8540.60.00.00.00: Cathode-ray tubes, n.e.s.

1. Šajā nodaļā neietilpst:

1. a) elektriski apsildāmas segas, matrači, spilveni, kāju sildītāji un tamlīdzīgi izstrādājumi; elektriski apsildāms apģērbs, apavi, ausu sildītāji un citi valkāšanai paredzēti elektriski apsildāmi izstrādājumi;

2. b) stikla izstrādājumi, kas minēti pozīcijā 7011;

3. c) mašīnas un aparāti, kas minēti pozīcijā 8486;

4. d) vakuumaparāti, kas izmantojami medicīniskām, ķirurģiskām, stomatoloģiskām vai veterinārijas zinātnēm (pozīcijā 9018); vai

5. e) elektriski apsildāmās mēbeles, kas minētas 94. nodaļā.

2. Pozīcijās 8501–8504 neietilpst preces, kas aprakstītas pozīcijā 8511, 8512, 8540, 8541 vai 8542.

Pozīcijā 8504 tomēr ietilpst dzīvsudraba taisngrieži ar metāla tvertni.

3. Pozīcijā 8507 jēdziens “elektriskie akumulatori” ietver arī tādus akumulatorus, kuriem ir tādas papildu sastāvdaļas, kas ir nepieciešamas akumulatora enerģijas uzglabāšanas vai piegādes funkcijas veikšanai vai kas to aizsargā pret bojājumiem, piemēram, elektriskie savienotāji, temperatūras kontroles ierīces (piemēram, termorezistori) un aizsargierīces elektriskajām ķēdēm. Tie var ietvert arī to preču aizsargkorpusa daļu, kurā tos paredzēts izmantot.

4. Pozīcijā 8509 ietilpst tikai šādas parasti mājsaimniecībā lietojamas elektromehāniskas ierīces:

1. a) grīdas pulētāji, pārtikas produktu smalcinātāji un mikseri, un augļu vai dārzeņu sulu spiedes, ar dažādu svaru;

2. b) citādas ierīces, ja to svars nepārsniedz 20 kg. Minētajā pozīcijā tomēr nav ietverti ventilatori, ventilācijas vai velkmes iekārtas ar ventilatoru, ar vai bez filtriem (pozīcija 8414), drēbju centrbēdzes žāvētavas (pozīcija 8421), trauku mazgājamās mašīnas (pozīcija 8422), mājsaimniecības veļas mazgājamās mašīnas (pozīcija 8450), ruļļu vai citādas gludināšanas mašīnas (pozīcija 8420 vai 8451), šujmašīnas (pozīcija 8452), elektriskās šķēres (pozīcija 8467) un elektriskie sildītāji (pozīcija 8516).

5. Pozīcijā 8517 “viedtālruņi” nozīmē tālruņus šūnu tīkliem, kas aprīkoti ar mobilo ierīču operētājsistēmu, kura paredzēta automātiskas datu apstrādes iekārtas funkciju veikšanai, piemēram, vienlaicīgai dažādu lietotņu lejupielādei un darbināšanai, ietverot trešo pušu lietotnes, arī ar integrētiem citiem elementiem, piemēram, digitālajām fotokamerām un navigācijas sistēmām.

6. Pozīcijas 8523 izpratnē:

1. a) “energoneatkarīgas datu uzglabāšanas ierīces” (piemēram, “zibatmiņas karte” vai “elektroniskā zibatmiņas karte”) ir uzglabāšanas ierīces ar kontaktligzdu, kas ietver vienā un tajā pašā korpusā vienu vai vairākas zibatmiņas (piemēram, “FLASH E²PROM”) integrālo shēmu veidā, kas iemontētas iespiestajā shēmā. Tajās var būt iekļauti kontrolieri integrālo shēmu veidā un atsevišķi pasīvie elementi, tādi kā kondensatori un rezistori;

2. b) jēdziens “viedkarte” nozīmē kartes, kurās iebūvēta viena vai vairākas elektroniskās integrālās shēmas (mikroprocesori, dinamiskā brīvpieejas atmiņa (RAM) vai lasāmatmiņa (ROM)) mikroshēmu veidā. Šajās kartēs var būt kontakts, magnētiskā svītra vai arī iebūvēta antena, taču tās nesatur nekādus citus aktīvus vai pasīvus shēmas elementus.

