Apakšpozīcija · Nodaļa 08 · Pozīcija 0802
0802.21: Lazdu un dižlazdu (Corylus spp.) rieksti: nelobīti
Oficiālais apraksts nelobīti
Apakšpozīcija 0802.21 ietilpst pozīcijā 0802 (citādi rieksti, svaigi vai kaltēti, arī lobīti vai mizoti), 8. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 0802 21 00 nelobīti 3,2%—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 5
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 5
- Aizliegums vai ierobežojumsImporta aizliegums
- Izcelsmes valstis
- Ziemeļkoreja
- Tiesību akts
- Regulation 0285/18
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Azerbaidžāna, Gruzija
- Tiesību akts
- Regulation 1793/19
- Dokumenti
- C678 Vienotais sanitārais ievešanas dokuments barībai un pārtikai, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika (VSID-D) (kā tas parādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 II pielikuma 2. daļas D iedaļā (OV L 261))
- Y978 Atbrīvojums saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1793 1. panta 3. punktu
- Y176 Preces, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuras ieved no Norvēģijas, saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 3,2% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila) un vēl 7Indija, Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgumsKvota | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | 3% |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 166,7 milj. € | 83,9% | +737,7% | |
| 10,4 milj. € | 5,2% | +30,8% | |
| 9,2 milj. € | 4,7% | +55,9% | |
| 8,4 milj. € | 4,2% | +3,9% | |
| 1,9 milj. € | 1% | -13,9% | |
| 703 tūkst. € | 0,4% | +28,7% | |
| 435 tūkst. € | 0,2% | +194,3% | |
| 407 tūkst. € | 0,2% | +177% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 47 tūkst. $47 tūkst. $+645 tūkst. $+6 milj. $+> 16 milj. $
Eksports: 86
- Amerikas Savienotās Valstis: 42 milj. $
- Spānija: 23 milj. $
- Francija: 16 milj. $
- Polija: 9 milj. $
- Gruzija: 8 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 7 milj. $
- Turcija: 7 milj. $
- Čīle: 6 milj. $
- Serbija: 6 milj. $
- Rumānija: 4 milj. $
- Itālija: 3 milj. $
- Bulgārija: 3 milj. $
- Portugāle: 2 milj. $
- Horvātija: 2 milj. $
- Azerbaidžāna: 2 milj. $
- Ķīna: 2 milj. $
- Ziemeļmaķedonija: 2 milj. $
- Nīderlande: 869 tūkst. $
- Taizeme: 645 tūkst. $
- Vācija: 563 tūkst. $
- Moldova: 422 tūkst. $
- Argentīna: 386 tūkst. $
- Austrija: 340 tūkst. $
- Slovākija: 333 tūkst. $
- Čehija: 302 tūkst. $
- Zviedrija: 280 tūkst. $
- Ukraina: 200 tūkst. $
- Ungārija: 116 tūkst. $
- Grieķija: 102 tūkst. $
- Norvēģija: 97 tūkst. $
- Dānija: 82 tūkst. $
- Kanāda: 81 tūkst. $
- Malaizija: 78 tūkst. $
- Latvija: 66 tūkst. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 59 tūkst. $
- Singapūra: 59 tūkst. $
- Irāna: 55 tūkst. $
- Armēnija: 47 tūkst. $
- Beļģija: 46 tūkst. $
- Indija: 46 tūkst. $
- Bosnija un Hercegovina: 44 tūkst. $
- Bolīvija: 37 tūkst. $
- Saūda Arābija: 32 tūkst. $
- Albānija: 28 tūkst. $
- Lietuva: 21 tūkst. $
- Apvienotā Karaliste: 18 tūkst. $
- Luksemburga: 14 tūkst. $
- Slovēnija: 11 tūkst. $
- Butāna: 9 tūkst. $
- Somija: 8 tūkst. $
- Indonēzija: 5 tūkst. $
- Dienvidāfrikas Republika: 3 tūkst. $
- Īrija: 2 tūkst. $
- Brazīlija: 2 tūkst. $
- Šveice: 2 tūkst. $
- Austrālija: 2 tūkst. $
- Kostarika: 2 tūkst. $
- Ekvadora: 1 tūkst. $
- Izraēla: 1 tūkst. $
- Tadžikistāna: 1 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 59 tūkst. $59 tūkst. $+342 tūkst. $+2 milj. $+> 9 milj. $
Imports: 133
- Itālija: 56 milj. $
- Vācija: 17 milj. $
- Ķīna: 10 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 9 milj. $
- Francija: 8 milj. $
- Vjetnama: 7 milj. $
- Spānija: 4 milj. $
- Taizeme: 4 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 3 milj. $
- Polija: 3 milj. $
- Grieķija: 2 milj. $
- Malaizija: 2 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 2 milj. $
- Uzbekistāna: 2 milj. $
- Kanāda: 2 milj. $
- Nigērija: 1 milj. $
- Ēģipte: 1 milj. $
- Čehija: 1 milj. $
- Dānija: 979 tūkst. $
- Austrija: 961 tūkst. $
- Beļģija: 863 tūkst. $
- Zviedrija: 840 tūkst. $
- Indonēzija: 670 tūkst. $
- Irāna: 653 tūkst. $
- Dominikāna: 610 tūkst. $
- Nīderlande: 592 tūkst. $
- Norvēģija: 575 tūkst. $
- Krievija: 527 tūkst. $
- Dienvidkoreja: 465 tūkst. $
- Brazīlija: 418 tūkst. $
- Rumānija: 416 tūkst. $
- Čīle: 386 tūkst. $
- Senegāla: 342 tūkst. $
- Kuveita: 313 tūkst. $
- Šveice: 301 tūkst. $
- Slovākija: 289 tūkst. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 284 tūkst. $
- Lietuva: 282 tūkst. $
- Īrija: 260 tūkst. $
- Portugāle: 227 tūkst. $
- Slovēnija: 188 tūkst. $
- Alžīrija: 181 tūkst. $
- Izraēla: 177 tūkst. $
- Bulgārija: 168 tūkst. $
- Irāka: 165 tūkst. $
- Libāna: 155 tūkst. $
- Latvija: 153 tūkst. $
- Meksika: 144 tūkst. $
- Islande: 136 tūkst. $
- Panama: 136 tūkst. $
- Peru: 120 tūkst. $
- Katara: 119 tūkst. $
- Maroka: 110 tūkst. $
- Tunisija: 100 tūkst. $
- Austrālija: 100 tūkst. $
- Kipra: 97 tūkst. $
- Afganistāna: 93 tūkst. $
- Ungārija: 93 tūkst. $
- Sīrija: 86 tūkst. $
- Luksemburga: 85 tūkst. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 42 milj. $ | 28,5% | |
| 2 | 23 milj. $ | 15,4% | |
