Pozīcija · Nodaļa 04
0405: Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas
Pozīcija 0405 ir sadalīta 3 sešciparu apakšpozīcijās un ietilpst 4. nodaļā (piena pārstrādes produkti).
Muitas nodokļa likmju salīdzinājums
Apakšpozīcijas 3
ES: imports pa mēnešiem
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 2,3 milj. $2,3 milj. $+14,5 milj. $+124,2 milj. $+> 1 mljrd. $
Eksports: 140
- Jaunzēlande: 2,9 mljrd. $
- Nīderlande: 1,8 mljrd. $
- Īrija: 1,8 mljrd. $
- Vācija: 1 mljrd. $
- Francija: 940,6 milj. $
- Beļģija: 912,6 milj. $
- Dānija: 461,6 milj. $
- Polija: 440 milj. $
- Indija: 341,3 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 236,6 milj. $
- Somija: 210,8 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 186,6 milj. $
- Austrālija: 141,9 milj. $
- Irāna: 124,2 milj. $
- Spānija: 121,5 milj. $
- Portugāle: 113,3 milj. $
- Itālija: 102,7 milj. $
- Argentīna: 85,3 milj. $
- Saūda Arābija: 85,2 milj. $
- Azerbaidžāna: 78,9 milj. $
- Urugvaja: 73 milj. $
- Ukraina: 50,9 milj. $
- Meksika: 41,6 milj. $
- Lietuva: 33,8 milj. $
- Čehija: 32,9 milj. $
- Austrija: 31,4 milj. $
- Malaizija: 27,6 milj. $
- Kazahstāna: 27,1 milj. $
- Zviedrija: 26,4 milj. $
- Baltkrievija: 25,3 milj. $
- Ķīna: 19,5 milj. $
- Čīle: 17,6 milj. $
- Slovākija: 16,1 milj. $
- Turcija: 14,5 milj. $
- Serbija: 14,2 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 13,3 milj. $
- Luksemburga: 12,8 milj. $
- Uganda: 12,1 milj. $
- Ēģipte: 11,8 milj. $
- Armēnija: 11,4 milj. $
- Uzbekistāna: 11,3 milj. $
- Kostarika: 10,5 milj. $
- Kirgizstāna: 10,4 milj. $
- Horvātija: 9,5 milj. $
- Norvēģija: 9,5 milj. $
- Grieķija: 9,2 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 8,9 milj. $
- Singapūra: 8,8 milj. $
- Ungārija: 8,6 milj. $
- Bulgārija: 8 milj. $
- Bahreina: 6,8 milj. $
- Latvija: 6,8 milj. $
- Krievija: 6,3 milj. $
- Igaunija: 6,2 milj. $
- Brazīlija: 6,1 milj. $
- Paragvaja: 5,9 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 5,8 milj. $
- Kanāda: 5,6 milj. $
- Rumānija: 5,5 milj. $
- Jemena: 4,6 milj. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 2,8 milj. $2,8 milj. $+29 milj. $+159,9 milj. $+> 508 milj. $
Imports: 220
- Francija: 1,5 mljrd. $
- Nīderlande: 968,2 milj. $
- Ķīna: 957,7 milj. $
- Vācija: 876,5 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 850,2 milj. $
- Beļģija: 626,2 milj. $
- Itālija: 508 milj. $
- Saūda Arābija: 451,2 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 396,4 milj. $
- Spānija: 278,5 milj. $
- Austrālija: 257,5 milj. $
- Kanāda: 235,9 milj. $
- Indonēzija: 206,6 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 206,2 milj. $
- Dienvidkoreja: 199,2 milj. $
- Čehija: 194 milj. $
- Polija: 174 milj. $
- Azerbaidžāna: 174 milj. $
- Meksika: 170,5 milj. $
- Austrija: 164,4 milj. $
- Krievija: 160,5 milj. $
- Taivāna: 159,9 milj. $
- Filipīnas: 150,1 milj. $
- Rumānija: 147,9 milj. $
- Malaizija: 142,2 milj. $
- Japāna: 121,9 milj. $
- Ēģipte: 118,2 milj. $
- Singapūra: 112,5 milj. $
- Slovākija: 102,1 milj. $
- Taizeme: 94,2 milj. $
- Dānija: 92,6 milj. $
- Bahreina: 92,4 milj. $
- Gruzija: 91,9 milj. $
- Zviedrija: 91,4 milj. $
- Grieķija: 89,9 milj. $
- Maroka: 81,6 milj. $
- Kuveita: 78,7 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 74,1 milj. $
- Vjetnama: 65,9 milj. $
- Bulgārija: 65,8 milj. $
- Ungārija: 57,9 milj. $
- Portugāle: 46,4 milj. $
- Katara: 46 milj. $
- Lībija: 43,6 milj. $
- Izraēla: 42,6 milj. $