7. Pozīcijā 8524 jēdziens “plakanā displeja moduļi” attiecas uz ierīcēm vai aparātiem informācijas attēlošanai, kas aprīkoti vismaz ar displeja ekrānu un paredzēti iebūvēšanai citu pozīciju izstrādājumos pirms to izmantošanas. Displeja ekrāni plakanā displeja moduļiem ietver cita starpā tādus, kas ir plakani, liekti, elastīgi, salokāmi vai izstiepjami pēc formas. Plakanā displeja moduļos var būt iebūvēti papildu elementi, tostarp tādi, kas nepieciešami video signālu uztveršanai un šo signālu sadalīšanai pikseļos uz displeja. Pozīcijā 8524 tomēr neietilpst displeja moduļi, kas ir aprīkoti ar video signālu konvertācijas komponentiem (piemēram, mērogotāja integrālo shēmu, dekodera integrālo shēmu vai lietotņu procesoru) vai kā citādi ir ieguvuši citās pozīcijās klasificētu izstrādājumu īpašības.

Klasificējot plakanā displeja moduļus, kas definēti šajā piezīmē, priekšroka pār visām pārējām šīs nomenklatūras pozīcijām ir pozīcijai 8524.

8. Pozīcijā 8534 “iespiedshēmas” ir uz izolēta pamata jebkurā iespiešanas procesā (piemēram, ar spiešanu, galvanizēšanu, kodināšanu) vai plēves tehnikā, savienotājelementiem, kontaktiem vai citiem iespiedelementiem (piemēram, induktoriem, rezistoriem vai kondensatoriem) veidotas atsevišķas vai pēc iepriekš noteikta modeļa savienotas shēmas, izņemot elementus (piemēram, pusvadītāju elementus), kas var ražot, iztaisnot, modulēt vai pastiprināt elektriskos signālus.

Jēdzienā “iespiedshēmas” neietilpst shēmas, kas kombinētas ar citiem elementiem, kuri nav iegūti iespiešanas procesā, un kā arī atsevišķi rezistori, kondensatori vai induktori. Iespiedshēmas tomēr var būt aprīkotas ar neiespiestiem savienotājelementiem.

Plānas vai biezas plēves tipa shēmas, kurās izmantoti ar to pašu tehnoloģiju iegūti pasīvi un aktīvi elementi, klasificētas pozīcijā 8542.

9. Pozīcijas 8536 izpratnē “optisko šķiedru, optisko šķiedru kūļu vai kabeļu savienotāji” apzīmē savienotājus, kas tikai mehāniski nolīdzina optiskās šķiedras nepārtrauktā virknē digitālās līniju sistēmās. Tie neveic nekādu citu funkciju, tādu kā signāla pastiprināšanu, reģenerāciju vai modifikāciju.

10. Pozīcijā 8537 nav iekļautas bezvadu infrasarkanās ierīces televīzijas tālvadības pultīm vai citam elektroniskam aprīkojumam (pozīcija 8543).

11. Pozīcijā 8539 jēdziens “gaismas diožu (LED) gaismas avoti” aptver:

1. a) “gaismas diožu (LED) moduļus”, t.i., elektriskus gaismas avotus, kuru pamatā ir gaismas diodes (LED), kas sakārtotas elektriskajās ķēdēs, un kuri satur papildu elementus, proti, elektriskus, mehāniskus, termālus vai optiskus elementus. Tie satur arī diskrētus aktīvos elementus, diskrētus pasīvos elementus vai 8536 vai 8542 pozīcijas izstrādājumus strāvas piegādes vai strāvas kontroles vajadzībām. Gaismas diožu (LED) moduļiem nav cokola, kas paredzēts, lai atvieglotu vieglāku uzstādīšanu vai nomaiņu gaismeklī un nodrošinātu mehānisku un elektrisku kontaktu;

2. b) “gaismas diožu (LED) spuldzes”, t.i., elektriskus gaismas avotus, kuri satur vienu vai vairākus LED moduļus, kas satur papildu elementus, proti, elektriskus, mehāniskus, termālus vai optiskus elementus. Gaismas diožu (LED) moduļi no gaismas diožu (LED) spuldzēm atšķiras ar to, ka spuldzēm ir cokols, kas paredzēts, lai atvieglotu vieglāku uzstādīšanu vai nomaiņu gaismeklī un nodrošinātu mehānisku un elektrisku kontaktu.

12. Pozīciju 8541 un 8542 izpratnē:

1. a)

   i) “pusvadītājierīces” ir pusvadītājierīces, kuru darbības pamatā ir to pretestības maiņa elektriskā lauka vai uz pusvadītājiem balstītu pārveidotāju ietekmē.