| 3 | 16 milj. $ | 10,7% | |
| 4 | 9 milj. $ | 5,8% | |
| 5 | 8 milj. $ | 5,3% | |
| 6 | 7 milj. $ | 4,8% | |
| 7 | 7 milj. $ | 4,5% | |
| 8 | 6 milj. $ | 4,1% | |
| 9 | 6 milj. $ | 3,9% | |
| 10 | 4 milj. $ | 2,7% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 56 milj. $ | 37,9% | |
| 2 | 17 milj. $ | 11,6% | |
| 3 | 10 milj. $ | 6,8% | |
| 4 | 9 milj. $ | 6,1% | |
| 5 | 8 milj. $ | 5,3% | |
| 6 | 7 milj. $ | 4,8% | |
| 7 | 4 milj. $ | 2,5% | |
| 8 | 4 milj. $ | 2,5% | |
| 9 | 3 milj. $ | 1,9% | |
| 10 | 3 milj. $ | 1,8% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 10%muitas mediāna
- 41valstu skaits bez muitas (MFN)
- 55%augstākais: Irāna, Angola, Turcija
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 25% | 2018 · HS 2012 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 2,4%* | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 50% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2021 · HS 2007 | ||
| 2% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 5% – 25% | 2022 | |
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2022 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 8% | 2023 | ||
| 40% | 2023 · HS 2017 | ||
| 14% | 2023 | ||
| 3,2% | 2023 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2019 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 3% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 40% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 · HS 2012 | ||
| 12% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 10% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 55% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 4% | 2022 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 6% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 22% | 2021 · HS 2002 | ||
| 7% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 · HS 2002 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 4% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 2,5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 3% | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 11% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 4% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 15% | 2020 · HS 2017 | ||
| 20% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 40% | 2023 · HS 2012 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2020 · HS 2012 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2021 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 · HS 2012 | ||
| 43% | 2023 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 · HS 2017 | |
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 4% | 2021 · HS 2012 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 0,1% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 05775 Hazelnuts/filberts, fresh/dried, whether/not shelled/peeled
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Patēriņa preces · BEC 113101
- Produkts CPC 2.1
- 01374 Hazelnuts, in shell
- Darbība ISIC Rev. 4
- 0125 Growing of other tree and bush fruits and nuts
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 0802.21 | nemainīts |
| 2012 | 0802.21 | nemainīts |
| 2007 | 0802.21 | nemainīts |
| 2002 | 0802.21 | nemainīts |
| 1996 | 0802.21 | nemainīts |
| 1992 | 0802.21 | nemainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods
Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.
-
CELEX 32026R1395 · Avots: eur-lex.europa.eu
ES kombinētajā nomenklatūrā apakšpozīcijā 0802.21 ir tikai viena tarifa pozīcija; trešo valstu muitas nodokļa likme ir 3,2%.
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcija 0802.21 ir viena pati tarifa pozīcija, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 43,2%.
Preces no 146 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 3,2%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 198,6 milj. € vērtībā (+337% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Čīle ar 84% no importa, otrajā vietā – Gruzija.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 148 milj. $ (+20,9% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Amerikas Savienotās Valstis (42 milj. $), otrajā – Spānija.
Jautājumi un atbildes
Lazdu un dižlazdu (Corylus spp.) rieksti: nelobīti – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 0802.21 (pozīcija 0802), kas ietilpst II iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 0802.21 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 0802.21 ir 3,2%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 0802.21 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 0802.21 ir 43,2%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 0802.21?
Amerikas Savienotās Valstis: 42 milj. $ 2024. gadā (28,5% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 0802.21 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 146 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (3,2%). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
Vai apakšpozīcijas 0802.21 precēm piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 0802.21 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Čīle (84%), Gruzija (5%) un Serbija (5%); kopējais imports – 198,6 milj. €.