- Lietuva: 42,6 milj. $
- Kazahstāna: 40 milj. $
- Peru: 39,8 milj. $
- Omāna: 38 milj. $
- Īrija: 37,5 milj. $
- Latvija: 37 milj. $
- Horvātija: 36,8 milj. $
- Irāka: 34 milj. $
- Libāna: 29,3 milj. $
- Armēnija: 29 milj. $
- Luksemburga: 28,5 milj. $
- Moldova: 28,3 milj. $
- Uzbekistāna: 28 milj. $
- Serbija: 27,5 milj. $
- Jordānija: 26,7 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 2,9 mljrd. $ | 22,7% | |
| 2 | 1,8 mljrd. $ | 14,1% | |
| 3 | 1,8 mljrd. $ | 14,1% | |
| 4 | 1 mljrd. $ | 8,1% | |
| 5 | 940,6 milj. $ | 7,3% | |
| 6 | 912,6 milj. $ | 7,1% | |
| 7 | 461,6 milj. $ | 3,6% | |
| 8 | 440 milj. $ | 3,4% | |
| 9 | 341,3 milj. $ | 2,6% | |
| 10 | 236,6 milj. $ | 1,8% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 1,5 mljrd. $ | 11,9% | |
| 2 | 968,2 milj. $ | 7,5% | |
| 3 | 957,7 milj. $ | 7,4% | |
| 4 | 876,5 milj. $ | 6,8% | |
| 5 | 850,2 milj. $ | 6,6% | |
| 6 | 626,2 milj. $ | 4,9% | |
| 7 | 508 milj. $ | 3,9% | |
| 8 | 451,2 milj. $ | 3,5% | |
| 9 | 396,4 milj. $ | 3,1% | |
| 10 | 278,5 milj. $ | 2,2% |
ES kombinētajā nomenklatūrā visām tarifa pozīcijām, kas ietilpst pozīcijā 0405, noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis, nevis procentuāla likme.
Turcijas muitas tarifa pozīcijā 0405 ir 10 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 9% līdz 180%.
ASV Harmonizētajā tarifu sarakstā pozīcija 0405 ir sadalīta 14 tarifa pozīcijās; vispārējā muitas nodokļa likme svārstās no 6,4% līdz 10% (vidēji 9,3%). 9 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Apvienotās Karalistes Globālā tarifa pozīcijā 0405 ir 12 tarifa pozīcijas, un trešo valstu muitas nodokļa likme ir 8%. 8 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Kanādas muitas tarifā pozīcija 0405 ir sadalīta 6 tarifa pozīcijās; MFN muitas nodokļa likme svārstās no 7% līdz 7,5% (vidēji 7,3%). 4 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Meksikas muitas tarifa pozīcijā 0405 ir 5 tarifa pozīcijas, un importa muitas nodoklis (IGI) svārstās no 0% līdz 20%. No tām 1 pozīcijai likme ir 0%. 1 pozīcijai noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Brazīlijas muitas tarifā pozīcija 0405 ir sadalīta 4 tarifa pozīcijās; TEC likme ir 14,4%.
Argentīnas muitas tarifa pozīcijā 0405 ir 9 tarifa pozīcijas, un ārpuszonas muitas nodoklis (AEC) ir 16%.
Peru muitas tarifā pozīcija 0405 ir sadalīta 4 tarifa pozīcijās; ad valorem muitas nodoklis ir 0%.
Jaunzēlandes muitas tarifa pozīcijā 0405 ir 8 tarifa pozīcijas, un parastā muitas nodokļa likme ir 0%.
Japānas muitas tarifā pozīcija 0405 ir sadalīta 13 tarifa pozīcijās; piemērojamā likme ir 35%. 5 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Taivānas muitas tarifa pozīcijā 0405 ir 5 tarifa pozīcijas, un 1. slejas likme svārstās no 5% līdz 15%.
Persijas līča sadarbības padomes kopējā muitas tarifā pozīcija 0405 ir sadalīta 13 tarifa pozīcijās; muitas nodoklis ir 5%.
Šveices muitas tarifā visām tarifa pozīcijām, kas ietilpst pozīcijā 0405, noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis, nevis procentuāla likme.
Norvēģijas muitas tarifā visām tarifa pozīcijām, kas ietilpst pozīcijā 0405, noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis, nevis procentuāla likme.
Ziemeļmaķedonijas muitas tarifa pozīcijā 0405 ir 10 tarifa pozīcijas, un MFN muitas nodokļa likme ir 15%.
Nigērijas muitas tarifā pozīcija 0405 ir sadalīta 4 tarifa pozīcijās; importa muitas nodoklis svārstās no 5% līdz 20% (vidēji 16,3%).