   Pusvadītājierīces var aptvert arī vairākus elementus un var būt vai nebūt aprīkotas ar aktīvām un pasīvām ierīces papildfunkcijām.

   Šajā definīcijā “uz pusvadītājiem balstīti pārveidotāji” ir uz pusvadītājiem balstīti sensori, aktuatori, rezonatori un oscilatori, kuri ir uz diskrētiem pusvadītājiem balstīto ierīču paveidi, kas veic iepriekšdefinētu funkciju un spēj konvertēt ikvienu fizikālu vai ķīmisku parādību vai darbību elektriskā signālā vai elektrisku signālu jebkāda veida fizikālā parādībā vai darbībā.

   Uz pusvadītājiem balstītā pārveidotājā visi elementi ir nedalāmi savienoti, un tam var būt nedalāmi pievienoti nepieciešamie materiāli, kas vajadzīgi tā uzbūvei vai darbībai.

   Turpmāk uzskaitītajiem jēdzieniem ir šāda nozīme:

   1. 1) “uz pusvadītājiem balstīts” nozīmē veidots vai ražots uz pusvadītāja substrāta vai izgatavots no pusvadītājiem materiāliem, ražots ar pusvadītāju tehnoloģiju, kurā pusvadītāja substrātam vai materiālam ir īpaši svarīga un neaizstājama loma attiecībā uz pārveidotāja funkciju un darbību, un tāds, kura darbība ir balstīta uz pusvadītāju īpašībām, ietverot fizikālās, elektriskās, ķīmiskās un optiskās īpašības,

   2. 2) “fizikāla vai ķīmiska parādība” attiecas uz tādām parādībām kā spiediens, akustiskie viļņi, paātrinājums, vibrācija, kustība, orientācija, mehāniskais spriegums, magnētiskā lauka stiprums, elektriskā lauka stiprums, gaisma, radioaktivitāte, mitrums, plūsma, ķīmisko vielu koncentrācija utt.,

   3. 3) “uz pusvadītāju balstīts sensors” ir pusvadītājierīces paveids, kas sastāv no mikroelektroniskām vai mehāniskām struktūrām, kas ir izveidotas pusvadītāja materiālā vai uz tā virsmas un kas konstatē fizikālus vai ķīmiskus lielumus un pārveido tos elektriskos signālos, kurus izraisa attiecīgas izmaiņas elektriskajos parametros vai mehāniskās struktūras pārvietošana,

   4. 4) “uz pusvadītāju balstīts aktuators” ir pusvadītājierīces paveids, kas sastāv no mikroelektroniskām vai mehāniskām struktūrām, kas ir izveidotas pusvadītāja materiālā vai uz tā virsmas un kas elektriskos signālus pārvērš fizikālā kustībā,

   5. 5) “uz pusvadītāju balstīts rezonators” ir pusvadītājierīces paveids, kas sastāv no mikroelektroniskām vai mehāniskām struktūrām, kas ir izveidotas pusvadītāja materiālā vai uz tā virsmas un kas, reaģējot uz ārēju ievadu, ģenerē mehāniskas vai elektriskas svārstības noteiktā frekvencē, kura atkarīga no minēto struktūru fizikālās ģeometrijas, reaģējot uz ārēju ievadi,

   6. 6) uz pusvadītāju balstīts oscilators” ir pusvadītājierīces paveids, kurš sastāv no mikroelektroniskām vai mehāniskām struktūrām, kas ir izveidotas pusvadītāja materiālā vai uz tā virsmas un kas ģenerē mehāniskas vai elektriskas svārstības noteiktā frekvencē, kura atkarīga no minēto struktūru fizikālās ģeometrijas;

   ii) “gaismas diodes (LED)” ir pusvadītājierīces, kuras balstītas uz pusvadītāju materiāliem, kas elektroenerģiju pārvērš redzamajos, infrasarkanajos vai ultravioletajos staros, neatkarīgi no tā, vai tās ir elektriski savienotas savā starpā un neatkarīgi no tā, vai tās ir savienotas ar aizsargdiodēm.

   Pozīcijas 8541 gaismas diodēs (LED) nav iestrādāti elementi, kas nodrošina sprieguma apgādi vai sprieguma padeves kontroli.

