai izliekta regulāra daudzstūra (ieskaitot “saplacinātu apli” un “modificētu taisnstūri”, kura divas pretējās malas ir izliekta loka veidā un pārējās divas – taisnas, vienāda garuma un paralēlas) formā. Šie izstrādājumi var būt ar iedobumiem, izciļņiem, rievām vai citām deformācijām, kas veidotas velmējot (stiegrojuma stieņi).

12. m) Citādi stieņi

    Izstrādājumi, kas neatbilst šās piezīmes ij), k) vai l) punktā dotajām definīcijām vai stieples definīcijai, bet kam ir pilns vienlaidu šķērsgriezums apļa, apļa segmenta, ovāla, taisnstūra (ieskaitot kvadrāta), trīsstūra vai cita izliekta daudzstūra formā visā garumā (ieskaitot saplacinātu apli vai modificētu taisnstūri, kura divas pretējās malas ir izliekta loka veidā un pārējās divas – taisnas, vienāda garuma un paralēlas).

    Šie izstrādājumi var būt:

    • ar iedobumiem, izciļņiem, rievām vai citām deformācijām, kas veidotas velmējot (stiegrojuma stieņi),

    • savīti pēc velmēšanas.

13. n) Leņķi, fasonprofili un speciālie profili

    Izstrādājumi, kas neatbilst šās piezīmes ij), k), l) vai m) punktā dotajām definīcijām vai stieples definīcijai, bet kam ir pilns vienlaidu šķērsgriezums visā garumā.

    Nomenklatūras 72. nodaļā nav ietverti pozīcijas 7301 vai 7302 izstrādājumi.

14. o) Stieple

    Auksti velmēts izstrādājums rituļos, ar jebkuru pilnu vienlaidu šķērsgriezumu visā garumā, kas neatbilst plakanu velmējumu definīcijai.

15. p) Dobi stieņi

    Urbšanas darbiem derīgi jebkura šķērsgriezuma dobi stieņi, kuru šķērsgriezuma maksimālais ārējais izmērs pārsniedz 15 mm, bet nepārsniedz 52 mm un maksimālais iekšējais izmērs nepārsniedz pusi maksimālā ārējā izmēra. Dobi dzelzs vai tērauda stieņi, kas neatbilst šai definīcijai, klasificējami pozīcijā 7304.

2. Melnos metālus, kas plaķēti ar citiem melnajiem metāliem, klasificē kā tā melnā metāla izstrādājumus, kura masa ir pārsvarā.

3. Dzelzs vai tērauda izstrādājumus, kurus iegūst ar elektrolītiskās nogulsnēšanas metodi, spiedliešanu vai sakausēšanu, klasificē pēc to formas, sastāva un ārējā izskata tajās šās nodaļas pozīcijās, kuras attiecas uz līdzīgiem karsti velmētiem izstrādājumiem.