Pozīcijas 0405 preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 12,9 mljrd. $ (+9,4% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Jaunzēlande (2,9 mljrd. $), otrajā – Nīderlande.
Importā pirmajā vietā – Francija, 1,5 mljrd. $.
Latvijas eksports bija 6,8 milj. $ – 52. vieta starp 140 eksportētājvalstīm.
Latvija importēja šīs preces 37 milj. $ vērtībā.
Juridiskās piezīmes
Piezīmes
1. Ar jēdzienu “piens” jāsaprot pilnpiens vai daļēji vai pilnīgi nokrejots piens.
2. Pozīcijā 0403 jogurts var būt iebiezināts vai aromatizēts, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, ar augļiem, riekstiem, kakao, šokolādi, garšvielām, kafiju vai kafijas ekstraktiem, augiem, augu daļām, graudaugiem vai maizes un konditorejas izstrādājumiem, ar nosacījumu, ka pievienotās vielas netiek izmantotas, lai daļēji vai pilnīgi aizstātu jebkuru piena sastāvdaļu, un produkts saglabā jogurta pamatīpašības.
3. Pozīcijā 0405:
a) “sviests” ir dabīgs sviests, sūkalu sviests vai atjaunotais sviests (svaigs, sālīts vai rūgtenais sviests, ieskaitot konservētu sviestu), ko iegūst tikai no piena un kurā piena tauku saturs ir 80 % vai vairāk, bet ne vairāk par 95 %, piena beztauku sausnas ne vairāk par 2 %, un ūdens saturs nepārsniedz 16 %. Sviestam nav emulgatoru piedevas, bet tajā var būt nātrija hlorīds, pārtikas krāsvielas, neitralizējoši sāļi un nekaitīgu pienskābes baktēriju ieraugs;
b) “piena tauku pasta” ir ziežama ūdens emulsija eļļā, kurā vienīgie tauki ir piena tauki, kuru saturs ir 39 % vai vairāk, bet mazāk par 80 %.
4. Produkti, kas iegūti, iebiezinot sūkalas ar piena vai piena tauku piedevu, klasificējami pozīcijā 0406 kā sieri, ja tiem ir trīs šādas īpašības:
a) piena tauku saturs sausnā ir 5 % vai vairāk;
b) sausna ir vismaz 70 % no svara, bet ne vairāk kā 85 %, un
c) tie ir veidnēti vai tos var veidnēt.
5. Šajā nodaļā neietilpst:
a) lietošanai pārtikā nederīgi nedzīvi kukaiņi (pozīcija 0511);
b) produkti, kas iegūti no sūkalām un kuros ir vairāk par 95 % laktozes, kas izteikta kā bezūdens laktoze, pārrēķinot sausnā (pozīcija 1702);
c) produkti, kas iegūti no piena, aizstājot kādu no tā dabiskajām sastāvdaļām (piemēram, sviestskābes taukus) ar citu sastāvdaļu (piemēram, oleīnskābes taukiem) (pozīcija 1901 vai 2106); vai
d) albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrātus, kas satur vairāk nekā 80 % sūkalu olbaltumvielas, pārrēķinot sausnā) (pozīcija 3502), un globulīni (pozīcija 3504).
6. Pozīcijā 0410 jēdziens “kukaiņi” nozīmē ēdamus nedzīvus kukaiņus vai to daļas - svaigus, dzesinātus, saldētus, kaltētus, kūpinātus, sālītus vai sālījumā, kā arī kukaiņu miltus un rupja maluma miltus, kas derīgi lietošanai pārtikā. Jēdzienā neietilpst ēdami nedzīvi kukaiņi sagatavoti vai konservēti ar citu paņēmienu (galvenokārt IV sadaļa).
Piezīmes par apakšpozīcijām
1. Apakšpozīcijā 040410 “pārveidotās sūkalas” ir produkti, ko veido sūkalu sastāvdaļas, tas ir, sūkalas, no kurām pilnīgi vai daļēji atdalīta laktoze, proteīni un minerālvielas, sūkalas, kurām pievienotas dabiskas sūkalu sastāvdaļas, un produkti, kas iegūti, sajaucot dabiskas sūkalu sastāvdaļas.
2. Apakšpozīcijā 040510 “sviests” neattiecas uz atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu (apakšpozīcija 040590).
Jautājumi un atbildes
Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē pozīcijā 0405 (4. nodaļa), kas ietilpst I iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 0405 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 0405 svārstās no 9% līdz 180% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 0405 ASV?
ASV Harmonizētajā tarifu sarakstā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma vispārējā muitas nodokļa likme kodam 0405 svārstās no 6,4% līdz 10% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 0405?
Jaunzēlande: 2,9 mljrd. $ 2024. gadā (22,7% no pasaules eksporta).