2. b) “elektroniskās integrālās shēmas” ir:

   1. 1) monolītiskās integrālās shēmas, kurās shēmas elementi (diodes, tranzistori, rezistori, kondensatori, kontaktsavienojumi, utt.) galvenokārt izveidoti iekšienē vai uz pusvadītāja materiāla (piemēram, leģēta silīcija, gallija arsenīda, silīcijģermānija, indijfosfīda) virsmas un ir savstarpēji neatdalāmi saistīti;

   2. 2) hibrīdās integrālās shēmas, kurās plānas vai biezas plēves tehnoloģijā pasīvie elementi (rezistori, kondensatori, kontaktsavienojumi, utt.), un pusvadītāju tehnoloģijā izpildītie aktīvie elementi (diodes, tranzistori, monolītās integrālās shēmas u. c.) nedalāmi savienoti uz viena izolējoša substrāta (stikla, keramikas u. c.); šādās shēmās var būt iekļauti arī diskrēti elementi;

   3. 3) multimikroprocesoru integrālā shēma, kurā neatdalāmi iebūvētas divas vai vairākas monolītiskās integrālās shēmas, neatdalāms vai atdalāms viens vai vairāki izolēti substrāti ar vai bez svina rāmja, taču bez neviena cita aktīva vai pasīva shēmas elementa.

   4. 4) vairāku sastāvdaļu integrālās shēmas (MCO), kurās ietvertas viena vai vairākas monolītiskās, hibrīdās vai multimikroprocesoru integrālās shēmas un vismaz viena no šādām sastāvdaļām: silīcija sensori, servomehānismi, svārstību ģeneratori, rezonatori vai to apvienojums, vai sastāvdaļas, kas veic pozīcijā 8532, 8533, 8541 klasificējamo izstrādājumu vai pozīcijā 8504 klasificējamo induktoru funkcijas, un kuras ir pilnīgi neatdalāmas un ietvertas vienotā korpusā līdzīgi kā integrālās shēmas, kā tāda sastāvdaļa, ko uzmontē uz iespiedshēmas plates vai cita nesēja, savienojot adatiņas, pievadus, lodītes, vadlentītes, izcilņus vai uzkausētos metāla slāņus.

      Šajā definīcijā:

      1. 1) “Sastāvdaļas” var būt nošķirtas, ražotas atsevišķi un pēc tam uzmontētas uz pārējās MCO daļas vai integrētas citās sastāvdaļās.

      2. 2) Ar jēdzienu “silīcija” saprot: uz silīcija substrāta vai izgatavoti no silīcija materiāliem, vai izgatavoti uz integrālshēmas matrices.

      3. 3)

         a) “Silīcija sensori” sastāv no mikroelektroniskām vai mehāniskām struktūrām, kas ir izveidotas pusvadītāja materiālā vai uz tā virsmas un kas konstatē fizikālas vai ķīmiskas parādības un pārveido tās elektriskos signālos, kurus izraisa attiecīgas izmaiņas elektriskajos parametros vai mehāniskās struktūras pārvietošana. Jēdziens “fizikāla vai ķīmiska parādība” attiecas uz tādām parādībām kā spiediens, akustiskie viļņi, paātrinājums, vibrācija, kustība, orientācija, mehāniskais spriegums, magnētiskā lauka stiprums, elektriskā lauka stiprums, gaisma, radioaktivitāte, mitrums, plūsma, ķīmisko vielu koncentrācija utt.

         b) “Silīcija servomehānismi” sastāv no mikroelektroniskām vai mehāniskām struktūrām, kas ir izveidotas pusvadītāja materiālā vai uz tā virsmas un kas elektriskos signālus pārvērš fizikālā kustībā.

         c) “Silīcija rezonatori” ir sastāvdaļas, kurās ietvertas mikroelektroniskas vai mehāniskas struktūras, kas ir izveidotas pusvadītāja materiālā vai uz tā virsmas un kas, reaģējot uz ārēju ievadu, ģenerē mehāniskas vai elektriskas svārstības noteiktā frekvencē, kura atkarīga no minēto struktūru fizikālās ģeometrijas.

         d) “Silīcija svārstību ģeneratori” ir aktīvās sastāvdaļas, kas sastāv no mikroelektroniskām vai mehāniskām struktūrām, kas ir izveidotas pusvadītāja materiālā vai uz tā virsmas un kas ģenerē mehāniskas vai elektriskas svārstības noteiktā frekvencē, kura atkarīga no minēto struktūru fizikālās ģeometrijas.

Klasificējot šajā piezīmē minētos izstrādājumus, pozīcija 8541 un 8542 ir prioritāra attiecībā pret citām nomenklatūras pozīcijām, izņemot pozīciju 8523, kas varētu atsaukties uz tām, ņemot vērā to funkciju.